Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klāti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klāti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atsklāties
klāti
klāti
klātiene
klātimais
klātin
klātin
I klâtin (unter klâti): auch Preiļi in Lettg. n. FBR. VIII, 16, Kaltenbr., Oknist, Sounaxt.
Avots: EH I, 612
Avots: EH I, 612
šmurklāties
vinklāties
Šķirkļa skaidrojumā (32)
apkraupēt
apkŗaupêt, intr., sich mit Grind, mit schuppiger Rinde bedecken; apkŗaupējis, grindig, mit schuppiger Rinde bedeckt, besudelt: tāda apkŗaupējuša pasaules gājēja guodīgu ļaužu pirtī nedrīkstuot laist Blaum. kartupeļi apkŗaupējuši od. kŗaupaini, t. i. kartupeļi it kā ar vātīm pārklāti JK.
Avots: ME I, 96
Avots: ME I, 96
apsērksnēties
apsērksnêtiês, durch einen Nachtfrost befrieren: ceļš ir apsērksnējies L. apsērksnēt und refl. -tiês, pārklātiês ar sē̦rksnu Lauwa. S. apsḕ̦rsnuôt.
Avots: ME I, 119
Avots: ME I, 119
atklāt
atklât (li. atklóti), tr.,
1) aufdecken, entblössen:
ģīmi BW. III, 1, 97;
2) in neuerer Zeit auch - entdecken,enthüllen, eröffnen:
grē̦kus LP. VII, 640, dancuošanu BW. III, 1, 77; sapulci. Part. pass. atklâts, offen, öffentlich, offenherzig: atklāta jūŗa, offenes Meer JR. IV, 1; atklāta biblitēka, öffentliche Bibliothek; atklāts un taisns pret katru, offen, offenherzig und gerecht gegen jedermann Alm. Adv. atklâti, offen, öffentlich: atklāti izsacīt savas duomas. Refl. -tiês, sich enthüllen, offenbaren, zeigen: miljuoniem zvaigžņu atklājas aplūkuotāja acīm Astr. Subst. atklâjums, die Entdeckung: šis atklājums apgāž līdzšinējās duomas A. XII, 699; biedrības atklāšana, die Eröffnung des Vereins.
Avots: ME I, 167
1) aufdecken, entblössen:
ģīmi BW. III, 1, 97;
2) in neuerer Zeit auch - entdecken,enthüllen, eröffnen:
grē̦kus LP. VII, 640, dancuošanu BW. III, 1, 77; sapulci. Part. pass. atklâts, offen, öffentlich, offenherzig: atklāta jūŗa, offenes Meer JR. IV, 1; atklāta biblitēka, öffentliche Bibliothek; atklāts un taisns pret katru, offen, offenherzig und gerecht gegen jedermann Alm. Adv. atklâti, offen, öffentlich: atklāti izsacīt savas duomas. Refl. -tiês, sich enthüllen, offenbaren, zeigen: miljuoniem zvaigžņu atklājas aplūkuotāja acīm Astr. Subst. atklâjums, die Entdeckung: šis atklājums apgāž līdzšinējās duomas A. XII, 699; biedrības atklāšana, die Eröffnung des Vereins.
Avots: ME I, 167
bijīgs
bijîgs, furchtsam, schüchtern, ehrfurchtsvoll: ve̦cie krīvi gāja bijīgiem, apklātiem vaigiem uozuoliem gaŗām Pūrs I, 118.
Avots: ME I, 294
Avots: ME I, 294
bļausts
bļausts, das Gerede, Geschrei: svešas duomas var rādīties atklāti un nuoteikti, nebaiduoties nuo tukšiem bļaustiem Latv.
Avots: ME I, 320
Avots: ME I, 320
drosme
druosme Bers., Spr., drùosma [C.]. Mut, Kühnheit: viņai nav druosmes atklāti uzstāties A. XIII, 859.
