Paplašinātā meklēšana

ãlêtiês,

1): "ģeķuoties, niekuoties">niekuoties" Kreuzb. Vgl. li. olotis "albern" Arch. Philol. I, 135.

Avots: EH I, 193

‡ bebelêtiês "niekuoties">niekuoties" Lemsal: nav ne˙kāda lāga strādāšana, bet tikai tāda bebelēšanās (= nabaguošanās?): visi darba rīki jāmeklē pie uotrn. šuodien nuobebelējuos visu dienu un ne˙kuo nedabūju padarīt Lemsal, Wainsel.

Avots: EH I, 210

bḕ̦rnuôtiês,

1): kaķi bē̦rnuojas uz staļļa augšas Sonnaxt;

2) "niekuoties">niekuoties" Dond.: nevajaga tâ b., bet nuopietni strādāt.

Avots: EH I, 216, 217

‡ * irgņât, zu erschlfessen aus nùoirgņât. Refl. -tiês "niekuoties runājuot" Kurmene.

Avots: EH I, 431

izlakstît, ‡

2) (tanzend?) auseinanderspringen:
kāzinieki visi izlakstēja kur kurs Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.). Refl. -tiês: i. pa akmeņiem Ramkau. meitieši... mīlēja ar ve̦cuo Trejeni dažādi i. (= izniekuoties?) un izsmieties par viņas valuodu Ciema spīg. 71.

Avots: EH I, 462

‡ izmērķuôtiês, nach Herzenslust, zur Genüge albern (niekuoties) Dond.: vai nebūsi diezgan izmērķuojies?

Avots: EH I, 466

[kaķuôtiês Dond. "blēņuoties, niekuoties, drusku kuo padarīt".]

Avots: ME II, 140

ķìnķelêt ^2: "sich säumen; viel Wesens oder Federlesens machen" Lng.; daži saimnieki ir ieraduši par kalpu darbu allaž ķ. un bārties Lenz Spred. gr. (1764-7), S. 265; "faulenzen; niekuoties" (mit iņ̃ ) NB.

Avots: EH I, 703

‡ I knipelêt, -ẽju, prügeln Seyershof; "ein wenig schlagen, beissen od. kneifen" Sonnaxt; beissen, stechen (von Insekten) Salis; "graizīt" Seyershof:, k. nagus nuô. Refl. -tiês "niekuoties; niekuojuoties kuo dauzīt" Orellen: knipelējās, knipelē jās, bet uz priekšu ne˙kur netiek; "plēsties" Seyershof: sveši zirgi knipelējas, grib spē̦kuoties.

Avots: EH I, 631

‡ kruokšķuôtiês,

1) (dem Sinn nach) undeutlich sprechen, ausweichend antworten
Lös.: kuo nu kruokšķuojies, - runā skaidri! Lös. nezini? labāk nekruokšķuojies vis! Saul. Daugava 1928, S. 57;

2) "niekuoties">niekuoties" Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Golg., N.-Schwanb., Sessw.

Avots: EH I, 664

kruôšķuôtiês, kruošķîtiês, -ĩjuôs, Unsinn, Mutwillen treiben Ar., Drsth. Lub., Spr.; [kruošķuoties"niekuoties" Saikava].

Avots: ME II, 295

‡ lãzerêtiês Lems. "niekuoties">niekuoties".

Avots: EH I, 730

‡ lor̃bakâtiês Seyershof "(ar valuodu) niekuoties".

Avots: EH I, 759

‡ ļur̃bât Seyershof, verspotten. Refl. -tiês Seyershof "nemākulīgi rīkuoties un niekuoties"; laiks ar ļurbājas, kad ne lāgā līst, ne nelīst.

Avots: EH I, 774

marstîtiês, -uos, ĩjuos,

1) gestikulieren:
burvis izdara kaut kuo ačgārni un pie tam marstās un beržas ar ruokām Etn. visi trīs staigāja ar ruokām pa gaisu mē̦tādamies un marstīdamies A. v. J. 1896, S. 254; [mar̂stîties Fest.] "kājām, ruokām slābani mē̦tāties; neveikli kuo darīt, tūļuoties" Lös. u. Bers. n. Etn. IV, 145; ["niekuoties" Meselau;

2) heucheln, sich anstellen, verstellen
Wid.]

