Paplašinātā meklēšana

‡ àizkrāpt, trügerisch hin-, weglocken: a. bērnu uz mežu.

Avots: EH I, 33

apkrâpt, tr., betrügen: cilvē̦kus. Refl. -tiês, sich betrügen, sich täuschen.

Avots: ME I, 95

‡ atkrāpt

1) durch Betrug her-, zurückkommen machen:
viņu atkrāpa pie kuģa malas Pas. Vl, 50. kad suns skrēja mājā, gans ar maizi tuo mēģināja a. atpakaļ Siuxt;

2) durch Betrug fortbekommen:
panāksnieki ... cenšas vedējus a. nuo . . . galda RKr. XIX, 143;

3) durch Betrug entwenden:
tas vīrs ir blēdis!... viņš nuo manim... pulkste̦nu atkrāpj Pet. Av. IV, 158.

Avots: EH I, 150

ìekrâpt, Refl. -tiês, ‡

2) "?": iekrāpjas bišķi pa bišķim (allmählich) un piedzeŗas Frauenb.

Avots: EH I, 522

ìekrâpt, mit Trug hinein-, hereinlocken: viņš vairāk kâ simtreiz tâ iekrāpis kaunā Lapsa - Krūmiņš 13. Refl. -tiês, sich hineinschleichen: vedēji kâ nekâ rauga iekrāpties istabā RKr. XVI, 103.

Avots: ME II, 29

izkrāpt, ‡

2) = pìekrâpt, betrügen Kaltenbr.; ‡

3) durch Trug, mit List ausforschen:
nerima, kamē̦r nebija nuo viņas izkrāpusi, kur tā visu tuo ņē̦musi Pas. V, 347.

Avots: EH I, 458

izkrāpt (li. iškrópti), tr., durch Trug erlangen, gewinnen, austrügen: ceļa vīri, viltinieki, izkrāps tavas malējiņas BW. 13646, 1. burvis gribējis trīs suņus izkrāpt LP. VI, 723.

Avots: ME I, 754

krâpt: auch Bērzgale, Wolm., kràpt ² auch Bers. n. FBR. III, 39, Aahof, Kalnemois, Lubn., Mahlup, Meselau, Schwanb., Sessw. Refl. -tiês: viņš bij ieduomājies, ka dabūs lielu pūru, bet šuoreiz krāpās Sonnaxt. tev krāpjas, du irrst Juris Brasa 52.

Avots: EH I, 645

krâpt, - pju, - pu PS., E., [Neuenb., Preili, Nerft, Lipskaln, kràpt ² Kl., Lis., Alswig, Kr.], krâpt ² [Dond., Nigr., Lautb., Selg., Bauske, Dunika], Kand., krāpt [Jürg., N. - Peb., Serbigal], C., Smilt. (li. krópti), tr., trügen, betrügen: Sprw. krāp krāpšus, vil vilšus, tik ar varu neņem. Refl. -tiês, sich betrügen, täuschen: viņi abi krāpjas viens uotru.

Avots: ME II, 267

‡ krāptiês (?) "ловиться, подыматься" Warkl.: k. uz kalna.

Avots: EH I, 645

nùokrāpt: lai čigānus nenuokrāpj Tdz. 54568.

Avots: EH II, 55

nùokrāpt, tr., betrügen: kad re̦ti sēj, tad nuokrāpj zemi. [Refl. -tiês, =nùogrâbtiês 2 N. - Peb.]

Avots: ME II, 801

‡ nùoskràpt ² Fehsen, Perfektivum zu skràpt: vai tu luopus nuoskrāpi (=nùosukāji?)

Avots: EH II, 86

pakrāpt,

1) ein wenig betrügen:
čigāns pakrāpa vienu, pakrāpa uotru un tika pie maizes Nigr. tad viņš tuomē̦r tevi būtu drusku pakrāpis! Lis.;

2) trügerisch ein wenig locken:
pakrāpa sev zē̦nu drusku tuvāk Dond.]

Avots: ME III, 48

‡ II piekrâpt ² Seyershof, = pìeķer̂tiês 2: viņš tâ man piekrāpa pie matiem, ka nevarēju galvu kustināt.

Avots: EH II, 255

pìekrâpt, betrügen : kâ tu iedruošinājies mani tâ neguodīgi apmānīt un piekrāpt? Dicm. pas. v. I, 38. pārve̦d naudu māja un duoma izmēruot, vai ve̦lns nav piekrāpis LP. IV, 80. piekrāps tevi tautu dē̦ls BW. 11599. Refl. -tiês , pers. und unpers., sich versehen, sich betrügen: ve̦lnam tagad piekrāpās Kurbads. zaldātam piekrāpās JK. V, 79. vienreiz tas tuomē̦r piekrāpies LP. V, 156.