Avots: ME I, 507
Avots: ME I, 507
izsacīt
izsacît [li. išsakýti], tr., aussprechen, aussagen, bekennen: atklāti savas duomas, savu atzinību, neuzticību. Refl. - tiês,
1) sich aussprechen, erklären, zu verstehen geben:
tâ viņš pats jau dažiem izsacījies;
2) sich erklären:
viņš izsakās nevainīgs e̦sam od. par nevainīgu;
3) sich ausdrücken:
es tâ labi nevaru izsacīties. Subst. izsacĩjums, die Aussage: pie tā izsacījuma viņš palika LP. VI, 253;
4) sich leicht sagen lassen, sich von selbst heraussagen:
mātei Juŗa vārds tik viegli un apaļi izsacījās, itin kâ sen viņa būtu raduse šuo vārdu daudzināt Seibolt.
Avots: ME I, 794
1) sich aussprechen, erklären, zu verstehen geben:
tâ viņš pats jau dažiem izsacījies;
2) sich erklären:
viņš izsakās nevainīgs e̦sam od. par nevainīgu;
3) sich ausdrücken:
es tâ labi nevaru izsacīties. Subst. izsacĩjums, die Aussage: pie tā izsacījuma viņš palika LP. VI, 253;
4) sich leicht sagen lassen, sich von selbst heraussagen:
mātei Juŗa vārds tik viegli un apaļi izsacījās, itin kâ sen viņa būtu raduse šuo vārdu daudzināt Seibolt.
Avots: ME I, 794
kaldināt
kal˜dît [káldinti "schmieden lassen"], - u, - ĩju, fakt., schmieden, beschlagen lassen; auch freqn., schmieden, beschlagen: kaldāt, brāļi, kumeliņu BW. 15939. bij man vienas māsas dēļ kaldīt jaunu zuobeniņu 15992. nevarēju klāti tikt nekaldītu kumeliņu BW. 13268, 25. citi kaldītāji ļuoti ilgi kalda, mēs ne+maz netuopam klāt Nigr. kaldītāji (Sczmiedegäste) ir kalšanas vajadzībā pie kalēja ieradušies cilvē̦ki Nigr.
Avots: ME II, 141
Avots: ME II, 141
klāt
I klât (li. klóti), -âju, tr.,
1) hinbreiten, decken:
kas jūs (lini) klātu, kas jūs vē̦rptu BW. 6993. tautietis, mani pre̦cē̦dams, liepuc lapu ceļu klāja BW. 15222. klāt galdu, gultu, palagu;
2) hauen:
kur sudraba zuobins klāj, tur birst kâ spaļi LP. IV, 65;
[3) ergehen:
tam šai pasaulē tâ˙pat kâ bezdievīgam Glück Hiob 34]. Refl. - tiês,
1) sich hinbreiten:
padebeši saules ze̦ltam priekšā klājas Jaun. dzeja 36;
2) sich decken, passen, sich schicken:
svied zemē, svied zemē, neklājas, neklājas jaunajai cālītei ve̦cas vistas ce̦kuliņš BW. 24705. tâ neklājas darīt, so geziehmt es sich nicht, so darf man nicht handeln;
3) egrehen:
kâ tev klājas? klājas kâ zirnim ceļmalā, d. h. jeder beleidigt. nabadziņam nuo tā laika klājies labāki LP. VII, 672. viņam sācis klāties ļuoti nelabi LP. VII, 681. [Wurzelverwandt mit slav. klasti "legen", mhd. luot "Last" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 508, Trautmann Wrtb. 135 f., Johansson IF. XIX, 116 f., Osthoff IF. V, 301.]
Avots: ME II, 218
1) hinbreiten, decken:
kas jūs (lini) klātu, kas jūs vē̦rptu BW. 6993. tautietis, mani pre̦cē̦dams, liepuc lapu ceļu klāja BW. 15222. klāt galdu, gultu, palagu;
2) hauen:
kur sudraba zuobins klāj, tur birst kâ spaļi LP. IV, 65;
[3) ergehen:
tam šai pasaulē tâ˙pat kâ bezdievīgam Glück Hiob 34]. Refl. - tiês,
1) sich hinbreiten:
padebeši saules ze̦ltam priekšā klājas Jaun. dzeja 36;
2) sich decken, passen, sich schicken:
svied zemē, svied zemē, neklājas, neklājas jaunajai cālītei ve̦cas vistas ce̦kuliņš BW. 24705. tâ neklājas darīt, so geziehmt es sich nicht, so darf man nicht handeln;
3) egrehen:
kâ tev klājas? klājas kâ zirnim ceļmalā, d. h. jeder beleidigt. nabadziņam nuo tā laika klājies labāki LP. VII, 672. viņam sācis klāties ļuoti nelabi LP. VII, 681. [Wurzelverwandt mit slav. klasti "legen", mhd. luot "Last" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 508, Trautmann Wrtb. 135 f., Johansson IF. XIX, 116 f., Osthoff IF. V, 301.]
