Paplašinātā meklēšana

kaze, der Stichling (pelecus cultratus) Natur. XXXVII, 45.

Avots: ME II, 183

‡ II kaze Basi, dat. s. kazei BW. 11217, 2 var., = kaza 1, die Ziege.

Avots: EH I, 597

kaze̦lẽ̦ns: auch Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 597

kaze̦lẽns BW. 16859, = kazlẽ̦ns.

Avots: ME II, 183

kaze̦nãjs [C., Wolmarshof, kazenājs Arrasch, Ruj., Salis], gew. Pl. kaze̦nāji resp. kazenāji, Brombeerenstrauch (rubus fruticosus) Mag. IV, 2, 84, Konv. ¹ ; Ackerbrombeere (rubus caesius) RKr. II, 77; rhamnus frangula, Bocksbeerenstrauch Hr.; n. Konv. ¹ 707: der Schneeball (viburnum opulus).

Avots: ME II, 183

kazene: Brombeere - auch Linden in Kurl., Siuxt; rubus caesius Pussen.

Avots: EH I, 597

kazene, die Brombeere (rubus fruticosus) Buschh., Mag. IV, 2, 49, [Dond., Lautb., Weinsch., Nigr., Bauske], die Bocksbeere Hr.; die Beere von rhamnus frangula U., [Wolm., PS., C., N. - Peb., Kl., Trik., Jürg., Arrasch, Bers., Salis]; glatter Wegdorn, Pulverholz (rhamnus frangula) RKr. II, 77, auch kazeņu kuoks genannt Konv. 845. Nach Hen. ein essbarer Pilz Sassm.

Avots: ME II, 183

kazere: "der in die Länge gebaute Viehstall (im Gegensatz zu laĩdars, dem in die Runde gebauten Stall)" Gr.-Sess. n. P. Allunan.

Avots: EH I, 597

kazere, der Viehstall Sess.

Avots: ME II, 183

‡ kazeres, Spielkarten Meselau. Wohl aus r. козырь "Trumpf".

Avots: EH I, 597

kazers, ein hölzerner Doppelhaken zum Aufhängen von Kleidern Lennewarden n. U.; [kaze̦rs Stelph. "āķis, kur piestiprina virvi, pārcienuot siena ve̦zumu ar buomi".]

Avots: ME II, 183

[ir̃be̦nājs Arrasch, Lis., Bers., ir̃benājs C., Trik.], ir̃benãjs [Gotthardsberg], ir̃bene [Gr. -Essern], jirbene Selb., Buschh., [ir̃binãjs PS.], Schneeball (viburnum opulus) Mag. IV, 2, 38, RKr. II, 80; Zwickholz, darauf die Haselhühner sehr fallen St.: lauki ar kārklu, kazenāju un irbenāju pieaugušiem ežmaļiem JR. IV, 31. nuorauj lielu, ruobaiņu irbenes lapu A. XVIII, 31. nuode̦gumiem izlietuo irbeņu rūgtās uogas Etn. II, 147.

Avots: ME I, 709

‡ II kaziens "ein Ort, wo kaze̦nāji wachsen" Alschw., Dobl., Grob.

Avots: EH I, 597

kazulis,

1) das Zicklein
(Demin. auch kazulē̦ns Adleenen, N. - Schwanb.): tur slīka jēriņi, tur kazlēniņi (Var.: kaze̦lē̦ni, kazulīši, kazuliņi) BW. 16859;

2) der Ackerspark (spergula arvensis)
RKr. III, 72, Wolm. S. egļi, gauris I.

Avots: ME II, 183, 184

krũklene: auch Salis ("kazene">kazene").

Avots: EH I, 662

mùrdêt,

1): undeutlich sprechen
Auleja (prs. mur̂žu), (mit ur̂ ) Oknist (mit einem i- Stamm im Präsens). Saikava, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; ucins mur̂dē̦dams pieduŗ aitai purnu Saikava. bē̦g kazeņas murdē̦damas (knurrend?) Tdz. 50706, 1;

2): ūdens mur̂dē̦dams nāk nuo kalna Sonnaxt. dubļu murdēšana A. Grīns Dvēseļu put. 73;

3): "murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; ‡

5) = murdēties: visu nakti mùrdēja ² Warkl.

