Paplašinātā meklēšana

àizkar̂pe,

2) : auch Sessw. (dort so, mit ar, auch gesprochen!).

Avots: EH I, 29

àizkar̂pe [in Bersohn],

1) der Grund, der Vorwand;

2) aizkārpe = atkārpe JK., Stenden.

Avots: ME I, 31

atkar̂pe: auch Nötk.

Avots: EH I, 146

atkar̂pe Smilt., [Lisohn, Bers.], atkãrpe [in Trikaten], atkãrpa, atkãrpis, der Widerhaken: šķēpa asmenim atkārpas Antr. II, 14. ilgi viņš nē̦sājis šās atkārpes savā sirdī A. XV, 26.

Avots: ME I, 165

‡ atkarpeņus, Adv., zurück: vīrs atliecis gatvu a. Im.

Avots: EH I, 146

atskar̂pe (unter atskarbis I): auch Nötk. ("der Widerhaken").

Avots: EH I, 166

karpe od. karpis L., ein Bootshaken.]

Avots: ME II, 163

‡ kar̂pelãjs ² Orellen, = karpe̦nājs.

Avots: EH I, 589

karpeļi: (nebst dem Sing. karpelis) auch Luhde, (mit ar̃ ) AP., Trik., (mit àr ² ) KatrE., (mit ar̂ ² ) Orellen, Seyetshof.

Avots: EH I, 589

karpeļi, Kartoffeln; s. Niedermann WuS. VIII, 42.]

Avots: ME II, 163

karpe̦nājs: kar̃panājs AP.

Avots: EH I, 589

karpe̦nājs, ein Kartoffelnfeld nach der Abnahme der Kartoffeln Laiviņš.

Avots: ME II, 163

kar̃peņi Trik., Kartoffeln.]

Avots: ME II, 163

‡ àizdzinîgs, gierig, unersättlich: cik tas zirgs aizdzinīgs - nuoē̦d visu uotram! Seyershof. cik es aizdzinības uz karpeļiem: man ir uz telēķa, bet es vēl lieku ebenda.

Avots: EH I, 21

atskarbis, atskarpis, atskar̂pe Smilt., der Widerhaken; ein Gegenriss im Holz L.; Mag. III, 1, 99; auch atskarpenis Stari I, 377.

Avots: ME I, 192

‡ izkuôluôt ² Seyershof, auskernen, den Kern (das Innere) herausschälen: es izkuoluoju karpeļus; mizu aizmetu pruom.

Avots: EH I, 460

‡ kor̂ķe̦ns ² Seyershof "ar iegare̦niern maziem puvumiem": korķe̦ni karpeļi.

Avots: EH I, 639

‡ kor̃ķis ² Seyershof "iegare̦ns puvums": kad karpeļuos nebija korķu iekšā, tad ar visu mizu vārīja.

Avots: EH I, 639

I kraupe,

2): auch Salis; Unebenheit auf Kartoffeln
(mit àu ² ) Erlaa: karpeļi ar kraupi;

3): auch Salwen;

4): mauc, bralīti, piķa cimdus, ved tuo kraupi dancināt, lai tā k. nepielipa pie tavām ruociņām! BW. 24136.

Avots: EH I, 643, 644

‡ paknidêt Seyershof, = paknist: karpeļiem laksti ir paknidējuši kādu pusknuoķa gaŗumu.

Avots: EH II, 143

I peksis, ‡

2) "ein kleines Fuder"
Seyershof: tāds p. bij karpeļu, - ne˙kāds ve̦zums nebij. kuo ar tādiem peksīšiem brauks tik tālu ceļu!

Avots: EH II, 219

II pe̦nka,

2): "liela pika" (mit e̦ñ) Seyershof: kad sagrūda kaņepes, tad iztaisīja kaņepju penciņas nuo karpeļiem un kaņepēm;

3): Kartoffelbrei mit Grütze
(putraimi) Burtn. (mit è̦n).

Avots: EH II, 223

rē̦pulains (unter rẽ̦puļaîns): rẽ̦pule̦ni karpeļi ir tādi sasprē̦gājuši Seyershof. acte̦ns audakls tāds r. ir, -nav glumjš ebenda.

Avots: EH II, 370

‡ sapen̂cêt ² Seyershof "saspiest": s. mucā cūkam karpeļus.

Avots: EH II, 435

smakt: prs. *smùku > ostle. smyuku Auleja, Warkl., smuokstu Dünsb. Trīs romant. gadīj. 84,

1): nuo pārsalšanas kakls smaka Auleja; "smakt (dusmās) = ēst: smuoc nu! (saka uz tādu, kas teicas nee̦suot ēst dabūjis)" Etn. II, 188. "puisis smacis alā trīs dienas" ME. III, 950 zu ersetzen durch "nabadziņš smacis trīs dienas"; ‡

2) muffig werden
Auleja: gaļa sāks s. Subst. smakums: karpeļiem pagrabā pieme̦tas liela smakuma (Muff) smaka Seyershof.

Avots: EH II, 532

smẽ̦rs: smē̦ru, smē̦ru ratiņam, brandavīna sprēdējam! BW. 7044. kad smē̦rus (= mē̦slus) duod klāt, tad karpeļi aug Seyershof; "biezpiens" Grünw.

Avots: EH II, 537

I trûdêt,

1): auch Saikava, (mit û ² ) Orellen, (3. p. prs. trûdē ² ) Seyershof; tur trūdēja tē̦vs, māmiņa Tdz. 49496. pilna kuģu trūduošiem līķiem Skalbe Raksti IV (1938), 12;

2): (zeme) trūdēs manu augumiņu Tdz. 49520. zeme trūd nesējiņu 38307. Subst. trûdêšana: (lapas) dara zemes trūdešanu BW. 1951 var. Subst. trûdējums: gadās sauss t., kad visi karpeļi satrūd Seyershof.

Avots: EH II, 699