Avots: ME II, 218
klāt
II klât, klâtu N. - Schwanb., auch klātā BW. 2141, 1, klātām, klātan, klâtân Bauske, Sassm., klāte̦n, klāti BW. 13268, 19, 24, klâtēm Kl. - Wrangelshof, Adv., nahe, hinzu, zugegen: ira labi, nava labi klātu ņemt līgaviņu BW. 22411, 1. pašam bijis gals klāt, er hatt den Tod vor Augen LP. VI, 56. Vor Verben entspricht klāt dem Präfix
pie - zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung: viņš nāk man klāt, er nähert sich mir (imperativ); viņš pienāca man klāt od. pienāca pie manis, er kam zu mir (perfektiv). meitu māte sagšas auda le̦dus kalna galiņā, nevarēju klātu (Var.: klātan, klātam, klāte̦n, klāti, klātin) kļūt ar nekaltu kumeliņu BW. 13268, 19. lielēdis liekas klāt un ē̦d. viņš krīt klāt lūgties, kamē̦r tē̦vs atvēlē arī LP. II, 18. tuo katru dienu klāt vien ne̦sājis III, 66. meita bijusi par saimnieci un māte viņai klā(t) dzīvuojusi VI, 41. viņš tur nebija klāt, er war da nicht anwesend. silt kādam klāt od. silt kādam pie ādas, jem. auf den Leib rücken: kad zaglim sāka silt pie ādas klāt, tad viņš visu pa- teica Wain. klāt būt, tikt, gleich kommen, gleichen: bija palagi, nevar teikt, bet kur tad nu šim palagam ne klāt LP. V, 277. tas tē̦vam klāt gan netiks. Als Präp. von alten Gramm. angeführt: klāt sievas, klāt draugiem, beim Weibe, bei den Freunden Adolphi. klāt altāŗa, in der Nähe des Altars Stend. Der Komparativ klâtâk wird gew. als Adv. gebraucht: gājis klātāk LP. V, 168; aber auch als Adj. klâtâkais, der nächste: runcis aizgāja uz klātākuo pilsē̦tu LP. VI, 278. sē̦tā bija sanākuši klātākie ciemiņi Apsk. Zu klât "hinbreiten, decken"? [Vgl. Zubatý IF. III, 134 und zum Auslaut Bezzenberger BB. XXVII, 159.]
Avots: ME II, 218, 219
pie - zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung: viņš nāk man klāt, er nähert sich mir (imperativ); viņš pienāca man klāt od. pienāca pie manis, er kam zu mir (perfektiv). meitu māte sagšas auda le̦dus kalna galiņā, nevarēju klātu (Var.: klātan, klātam, klāte̦n, klāti, klātin) kļūt ar nekaltu kumeliņu BW. 13268, 19. lielēdis liekas klāt un ē̦d. viņš krīt klāt lūgties, kamē̦r tē̦vs atvēlē arī LP. II, 18. tuo katru dienu klāt vien ne̦sājis III, 66. meita bijusi par saimnieci un māte viņai klā(t) dzīvuojusi VI, 41. viņš tur nebija klāt, er war da nicht anwesend. silt kādam klāt od. silt kādam pie ādas, jem. auf den Leib rücken: kad zaglim sāka silt pie ādas klāt, tad viņš visu pa- teica Wain. klāt būt, tikt, gleich kommen, gleichen: bija palagi, nevar teikt, bet kur tad nu šim palagam ne klāt LP. V, 277. tas tē̦vam klāt gan netiks. Als Präp. von alten Gramm. angeführt: klāt sievas, klāt draugiem, beim Weibe, bei den Freunden Adolphi. klāt altāŗa, in der Nähe des Altars Stend. Der Komparativ klâtâk wird gew. als Adv. gebraucht: gājis klātāk LP. V, 168; aber auch als Adj. klâtâkais, der nächste: runcis aizgāja uz klātākuo pilsē̦tu LP. VI, 278. sē̦tā bija sanākuši klātākie ciemiņi Apsk. Zu klât "hinbreiten, decken"? [Vgl. Zubatý IF. III, 134 und zum Auslaut Bezzenberger BB. XXVII, 159.]
