Paplašinātā meklēšana

‡ àizklanîtiês, im Schlummer nickend oder auf einem schlechten Wege hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 30

‡ atklanîtiês,

1) sich verabschieden
(r. откланяться) Wid.;

2) wiederholt (mit dem Kopfe) nickend (schlummernd oder auf einem grüftigen Wege) herfahren
Trik.: atklanījuos beidzuot mājā.

Avots: EH I, 148

izklanîtiês, ‡

2) zur Genüge Bücklinge machen:
ze̦mu izklanījies Janš. Līgava II, 237. lūkuoja ļuoti smalki i. Kaudz. Izjurieši 298.

Avots: EH I, 455

[izklanîtiês, vor vielen der Reihe nach sich verbeugen: kas nu visiem var izklanīties? Lis.]

Avots: ME I, 751

klanît, - u, - ĩju, tr., wiederholt neigen, beugen, sinken lassen: galvu Stari II, 770. Refl. - tiês, sich wiederholt neigen, bücken, verbeugen vor jem., mit d. Dat.: es tai meitu māmiņai simtu reižu klanījuos BW. 18327, 1. jauni puiši klanījās pe̦lē̦kam akmeņam 12764; 13896. svece tik tieva, ka klanās, dass es sich in der Dille des Leuchters hin - und herbeugt U. zirgi sadzīti, ka tik klanās vien Dünsb. [Li. klànyties scheint schon seiner Betonung wegen nicht altererbt zu sein, und so ist wohl auch le. klanît aus r. клонить dass. entlehnt (zur Zeit der Entlehnung der kirchlichen Terminologie), da es im Baltischen sonst recht isoliert zu sein scheint.]

Avots: ME II, 213

‡ klanīte Lubn., = ‡ klaniņš.

Avots: EH I, 610

[nùoklanît, (eine Weile) neigen (den Kopf, perfektiv): n. galvu Lis. Refl. - tiês, sich mehrfach neigen: n. uz visām pusēm. zirgi nuoklanās, bet maz dabū ēst.]

Avots: ME II, 797

saklanîtiês, ‡

2) "saliekties" Frauenb.: man kājas ar˙vienu saklanās.

Avots: EH XVI, 417

saklanîtiês, sich begrüssen U. saklaņķêt, tr., zerschlagen: kas tad jums tuo de̦gunu saklaņķējis? Latv.

Avots: ME II, 649

uzklanîtiês, sich wiederholt neigend herauf-, hinaufgelangen: nuo lejas uzklanījās šurp ... zirģeļa galva, aiz kuŗas bij saskatāms arī pats braucējs A. Upītis Sm. lapa 132.

Avots: EH II, 725

gùoddevîgs, ehrerbietig: guoddevīgi klanīties MWM. X, 903.

Avots: ME I, 689

kalpisks, knechtmässig, knechtig, sklavisch: klanīties ir kalpiski un riebīgi MWM. VIII, 628. es nee̦smu kalpiska gara Rainis.

Avots: ME II, 144

klanĩca, [ein Nick, ein einmaliges Nicken]: nevajaga atbaidīties nuo turpmākās darbības daudzu žāvu un klanīcu dēļ B. Vēstn. pievaldīdamas snaudēju, kad klanīcas tapa nebēdīgas un grasījās pašu klanītāju raut sev līdz Zeibolts.

Avots: ME II, 213

mîksts,

1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;

2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;

3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;

4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.

Avots: EH I, 821