salmene,
1) die Strohblume Konv.
2 1302, Dr.;
festuca Karls.
(sal˜mene), Wid.:
nuoplūkuse divas galviņas salmeņu Purap.;
2) ein Strohhut Purap., Janš.:
Hilda atlikusi platuo, baltiem ziediem apkrautuo salmeni koķeti atpakaļ Birzn. Sof.;
3) *salmene od.
*salmenis"?": naudas kules sakāruši salmenīšu (Strohdach?)
galiņuos (Var.:
ģēvelītes galiņā) BW. 28186, 1 (aus Zirau).
In der Bed. 3 gehört es wohl zu li. šelmuõ od. šelmenys "Dachgiebei; langer Balken", šalma "ein langer Balken", čech.
slémě "First, Balken" (s. Trautmann Wrtb. 301 f.).
Avots: ME II,
674,
675