Avots: ME II, 218, 219
klātais
klâtais (vgl. klâtâkais ME. II, 219, unter klât II!), der nahe (gelegene): k. lauks Behnen n. FBR. XVI, 156. klātie radi ebenda. ne brāļu, ne māsu, ne arī kādu klātāku piederīgu Janš. Bandavā II, 358.
Avots: EH I, 612
Avots: EH I, 612
klātene
klâtene [L.], klâtiene, die Nähe: ziņas nuo klātienes un tālienes Egl. Dazu in Dond. der gekürzte loc. pl. klâtne̦s LP. VII, 108 als Adv. ("in der Nähe").
Avots: ME II, 219
Avots: ME II, 219
kļūms
kļūms,
1): man varēja... kļūmi klāties vienal mežā Anna Dzilna 105; ‡
2) nicht fest, unsicher
Schwitten (mit ũ): uz kājam k. Deglavs Rīga II, 1, 358.
Avots: EH I, 626
1): man varēja... kļūmi klāties vienal mežā Anna Dzilna 105; ‡
2) nicht fest, unsicher
Schwitten (mit ũ): uz kājam k. Deglavs Rīga II, 1, 358.
Avots: EH I, 626
linauts
linàuts,
1) das linnene Tuch, welches die verheirateten Frauen tragen:
tautu meita žē̦luojas, vainadziņš galvu spieda; nāc pie mana bāleliņa, valkā smalku linautiņu! BW. 24275; 24740; 20597, 1;
2) ein linnenes Tischtuch:
kuomu galdi vaskiem sisti, klāti baltiem linautiem BW. 1423;
3) ein linnenes Schnupftuch:
ar cimdiņu muti slauku, neduod māsa linautiņa BW. 12215, 1.
Avots: ME II, 471
1) das linnene Tuch, welches die verheirateten Frauen tragen:
tautu meita žē̦luojas, vainadziņš galvu spieda; nāc pie mana bāleliņa, valkā smalku linautiņu! BW. 24275; 24740; 20597, 1;
2) ein linnenes Tischtuch:
kuomu galdi vaskiem sisti, klāti baltiem linautiem BW. 1423;
3) ein linnenes Schnupftuch:
ar cimdiņu muti slauku, neduod māsa linautiņa BW. 12215, 1.
Avots: ME II, 471
mauktnes
noplusnēt
nùoplusnêt,
1) [sich ablösen (von der Haut), die Haut verlieren:
ruokas nuoplusnē Gold., Rönnenl; nuoplusnējusi piere Līg. Jē̦k. Vēr. II, 837;
[2) "nùoplîst" Kursiten, Ar., Vank.: nuoplusnējis cilvē̦ks, nuoplusnējusi māja;"pārklāties plusnām" Dickeln.]
Avots: ME II, 832
1) [sich ablösen (von der Haut), die Haut verlieren:
ruokas nuoplusnē Gold., Rönnenl; nuoplusnējusi piere Līg. Jē̦k. Vēr. II, 837;
[2) "nùoplîst" Kursiten, Ar., Vank.: nuoplusnējis cilvē̦ks, nuoplusnējusi māja;"pārklāties plusnām" Dickeln.]
Avots: ME II, 832
pabalot
paugurs
paũgurs PS., Jürg., N.-Peb., Sessw., Kreuzb., Kl., Druw., Selg.,
1) auch pàugure 2 Warkh., paũguris Ruj., Bauske, ein (kleiner, unfruchtbarer, waldloser
Schujen, Jürg.) Hügel Lettg., Plm., Serbigal, Salgaln, der Bergrücken Pabbasch: es uzkāpu kalniņā, pašā kalna paugurā BW. 27919, 2. kalni ar sniegu apklātiem pauguriem A. v. J. 1896, S. 151. klinšu pauguri Vēr. I, 1027. māla paugurs nuoras malā Blaum.;
2) der Dachfirst
Mitau. Als Reimwort zu baũgurs zur Wurzel von pauga I u. II.
