kārsinât, s. karsināt II.

Avots: ME II, 198

I kārsinât,

1): k. (reif werden lassen)
labību Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84.

Avots: EH I, 603

‡ II kārsinât, hungern lassen Wessen: guovi tik ilgi kārsināja, ka tīri pārkritusi.

Avots: EH I, 603

‡ *III kārsinât, zu erschliessen aus sakā`rsinât I.

Avots: EH I, 603