Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'knupt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'knupt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
knupt
knupt, knùpu, knupu, zusammengekauert sitzen: ve̦cā māte knupa vēl ar˙vien pie krāsns MWM. IX, 499. [Identisch mit li. knùpti "спотыкаться"? vgl. auch li. knúpoti "knien; auf dem Angesichte liegen". Weiterhin nebst knūpu, knūpêt, kņupt zu klr. kńuṕíty "über etwas sitzen", s. Berneker Wrtb. I, 531, Zupitza Germ. Gutt. 120, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 332.]
Avots: ME II, 250
Avots: ME II, 250
noknupt
pieknupt
Šķirkļa skaidrojumā (7)
aizkņubt
knūpēt
knūpêt "aufpassen, aufmerken": knūpēju albi ilgi, līdz nuovē̦ruoju, kuŗā pusē rubeņu pereklis Laud. [Wohl zu knupt.]
Avots: ME II, 251
Avots: ME II, 251
knupjš
knupjš U., rechts ausgebogen (von einem fehlerhaften Beile); mit der Spitze zu weit aufwärts gerichtet (von einer Sense) Kawall n. U. [Nebst knupt zu li. susikniaũpe̦s "согнувшись".]
Avots: ME II, 250
Avots: ME II, 250
kņupt
kņupt
II kņupt, zusammengekrümmt (auf dem Bauch) liegen L.: viņš..., miega nastas spiests, kņūp un pluok sevī ar˙vienu dziļāk Druva I, 1111. [Vgl. knupt.]
Avots: ME II, 253
Avots: ME II, 253
saknubt
saknubt, sakņubt Nigr., Dunika, knupt">saknupt U., sakņupt Wid., sakņūpt L., sich vornüberbeugen, sich krümmen, sich bücken, sich (in der Haltung) gehen lassen (am gebräuchlichsten das Part. praet. act.): Pētersuons sakņuba uz priekšu Stari II, 361. viņš iet pa˙visam saknubis Dond. druoši vien sakņubtu uz de̦guna Janš. tu manuos gaduos sakņubsi, ka zuods gar ceļgaliem sitīsies! Stenden. puika sakņupis gultiņā MWM. VI, 723. Pūpuols tikai grūši pasmējās un sakņupa atkal Upītis Sieviete 63. kuo sēdi tāds saknupis? Gold. viņa sakņupuse dauzīja pieri pret galdu ebenda 98. vecene saknupusi uz priekšu Naud. viņa... vagā sakņubusi... dēstīja tur stādiņu Janš. Dzimtene V, 321. rē̦guojās saknubušas un izpūrušas čuoras Latv. kalējs sēž saknubis durvju priekšā Upītis. kundze sēd sakņubuse Apsk. v. J. 1903, S. 486. Duore saknupusi sēdēja Alm. tā jau ir tāda sakņupusi (von einem hochschwangern, schwach einhergehenden Weibe) U. (unter kņūpt).
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653