Avots: ME III, 127
1) auch pàugure 2 Warkh., paũguris Ruj., Bauske, ein (kleiner, unfruchtbarer, waldloser
Schujen, Jürg.) Hügel Lettg., Plm., Serbigal, Salgaln, der Bergrücken Pabbasch: es uzkāpu kalniņā, pašā kalna paugurā BW. 27919, 2. kalni ar sniegu apklātiem pauguriem A. v. J. 1896, S. 151. klinšu pauguri Vēr. I, 1027. māla paugurs nuoras malā Blaum.;
2) der Dachfirst
Mitau. Als Reimwort zu baũgurs zur Wurzel von pauga I u. II.
Avots: ME III, 127
piesliet
pìesliet, anlehnen, stützen Nigr.: pie vārtiem es piesleju savu dzelžu zuobeniņu BW. 13740. pie piedarba stendeŗa pieslieta nūja Lapsa Kūm. 60. galdi nebij klāti, un krē̦sli bij pieslieti pie tiem Vēr. II, 142. Burtnieks atvilka vaļā luogus un pieslēja abās pusēs lubiņas Lāčplēsis 53. Refl. -tiês, sich anlehnen, anschmiegen, sich stützen : pieslieties pie sienas. kundzes pavēle tâ pieslējās viņas sirdsduomām, kâ cimds ruokai A. v. J. 1900, S. 875. pieslieties duomām, uzskatam, mit einer Meinung, einer Ansicht einverstanden sein.
Avots: ME III, 292
Avots: ME III, 292
plāns
I plâns (li. plónas "dünn, fein", la. plānus "eben, flach"),
1) flach, eben
("weniger gebraucht") U.;
2) dünn, schwach, nicht zureichend
U.: Sprw. asam nazim plāni zuobi. plānas manas villainītes Biel. 1151. tautu meita ... plānajām lūpiņām BW. 11497. nu ve̦d jaunu saimenieci, ... plānu klaipu cepējiņu 18659. plāns darbs, schwache, unzureichende Arbeit U. plānas laivas stūmējs U. od. plānu galdu (galdiņu) od. plāna galda (galdiņa) urbējs, der nur leichte Arbeit auszurichten vermag U., ein Faulenzer N.-Schwanb.: iegātņi bij plāna galda urbēji Neik. 60;
3) dünn, undicht:
plāni mati, plāna bārda. ja pēc ziemassvē̦tkiem pulka sniega, tad labība būs plāna Etn. II, 73;
4) dünn, flüssig:
plāna putra; plāns alus, schwaches Bier U.;
5) schwach, dumm:
puisītim plāns prātiņš (Var.: lē̦ta daba), drīz meitām mutes deva BW. 11841, 2 var.;
6) plāni iet, klāties, schwach, schlecht (er)gehen:
viņam tagad iet pa˙visam plāni Dīcm. pas. v. I, 52. mediniekam vienu laiku pa˙visam klājas plāni LP. VII, 238. ja tev āda mīļa, tad nepūti: klāsies plāni! VI, 258;
7) = smalks: plāni vērpu, plāni audu VL. aus Rutzau;
8) plânie luõki, eine Grasart
Pussen.-Subst. plânums,
1) die Dünnheit, Dünne;
2) "Rippsperre":
žāvē̦tas cūkgaļas plānums Ronneb. viņš nuogrieza gabalu nuo pie sijas pakārtā plānuma A. v. J. 1902, S. 130;
