Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kase' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kase' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

izkasenis

izkasenis, der aus dem ausgeschabten Rest des Teiges gebackene Kuchen Bers.

Avots: ME I, 748


kase

kase ein eggenähnliches landwirtschaftliches Gerät; womit früher das Unkraut im Felde ausgeröttet wurde Siuxt.

Avots: EH I, 591


kasekle

kasekle Ströds par. vōrdn. 89 "?"

Avots: EH I, 591



kaseklis

kaseklis: auch Boxchow n. FBR. XIII, 25, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Lubn.,

1): ein Instrument zum Ausschaben des Teiges aus dem Brottrog
AP., Segew.; das Abfleischeisem des Gerbers Auleja;

2): kasekli taiša nuo sausvieža kuoka; dažam ir dzelzs k. Saikava;

5): auch Lis., Saikava, Segew.; tas tik ir k˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3; ‡

7) "?": man iemeties plaušās tâds k.; ka nevar vairs ciest Frauenb.

Avots: EH I, 591


kaseklis

kaseklis, s. [Bielenstein Holzb. 340 und 696 und] kasîklis.

Avots: ME II, 168


kasenis

kasenis,

1) "weise Butter";
šuo sviestu ē̦duot dažiem ir ieraža tuo kasīt (ne vis atgriezt) un tādu sakasītu uz maizi likt Lasd.;

2) der aus dem Rest des Teiges gebrackene Kuchen
A. XVII, 186.

Avots: ME II, 168



pakase

pakase: lactarius piperatus Birsm.

Avots: EH II, 141


pakase

pakase, agaricus ("=baltene") Birsm.

Avots: ME III, 41

Šķirkļa skaidrojumā (15)

aidevas

àizde̦vas. Pl. t., Ausgeliehenes, Ausgeborgtes, ausgeliehenes Kapital, gew. àizde̦vums: še aizde̦vas un te tie augļi Etn. III, 145. aizde̦vu-kase, Leihkasse. In Drostenhof aizdeves ausgeliehene Sachen, wie Grütze, Fleisch, Butter u. a. aizdevẽjs, Gläubiger.

Avots: ME I, 22


apgrozīt

apgruõzît, frequ. zu grìezt,

1) oft umkehren, umwenden:
kalpiem bijis jāapgruoza iesals LP. VII, 273;

2) in Umlauf setzen (vom Gelde), austauschen (von Briefen):
viņš bija ieradis naudu apgruozīt Apsk. I, 548. Austro - Ungarijā apgruozīja ar ārzemēm 290. 217. 070 vē̦stuļu. naudas apgruozījums, Geldumsatz: mūsu kasei šuogad bijuši mazi apgruozījumi.

Kļūdu labojums:
griezt = apgriezt

Avots: ME I, 89




izkrogot

izkruõguôt, izkruõgêt, tr.,

1) ausschenken, verzapfen:
alu. brūveris izkruoģēja vai visu pusmucu tukšu MWM. VII, 257;

2) verschleudern, vertun:
bet nestāsta vis, kâ savu naudu izkruoģējis Blaum. kāds savas un citu kases izkruoģē̦tājs A. XII, 653.

Avots: ME I, 755


kasains

kasaîns: auch Mar., kasans Salis, kase̦ns Seyershof: kasans bē̦rns Salis, kase̦ni (mit unebener Schale) kartiņi tiek nuo taukas, sūras zemes Seyershof.

Avots: EH I, 591


kašeklis

kašeklis,

1) das Schrabeisen
[Nigr.], die Schrape, ein Instrument zum Scharren, Schaben, Kratzen des Teiges aus dem Troge (= abrakasis) [Hasenpot, Kurs.], Grawendahl, Naud., Frauenb., Autz; Schabeisen der Böttcher U.; eine Hacke [Kalnzeem]: ar mazu dzelzs kašekli viņa, iekāpusi le̦ce̦klā, cirta un kapāja Janš. [Bārenīte 76.] kašeklis - rīks, ar kuo ruok rāceņus Kalleten, Rutzau, Etn. II, 17. [man kāsus kâ kašeklis Nigr.];

2) = kasīklis 2, "kuoka, dažreiz arī dzelzs adata, ar kuŗu linu vai pakulu kuodeļu piesprauž pie sprēslīcas" Konv. 1 884. Vgl. kasīklis und kaseklis. [kasēklis hat sein š wohl aus kašât bezogen.]

Avots: ME II, 170


kasēt

kasêt, -ẽju, mit einerkase den Boden bearbeiten Siuxt: kam bija zālaiņi lauki, tur kasēja ar kasi.

Avots: EH I, 591


kasīklis

kasîklis, kaseklis">kaseklis Lasd.,

1) das Kratzeisen (z. B. des Bötchers), die Scharape, das Abfleischeisen:
paņem kasekli un iztīrī abru Nerft. izgatavuoja ādmiņa rīkus: skrīpstus, kasīkļus Antrop. II, 62. viņa pavēderē asi kasīkļi Hiob. 41, 2. linu galvas tika nuocirstas un kasīklī izkasītas Purap.;

2) eine hölzerne, in letzter Zeit eiserne Spindelnadel, womit der Flachs an der Kundel befestigt wird
Weissenstein, Lös., Lasd., Nerft, [Grawendahl];

3) = irbulis Aknīste; [ein Griffel Bergm. n. U.];

4) [kaseklis Kreuzb.], ein Instrument zum Flechten der Bastschuhe
A. XVI, 186;

5) Kratzbürste, ein kratziger Mensch
[kasīklis Lis.] Serb.: ak tu kaseklis tāds! Kreuzb., [C.], Lasd., Rump.;

[6) kasiklis Infl. n. U., eine juckende Stelle.]
Zu kast, kasīt.

Avots: ME II, 168



kazarma

[kazar̂ma Wolm.], kazar̃ma Kand., [Salis], kazàrmis PS.,

1) die Kaserne;

2) ein grosses Etablissement für Knechte
U. Zunächst aus r. казáрма.

Avots: ME II, 183




sadibināt

sadibinât, tr., gründen (auf mehrere Objekte bezogen): sadibinājuši tās kases Duomas I, 578.

Avots: ME II, 610


sprūda

sprūda,

1) s. sprūds;

2) das Gedränge einer sehr dichten Menge:
pie kases bija liela sprūda RA. pati tiesas istaba jau pilna, bet priekšnamā . . . e̦suot īsta sprûda 2 Janš. Bandavā I, 140. Zu sprûst.

Avots: ME III, 1025