klinklāviņš
I klinklāviņš: "ein charakterloser und etwas einfältiger Mensch" (mit iñ und â 2 ) Prawingen. Nach Sehwers Unters. 51 aus nd. klingklās "Knecht Ruprecht".
Avots: EH I, 618
Avots: EH I, 618
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klinklāviņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klinklāviņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
klinklāviņš
II klinklāviņš: "ein Schraubstock zum Festschrauben einer zu nähenden Haut" Dond. Aus nd. klinkklave, s. Sehwers Unters. 51.
Avots: EH I, 618
Avots: EH I, 618
klinklāviņš
klinklāviņš, wohl aus klink˙klāviņš, hinkender Klaus, verächtliche Bezeichnung einer Person: šādi, tādi klin(k)klāviņi (Var.: klin(k)kājīši) izdzeŗ manu alutiņu BW. 28833; 28834. [Dasselbe Wort bedeute auch (?) einen Liebhaber (im Scherze) Bergm. n. U. und einen Schraubstock LD. n. U.]
Avots: ME II, 229
Avots: ME II, 229
Šķirkļa skaidrojumā (1)
ķinklāviņš
ķinklāviņš,
1) "?": šādi tādi ķinklāviņi (Var.: diedelnieki) [Gold.], BW. 6371;
[2) "ein kleiner Sumpfvogel (?)"
Ruj. - Vgl. klinklāviņš, woraus es dissimilatorisch entstanden sein kann].
Avots: ME II, 382
1) "?": šādi tādi ķinklāviņi (Var.: diedelnieki) [Gold.], BW. 6371;
[2) "ein kleiner Sumpfvogel (?)"
Ruj. - Vgl. klinklāviņš, woraus es dissimilatorisch entstanden sein kann].
Avots: ME II, 382