Avots: EH I, 832

nùobaĩdît [li. nubaidyti], nùobaĩdêt, auch nùobaĩdinât Spr., tr.,

1) ver -, wegscheuchen:
nuobaidi ļaunuo garu pruojām! Tr. IV, 67. es nuobaidīšu vāverīti nuo kuokazemē;

2) sehr erschrecken, mit Furcht erfüllen:
lai sapuva apšu lapa. kam tā mani nuobaidīja! BW. 8588 (Var.: nuobaidēja Dobl.), 8364. Refl. - tiês, sehr erschrecken (intr.): visi nuobaidās LP. I, 164. kâ es nuobaidījuos! Kand.

Avots: ME II, 758

nùolangât, tr., abkazeln, heruntermachen: viņš mani nuolangāja visu ļaužu priekšā Grünh.

Avots: ME II, 808

saziedinât, (eine Pflanze) mit dem Blütenstaub eines andern Exemplars derselben Art od. Gattung befruchten Wid.: ruozes, kuŗas mākslīgi radītas, saziedinuot dažādu tipu ruozes Konv. ² 3492. ave̦nāju saziedināšana ar kazenēm 262.

Avots: ME III, 797

‡ šķirve, eine Ritze, Spalte (?): kazenes bij augušas nuo kādas šķirves akmalās Latv. Av. pielik. 1855, № 26, S. 3.

Avots: EH II, 638

spina, eine Gerte, Rute (von Laubbäumen geschnitten Tirs.): kurvjus pin nuo kārklu spiniņām Tirs. n. RKr. XVII, 78. šmaugu spinu vīcinādams draudēja MWM. VI, 596, viņš pieskrēja pie kaze̦nāja un nuogriêza labu spinu Poruk III, 31, duošu tev ar šituo spinu (= stibu)! Lis., (hier auch: spins) Stockm. Wohl nebst spīna zu lat. spīna "Dorn", poln. spina "Rückgrat", ahd. spinula "Stecknadel", ae. spír "langer Schtissling", mnd. spīle "Bratspiess" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 653 ff.).

Avots: ME III, 997

vàivari AP., (mit ài ² ) Fest., Golg., Selsau, Taurkaln, (mit aî ² ) Loddiger, vaivari Meiran, N.-Peb., Stockm., vaĩvariņi Barbern, Bauske, vaivariņi L., U., Mag. IV, 2, 83; Etn. I, 67; IV, 72; RKr. II, 73; Konv. ^l 532, Meiran, (mit àI ) Nitau, vaivariņas BW. 35059, vàivarāji Ramkau, vàivarāji ² Erlaa, Golg., KatrE., Schwanb., Sessw., Sonnaxt, vaivarāji Mag. IV, 2, 83, Memelshof, Meselau, Nitau, N.-Peb., Salwen, vaiveŗi Stockm., vaiveri Bers., Erlaa, Kalzenau, N.-Peb., Sessw., vaiveres, vàive̦rāji Freudenberg, AP., (mit ài ² ) Fehteln, (mit aî ² ) Autz, vàiverāji ² Kl., vaiverāji Etn. I, 28, Bers., Kalzenau, Lubn., Sessw., vaiveriņi, vàivērņi ² Kaltenbrunn, Wessen, vaivernāji Nötk., Sumpfporst (ledum palustre L.): uodi ap viršiem un vaivariem sīc Apsk. v. J. 1903, S. 244. pa vaivarājiem, ce̦lmiem un kazeņu stīgām A. Brigader Daugava I, 301. aug kuopā ar vaiverēm purvuos uz ciņiem Etn. IV, 146. pret gaŗuo kāsi - vaivarāju tēja Etn. IV, 114. vaiveru siliņā BW. 20996. Wohl nebst li. vaivórai "vaccinium uliginosum" zu čech. vrávorati "torkeln, taumeln", s. Donum natal. Schrijnen 402.

Avots: ME IV, 444, 445

zîdît: mit î ² Iw.; Anīti ze̦m kazeņas zīdīsim Tdz. 59120. zīdamais ² Frauenb., die Muttermilch.

Avots: EH II, 809