3) das Flache, die Fläche
U. Altes Verbaladjektiv zu plāt.
Avots: ME III, 330
1) flach, eben
("weniger gebraucht") U.;
2) dünn, schwach, nicht zureichend
U.: Sprw. asam nazim plāni zuobi. plānas manas villainītes Biel. 1151. tautu meita ... plānajām lūpiņām BW. 11497. nu ve̦d jaunu saimenieci, ... plānu klaipu cepējiņu 18659. plāns darbs, schwache, unzureichende Arbeit U. plānas laivas stūmējs U. od. plānu galdu (galdiņu) od. plāna galda (galdiņa) urbējs, der nur leichte Arbeit auszurichten vermag U., ein Faulenzer N.-Schwanb.: iegātņi bij plāna galda urbēji Neik. 60;
3) dünn, undicht:
plāni mati, plāna bārda. ja pēc ziemassvē̦tkiem pulka sniega, tad labība būs plāna Etn. II, 73;
4) dünn, flüssig:
plāna putra; plāns alus, schwaches Bier U.;
5) schwach, dumm:
puisītim plāns prātiņš (Var.: lē̦ta daba), drīz meitām mutes deva BW. 11841, 2 var.;
6) plāni iet, klāties, schwach, schlecht (er)gehen:
viņam tagad iet pa˙visam plāni Dīcm. pas. v. I, 52. mediniekam vienu laiku pa˙visam klājas plāni LP. VII, 238. ja tev āda mīļa, tad nepūti: klāsies plāni! VI, 258;
7) = smalks: plāni vērpu, plāni audu VL. aus Rutzau;
8) plânie luõki, eine Grasart
Pussen.-Subst. plânums,
1) die Dünnheit, Dünne;
2) "Rippsperre":
žāvē̦tas cūkgaļas plānums Ronneb. viņš nuogrieza gabalu nuo pie sijas pakārtā plānuma A. v. J. 1902, S. 130;
3) das Flache, die Fläche
U. Altes Verbaladjektiv zu plāt.
Avots: ME III, 330
plusna
plusna "?" : pārklāties plusnām "nuoplusnêt" (von Kleidern und Menschen) Dickeln. Wohl zu plauskas.
Avots: ME III, 358
Avots: ME III, 358
pūka
pũka Līn., Iw., Salis, Karls., Ruj., Serbigal, AP., pùka 2 Nerft, Kl., gew. der P. pũkas gebr.,
1) die Flocke, der Flaum:
sniega pūku gausā deja Niedra. pārslas krīt baru bariem kâ vates pūkas Vēr. I, 1034, ziedi pūkām pārklāti Konv. 2 1143. ziedi dus kâ sārtas vilnas pūciņas uz zaļiem spilveniņiem A. v. J. 1899, S. 469;
2) pūkas, Milchhaare
U.;
3) Fasem; was im Weben abgeht; Charple
U.;
4) pūka Mag. IV, 2, 12, Ronneb., sē̦klas pūka U., die haarige Samenkrone, dle sich abblasen lässt:
kâ ziedu pūkas vējš uz mājām duomas nesa A. v. J. 1899, S. 97;
5) lietus pūka, eine kleine Regenwolke
Alksnis-Zundulis;
6) pūka Mag. IV, 2, 24, pũka Karls., pūkas (li. pūkų̄ žolė! RKr. II, 71, Wid., Wollgras (eriophorum
L.). Nebst li. pũkas "Flaumfeder" aus r. пухъ "Flaum".
Avots: ME III, 445
1) die Flocke, der Flaum:
sniega pūku gausā deja Niedra. pārslas krīt baru bariem kâ vates pūkas Vēr. I, 1034, ziedi pūkām pārklāti Konv. 2 1143. ziedi dus kâ sārtas vilnas pūciņas uz zaļiem spilveniņiem A. v. J. 1899, S. 469;
2) pūkas, Milchhaare
U.;
3) Fasem; was im Weben abgeht; Charple
U.;
4) pūka Mag. IV, 2, 12, Ronneb., sē̦klas pūka U., die haarige Samenkrone, dle sich abblasen lässt:
kâ ziedu pūkas vējš uz mājām duomas nesa A. v. J. 1899, S. 97;
5) lietus pūka, eine kleine Regenwolke
Alksnis-Zundulis;
6) pūka Mag. IV, 2, 24, pũka Karls., pūkas (li. pūkų̄ žolė! RKr. II, 71, Wid., Wollgras (eriophorum
L.). Nebst li. pũkas "Flaumfeder" aus r. пухъ "Flaum".
Avots: ME III, 445
puspirkstains
puspìrkstaîns cimds, ein Handschuh mit halblangen Fingern, - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei nuoadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti Dond.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
šķiedrāt
šķiedrât, Refl. -tiês: (talēšanai izklātie lini) varēja sākt š. Latvju Mēnešr. 1942, S. 237.
