šķuobît,
-u, -ĩju, freqn. zu
šķìebt, neigen, zum Wackeln, Wanken bringen U.;
(das Gesicht) verziehn (mit
uô) Arrasch, Bers., C., Ermes, Golg., Lis., Nötk., PS., A. - Schwanb., (mit
uô 2 ) Dond., Dunika, Grünw., Iw., Mesoten, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, (mit
ùo 2 ) Gr. - Buschh., KL, Kr., Meiran, Saikava, Fratzen,
Gesichter schneiden Oppek. n. U.:
atte̦kā vēži ūsus vien šķuoba Jaun. mežk. 18.
viņš... runājuot šķuobīja muti Vēr. I, 366.
šķuobīja lūpas A. XX, 947.
vaigu šķuobīšana Sadz. viļņi 77.
kuo te savu... ģīmi šķuobi kâ mē̦rkaķe! R. Sk. II, 134. Refl.
-tiês,1) wanken, wackeln U.:
šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi RKr. VI, 658,
viņai likās, ka siênas šķuobās Sadz. viļņi 203.
zaķītis gan šķuobījās, gau gruozījās JK. V, 63.
viņš šķuobās, bāl un gaisu tver A. XXI, 597.
ve̦ci zuobi šķuobījās BW. 13008.
šķuobās gurni staigājuot 11108;
2) "vor Hochmut nicht wissen, wie sich betragen" (mit
ùo 2 ) Stomersee;
3) = vaibstīties, Fratzen schneiden: šķuobījās gan, bet izdzēra Grünwald, (mit
uô 2 ) Gramsden.
Trotz šķiebt (s. dies) schwerlich mit uo aus on; vielleicht mit uo statt ai nach Mustern wie griezt: gruozît; vgl. auch das Reimwort uobīt.Avots: ME IV,
57