Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klanīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klanīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atklanīties
‡ atklanîtiês,
1) sich verabschieden
(r. откланяться) Wid.;
2) wiederholt (mit dem Kopfe) nickend (schlummernd oder auf einem grüftigen Wege) herfahren
Trik.: atklanījuos beidzuot mājā.
Avots: EH I, 148
1) sich verabschieden
(r. откланяться) Wid.;
2) wiederholt (mit dem Kopfe) nickend (schlummernd oder auf einem grüftigen Wege) herfahren
Trik.: atklanījuos beidzuot mājā.
Avots: EH I, 148
izklanīties
izklanîtiês, ‡
2) zur Genüge Bücklinge machen:
ze̦mu izklanījies Janš. Līgava II, 237. lūkuoja ļuoti smalki i. Kaudz. Izjurieši 298.
Avots: EH I, 455
2) zur Genüge Bücklinge machen:
ze̦mu izklanījies Janš. Līgava II, 237. lūkuoja ļuoti smalki i. Kaudz. Izjurieši 298.
Avots: EH I, 455
izklanīties
izklanîtiês, vor vielen der Reihe nach sich verbeugen: kas nu visiem var izklanīties? Lis.]
Avots: ME I, 751
Avots: ME I, 751
klanīt
klanît, - u, - ĩju, tr., wiederholt neigen, beugen, sinken lassen: galvu Stari II, 770. Refl. -tiês, sich wiederholt neigen, bücken, verbeugen vor jem., mit d. Dat.: es tai meitu māmiņai simtu reižu klanījuos BW. 18327, 1. jauni puiši klanījās pe̦lē̦kam akmeņam 12764; 13896. svece tik tieva, ka klanās, dass es sich in der Dille des Leuchters hin - und herbeugt U. zirgi sadzīti, ka tik klanās vien Dünsb. [Li. klànyties scheint schon seiner Betonung wegen nicht altererbt zu sein, und so ist wohl auch le. klanît aus r. клонить dass. entlehnt (zur Zeit der Entlehnung der kirchlichen Terminologie), da es im Baltischen sonst recht isoliert zu sein scheint.]
Avots: ME II, 213
Avots: ME II, 213
klanīte
noklanīt
nùoklanît, (eine Weile) neigen (den Kopf, perfektiv): n. galvu Lis. Refl. -tiês, sich mehrfach neigen: n. uz visām pusēm. zirgi nuoklanās, bet maz dabū ēst.]
Avots: ME II, 797
Avots: ME II, 797
saklanīties
saklanīties
uzklanīties
uzklanîtiês, sich wiederholt neigend herauf-, hinaufgelangen: nuo lejas uzklanījās šurp ... zirģeļa galva, aiz kuŗas bij saskatāms arī pats braucējs A. Upītis Sm. lapa 132.
Avots: EH II, 725
Avots: EH II, 725
Šķirkļa skaidrojumā (4)
goddevīgs
kalpisks
kalpisks, knechtmässig, knechtig, sklavisch: klanīties ir kalpiski un riebīgi MWM. VIII, 628. es nee̦smu kalpiska gara Rainis.
Avots: ME II, 144
Avots: ME II, 144
klanīca
klanĩca, [ein Nick, ein einmaliges Nicken]: nevajaga atbaidīties nuo turpmākās darbības daudzu žāvu un klanīcu dēļ B. Vēstn. pievaldīdamas snaudēju, kad klanīcas tapa nebēdīgas un grasījās pašu klanītāju raut sev līdz Zeibolts.
Avots: ME II, 213
Avots: ME II, 213
mīksts
mîksts,
1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;
2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;
3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;
4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.
Avots: EH I, 821
1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;
2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;
3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;
4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.
Avots: EH I, 821