Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'karsināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'karsināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

iekarsināt

ìekar̂sinât: kur kādam ... sirdī gruzdēja dusmas, tur viņš tās vēl vairāk iekarsināja Dünsb. Vecie grieķi I, 90.

Avots: EH I, 518


iekarsināt

ìekar̂sinât, anreizen, errengen: citi... ķēniņu vēl vairāk iekarsināja Glück II Makk. 14, 11.

Avots: ME II, 25


karsināt

I kar̂sinât,

2): hinter Dünsb: ME. II, 163 "Odis. 18" einzufügen.

Avots: EH I, 589


karsināt

I kar̂sinât,

1) heiss machen, wärmen, brennen:
viens stāv augsti, spīd un karsina Liev.;

2) necken, reizen
Lasd.: tā karsina sirdis Dünsb. Vgl. li. karšinti "zum Zorn reizen". Zu kar̂st "heiss werden".

Avots: ME II, 163


karsināt

II karsinât, kārsinât [li. káršinti "ожидать созрѣванiя (зерна)",

1) alt werden, lassen, altern machen:
es ziedēju kâ puķīte, viņš mūžiņu karsināja BW. 14974 (Lubn.). labāk viena sasatinu savā linu palagā, ne mūžiņu karsināju ar barguo tē̦va dē̦lu 10132 (Kreuzb.). Māŗa manu mūžu kārsināja 333 (Gold.); [reifen lassen: jūs miežus ilgi kārsinājat Warkl.];

2) mūžu k., einen Menschen od. sich bis an sein Lebensalter erhalten
U., [Ahswikken, Wain., Gramsden]: lustīgs mani audzināja, vēlīgs mūžu kārsināja BW. 21854, 2 (Grobin, Alschw.). Zu karst resp. kārst "alter, reif werden".

Avots: ME II, 163, 164


uzkarsināt

uzkar̃sinât Dond. n. RKr. XVII, 61 "lüstern machen" (fig.): puisis uzkarsina cūkgani, lai iet dārzā zagt ābuoļus Sassm. n. RKr. XVIl, 61. Wohl mit ãr zu Iesen; vgl. uzkãrsinât.

Avots: ME IV, 339

Šķirkļa skaidrojumā (2)

kāsināt

V kāsinât, im VL. vom Wachtelgesang gebraucht [?] U.: grieze grieze rudzīšuos, paipaliņa kārkliņuos; grieze rudzus briedināja, paipaliņa kāsināja BW. 27996. [Wohl aus und gleich kārsināt; s. karsināt II.]

Avots: ME II, 203