Avots: ME III, 259

sakrāpt, mit Betrug (vieles) erwerben: s. daudz naudas Salis u. a.

Avots: ME III, 654

‡ saskràpt Serben, (mit â ² ) AP., N.-Peb., (mit à ² ) Kortenhof, zerkratzen (einmal): kaķis viņam saskrāpis ruoku Vank., Veļķi.

Avots: EH II, 448

skràpt: auch Planhof, (mit à ² ) Aahof, Stom., (mit â ² ) Roop; s. var kaķis ar nagiem un arī slikta rakstāmā spalva Nötk.

Avots: EH II, 508

skràpt C., PS., Wolm., Smilten, skràpt ² Mar. n. RKr. XVII, 117, Alswig, Vank., skrâpt ² Salis, AP., Schujen, kratzen (einmal); in Fehsen (mit à ²⁾ gleichbed. mit kasît (abru) und sukāt (luopus). Etwa aus skrāpêt + skrampt?

Avots: ME III, 890

uzkrâpt,

1) mit Betrug auf etw. (hinauf)locken
(perfektiv): viņš uzkrāpa mani augšā. es uzkrāpu dē̦lu māti uz skliduošu le̦dutiņu VL. FBR. VI, 58;

2) (wiederholt?) betrügen (perfektiv): krāpinieks tautas dē̦ls krāpa mani uzkrāpdams BW. 26871.

Avots: ME IV, 344

amats,

1) : Pē̦rkuonam pieci dē̦li, visi pieci amatuos: divi grauda, divi spēra, piektais gāja zibsnīdams BW. 33704, 6; 2): čigāns mani iemācīja savu lē̦tu amatiņu: zirgus zagt, ļaudis krāpt BW. 33525;

3) : līgaviņa vēl dze̦n meitu amatiņu (Var.: ieradumu) BW. 27175, 1 var, tev bij suņa amatiņš 12530. tev tāds nelabs amats - vienmē̦r spārdies ar kājām Dond.;

5) der Meister (als Gegensatz zum Gesellen)
Siuxt n. BielU.; der Handwerker (im Gegensatz zum gewöhnlichen Landarbeiter) Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 69

apmãnît, auch apmãnêt, tr., betrügen, täuschen: kā tu iedrošinies mani tā neguodīgi apmānīt un piekrāpt? kāpēc tava sirds tevi tā apmāna Hiob. 15, 12. Sprw.: ve̦lns mani apmānīja. acis apmānīt, optische Täuschung bewirken, vorgaukeln, spiegelfechten: kruodzinieks varējis cilvē̦kiem acis apmānīt LP. VII, 762. apmānītājs, -a, der Bertrüger, Spiegelfechter; apmānīšana, das Betrügen, Spiegelfechterei, Sinnestäuschung. Refl. -tiês, sich täuschen, Sinnestäuschung erfahren: zē̦nam acis mānīt apmānījās LP. VII, 31.

Avots: ME I, 105

graûzt, -žu, -zu (li. gráužti), tr.,

1) nagen :
suns sācis grauzt kaulus LP. IV, 89. ķirmis sienas malās grauž VII, 647. zirgs ieradinājies grauzt siles Aps. aitas grauž pliku nuopu, garuozu. ļaužu runas sirdi (auch sirdī) grauza BW. 8750. ķēniņam tas ļuoti grauzis (wurmen), ka viesi krāpti LP. III, 31. Auch mit d. Akk. : vagari tas vare̦ni grauž Purap. Sprw. : smiekli kaklu nelauž, smiekli gurnu negrauž ;

2) nagen, reiben, wund reireiben :
gruzis grauž acī od. aci, od. acs grauž A. XX, 882. vainadziņš ausis grauza Ltd. 1037. tam zābaks, saite, pieši kāju grauž. smiltis viņu vaigus grauž BW. 30894. Refl. -tiês,

1) sich verzehren, nagen :
sirds vienatnē aiz skumjām graužas Adam. stipri sāka grauzties gar durvīm LP. VI, 1, 27. jaunā strāva grauzās un grauzās taisni ap tuo A. XX, 558. le̦di kraukšķē̦dami graužas MWM. VI, 491. žē̦lums graužas klāt pie sirds Vēr. 149. kliedziens caur klusumu graužas Vēr. 131. [Zu li. grúžtis "грызь", grùžas "огрызок", aksl. gryzo, "nage", arm. krcem "(zer)nage" und vielleicht gr. βρύχω (mit langem υ) "knirsche mit den Zähnen", got. kriustan "knirschen" u. a., s. Fick BB. VI, 213 u. Wrtb. I ⁴ , 410, Strachan BB. XX, 16, Hübschmann Arm. Gramm. 462, Persson Beitr. 333 f. u. 467, Stokes Wrtb. 187, Berneker Wrtb. I, 359.]