Avots: EH II, 640
Avots: EH II, 640
šķina
šķina, eine Rute Spr., Bers., Bewern, Golg., Lis., Lub., Ramkau, eine Hirtenrute U., eine dünne un lange Stange Gr. - Buschh., Saikava, Selsau, Schwanb., eine Angelrute Bielenstein Holzb. 678, eine Strohdachrute Grobin; "smags sitamais" Mar. n. RKr. XV, 139: jem... gaŗu šķinu, cērt pa vidu biksainīti! BW. 11923. dē̦la māte kâ greiza apses šķina (Var.: šķila) 23433, 1 var. jumiķis uzlika uz izklātiem salmiem šķinu un pievicēja viņu pie šalmenes Grobin. ka lika ar šķinu pa galvu, tâ es gar zemi Mar. n. RKr. XV, 139. Wohl zu šķĩt.
Avots: ME IV, 41
Avots: ME IV, 41
starpaudi
starpaûdi,* Zwischengewebe; piena āderes starpaudi Preip, 56. piena pūslĩši, kuri nuo ārienes apklāti ar... starpaudu... plēvīti D. Iev. piens.
Kļūdu labojums:
Iev. piens. = Ien. piens.
Avots: ME III, 1046
Kļūdu labojums:
Iev. piens. = Ien. piens.
Avots: ME III, 1046
starpsaišķis
star̂psaišķis,* Bindegewebe; piena pūslīši... nuo ārienes apklāti ar... starpsaišķu plēvīti D. Iev. piens.
Avots: ME III, 1047
Avots: ME III, 1047
stiebrs
stìebrs Wolm., PS., C., Jürg., Ermes, Schujen, stiebrs 2 Kl., Adl., Schwanb., Golg., Lis., Lubn., Saikava, Pilda, Kr., stiêbrs 2 Iw., Widdrisch, Ruj., Salis, stiebris Spr., stiebris 2 Warkh.,
1) stiebris Glück, der Halm (jeder runde Halm
Mag. IV, 2, 41): Sprw. divi vārpas uz viena stiebra neaug. septiņ[as] vārpas izauga nuo vienu stiebri Glück I Mos. 41, 22. apakš... linu stiebrīšiem, kas... uz jumtu izklāti bija Jos. 2, 6. zâles stiebriņi Vēr. I, 1172 (ähnlich S. 1285);
2) die Binse (scirpus L.)
RKr. II, 77, U.; die Simse (juncus L.) RKr. II, 72, U.; stiebri, das Schilf N. - Bartau n. Janš. Nīca 28; e̦ze̦ra stiebri, See - Binse (scirpus lacustris L.) RKr. II, 78; suņu stiebri, Schierling (conium maculatum) Mag. IV; 2, 79, Konv. 2 4072: ar stiebru krē̦slu A. Upītis Dzim. rītā 5. pa˙visam gaiši dze̦lte̦ns - bē̦rza lapās un suņu stiebru zieduos Etn. III, 58;
3) stiebris Glück, das Rohr
U.: deve tam vienu niedres stiebri Glück Matth. 27, 29;
4) der Flintenlauf
U.;
5) stiebriņš, die Zigarettenhtilse:
kastītes ar tabaku un stiebriņiem A. v. J. 1896, S. 751;
6) der Rüssel
(?): kukaiņa sūcamais stiebriņš SDP. VIII, 46. Gewöhnlich (so zuletzt bei Trautmann Wrtb. 284 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 624 f.) mit li. stem̃bras identifiziert; in diesem Fall aber sollte man ein le. *stè̦mbrs (vgl. stambans) erwarten. Somit eher zu li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten", stiebas "Stock", le. stiba (s. dies)?
Avots: ME IV, 1077, 1078
1) stiebris Glück, der Halm (jeder runde Halm
Mag. IV, 2, 41): Sprw. divi vārpas uz viena stiebra neaug. septiņ[as] vārpas izauga nuo vienu stiebri Glück I Mos. 41, 22. apakš... linu stiebrīšiem, kas... uz jumtu izklāti bija Jos. 2, 6. zâles stiebriņi Vēr. I, 1172 (ähnlich S. 1285);
2) die Binse (scirpus L.)