Avots: ME I, 641

‡ izlupît,

1) schnell ausschlürfen
Lis.;

2) schnell heraus-, hinauslaufen
Warkl.: i. nuo meža;

3) "izvilt, izkrāpt" Frauenb.

Avots: EH I, 464

krâpinât, ² tr., freqn., dem zu krāpt, wiederholt ein wenig anführen, betrügen: nav labi mazus bē̦rnus krāpināt Dond.

Avots: ME II, 266

‡ III lauķe, das Gesicht, seja (?): uz seju vien skatīdamies var... piekrāpties: dažai ... tā l. gan ir balta un jauka, bet ne tâ viss augums Janš. Bandavā II, 126. lielākajam pa˙visam bēdīga l. Līgava I, 225.

Avots: EH I, 723

II mañta

1) zagta nauda krāpta m. BW. 13592. liela m. 11720, 2 var. vainagā dārga m. 24532 var. vīriešu resp. sieviešu m. Frauenb., das Geschlechtsorgan;

2): mañtiņas Frauenb. u. a., Spielsachen der Kinder;

4): tagad man viss viena m., vai ..., vai... Janš. Mežv. ļ. I, 308. Zu li. mantà auch Fraenkel FBR. XI, 58.

Avots: EH I, 782

II mulît "krāpt; faulenzen" Wessen.]

Avots: ME II, 664

pãrskrāpêt,

1) auch pārskrāpât Widdrisch, pãrskrāpt PS., entzweikratzen:
kaķis pārskrāpēja ruoku;

2) oberflächlich fegen (einen Schornstein):
viņš skursteni tikai tâ pārskrāpējis.]

Avots: ME III, 175

II pavil̂t "pakrāpt" Nötk., Plm., Serbigal, Schlehk, Sauken, Selg.: viņš tevi gribēja drusku pavilt, bet neizdevās.

Avots: ME III, 138

‡ štukuôt Seyershof "juokuot". Refl. -tiês (s. ME. IV, 104),

1): auch Adsel, Allasch, Alswig, A.-Autz, Amboten, Baldohn, Bers., Daudsewas, Erlaa, Heidenfeld, Hofzumberge, Kokn., Lubn., Mar., Matkuln, Neuenburg, Neuhausen, N.-Peb., Rönnen, Salgaln, Sawensee, Schibbenhof, Schujen, Serbig., Smilt., Walk, Widdrisch: dancuodami, štukuodamies un citādi kâ laiku kavē̦dami RKr. XVII, 26; "niķus izgudruot, blēžuoties, krāpt" Ruj.; "niķuoties, tiepties" Nigr.; ‡

2) auf Geld Karten spielen
Salis (kad banka pilna, tad saka: "štuks").

Avots: EH II, 656

‡ viltin, = vilšu: v. vilta līgaviņa BW. 13504, 1. v. krāpts kumeleņš 13504, 3.

Avots: EH II, 785

zabelêt, -ẽju,

1) speicheln, geifern (von Kindern gesagt)
Frauenb., Schibbenhof;

2) die Zeit mit Nichtstun verbringen
Grenzhof;

3) "šur, tur meklēties, grābstīt": sienu zabelēt, hier und da ein wenig Heu zusammenharken Kokn.;

4) "nuoblēdīt, neduot, neizpildīt, apkrāpt". Refl. -tiês,

1) speicheln, geifern (von Kindern gesagt)
Golg., Schibbenhof;

2) sudeln, sich besudeln
Dond.;

3) "niekuoties" Alksnis Zundulis, Ukri;

4) "sich irgendwie durchschlagen": tas tik tâ zabelējas (von jem. gesagt, der dank leichtsinniger und verschwenderischer Lebensweise in eine schwierige Lage geraten ist)
Fockenhof;

5) "aus Geiz vorenthalten, nicht geben"
Fraueub.: pie manis tāda zabelēšanās nava; kuo vajaga, tuo vajaga duot! In der Bed. 1 jedenfalls aus d. sabbeln.

Avots: ME IV, 678