RKr. II, 77, U.; die Simse (juncus L.) RKr. II, 72, U.; stiebri, das Schilf N. - Bartau n. Janš. Nīca 28; e̦ze̦ra stiebri, See - Binse (scirpus lacustris L.) RKr. II, 78; suņu stiebri, Schierling (conium maculatum) Mag. IV; 2, 79, Konv. 2 4072: ar stiebru krē̦slu A. Upītis Dzim. rītā 5. pa˙visam gaiši dze̦lte̦ns - bē̦rza lapās un suņu stiebru zieduos Etn. III, 58;
3) stiebris Glück, das Rohr
U.: deve tam vienu niedres stiebri Glück Matth. 27, 29;
4) der Flintenlauf
U.;
5) stiebriņš, die Zigarettenhtilse:
kastītes ar tabaku un stiebriņiem A. v. J. 1896, S. 751;
6) der Rüssel
(?): kukaiņa sūcamais stiebriņš SDP. VIII, 46. Gewöhnlich (so zuletzt bei Trautmann Wrtb. 284 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 624 f.) mit li. stem̃bras identifiziert; in diesem Fall aber sollte man ein le. *stè̦mbrs (vgl. stambans) erwarten. Somit eher zu li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten", stiebas "Stock", le. stiba (s. dies)?
Avots: ME IV, 1077, 1078
tals
tilāt
I tilât: lini tilā Assiten, Kaugershof. Refl. -tiês: man vēl rudzi tilāļas (žūst) tīrumā gubās Seyershof. lini izklāti tilājas (balinās) ebenda, Salis.
Avots: EH II, 681
Avots: EH II, 681
tiltenica
tiltenica, eine Art Flachsbearbeitungsmaschine ("zirgs ve̦lk rantaiņus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz rantaiņa tilta") Plutte 101.
Avots: ME IV, 189
Avots: ME IV, 189
žļaga
I žļaga,
1) etwas Aufgeweichtes
Druw.; nasses Holz Saikava; nasses Getreide Saikava: rudzi bija slapji; salmi nāca ārā nuo mašīnas kâ žļaga Druw. tur jau nuo (izklātiem) liniem vairs ne˙kā nav; tik tāda žļaga (eine verfaulte Masse) vien palikuse Bauske. piene̦susi tādu žļagu (nasses Holz, Späne usw.); kas tev nu duos degt! Saikava; eine hässliche, feuchte Masse, Erde Erlaa;
2) Nasser, unfruchtbarer Sandboden
Plm. n. RKr. XVII, 87, solche Erde unter der Humusschicht Tirs.: mums tīrumuos zem plānās aŗamās kārtas ir baltā vai rudā neauglīgā žļaga; rudenī vai pavasarī veļas gar arklu, ka žļagzd vien Plm. jaunsaimniekam piešķiruši tādu žļagu Saikava;
3) Spülicht
Grawendahl;
4) eine schlecht geratene Speise; schlecht ausgebackenes Brot
Grawendahl. Vgl. zlags.
Avots: ME IV, 814
1) etwas Aufgeweichtes
Druw.; nasses Holz Saikava; nasses Getreide Saikava: rudzi bija slapji; salmi nāca ārā nuo mašīnas kâ žļaga Druw. tur jau nuo (izklātiem) liniem vairs ne˙kā nav; tik tāda žļaga (eine verfaulte Masse) vien palikuse Bauske. piene̦susi tādu žļagu (nasses Holz, Späne usw.); kas tev nu duos degt! Saikava; eine hässliche, feuchte Masse, Erde Erlaa;
2) Nasser, unfruchtbarer Sandboden
Plm. n. RKr. XVII, 87, solche Erde unter der Humusschicht Tirs.: mums tīrumuos zem plānās aŗamās kārtas ir baltā vai rudā neauglīgā žļaga; rudenī vai pavasarī veļas gar arklu, ka žļagzd vien Plm. jaunsaimniekam piešķiruši tādu žļagu Saikava;
3) Spülicht
Grawendahl;
4) eine schlecht geratene Speise; schlecht ausgebackenes Brot
Grawendahl. Vgl. zlags.
Avots: ME IV, 814