Avots: ME II, 564

‡ māžuot,

1) intr., Zauberei treiben
(mit â ² ) Salis, Seyershof;

2) tr., verzaubern, besprechen:
tādu brūti, kuŗai ve̦cā māte pare̦guojusi nāvi bē̦r[na] vājumā (im Wochenbett), bijis jāmāžuo, lai nemirst un lai viņai nav bē̦rnu Seyershof;

3) bilden, mahlen
Lng. (geschr.: mahjoht). Refl. -tiês (s. ME. II, 589): auch (Zauberei treiben) AP. (mit â ), Salis (mit â ² ), Frauenb. (mit ã ); (Faxen machen) Frauenb. (mit â ² ), Trik. (mit ^â ); "niekuoties">niekuoties; liederlich arbeiten" Orellen (mit â ² ); "jem. das Licht vertreten" (mit ã ) Frauenb.: kuo nu māžuojies man gaismai priekšā? Zur Bed. vgl. auch izmâžuôt.

Avots: EH I, 795

‡ mērķuôtiês "niekuoties">niekuoties" Dond.: kuo nu mērķuojies! nu sāksi atkal m˙!

Avots: EH I, 809

muļ˜ļât [Līn.], tr.,

1) [eine trockene
od. zähe Speise im Munde hin und her drehen, sie nicht verschlingen könnend Dunika];

2) wühlen, rühren, trüben:
nemuļļā ūdeni, lai slapjus miežus (spailēs) nevajaga muļļāt (klēp juos saņemt, izvandīt) Sassm.;

3) gruftig machen, ausfahren:
ceļu Sassm.;

[4) "izsmiet, muļķuot" Fest.];

5) stümpern
Matk., [Fest.]. Refl. -tiês,

1) herumwühlen:
muļļāties pa dubļiem Kand.;

2) ungeschickt arbeiten, stümpern
Aps., C., Peb., ["niekuoties" Fest.]: muļļāties tu vari, vairāk ne Druva II, 200. [Aus liv. muľľ "kauen", s. Thomsen Beröringer 270

Avots: ME II, 666

mušķît,

1): "muocīt līdz nāvei" Siuxt; "plêst, niekuodamies pluinīt" Frauenb.: suns mušķī cimdu. Refl. -tiês: puiši ar meitām mušķījas Frauenb.; "niekuoties, velti darbuoties" ebenda: teļš mušķījas gar guovi.

Avots: EH I, 836

nagažât, -ãju, nagažuôt, tr., mit dem Nagel töten. Refl. -tiês, trödeln, ohne Erfolg und Eifer arbeiten Burtn.; [nagažâtiès Salisb. niekuoties ar ē̦šanu": sivē̦ni tikai nagažājas.] Vgl. li. naginti, mit Kleinigkeiten die Zeit verderben, vertrödeln.

Avots: ME II, 687

narvuôt: narren AP.(mit ar̃ ), Erlaa n. FBR XI, 15 (gespr.: nàrvuot ² ), Fest. n. FBR. XVII, 84 (gespr.: narvuot ), Oknist n. FBR. XV, 171 (gespr. nàrvuot ² ), Prl., Saikava (gespr.: no`rvuot ^2). (narvuot) Wessen, (nàrvat ² ) Lubn. n. FBR. XVII, 123; "buojāt" (mit ar̃ ) Seyershof: migla kriķiem ziedus narvuo; "aprunāt, rāt, plêst" (mit ar̃ ) Seyershof: bē̦rni mani narvuo. puiši meitē̦nus narvuo. Refl. -tiês, ‡

3) "buojāties" Seyershof: stādi sausā laikā narvuojas. guovei kādreiz acs narvuojas; ‡

4) "niekuoties">niekuoties" Lasd.

Avots: EH II, 5

naskuôt,

1): auch Trik.;

2): auch Nötk.; ‡

3) "?": es viņu (scil.: puiku) mizuošu, es viņu naskuosu A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 69; ‡

4) naschen
Ronneb. Refl. -tiês,

1): "ne˙kā prātīga nedarīt; niekuoties">niekuoties" Allendorf;

2): "kārtīgi neēst" Katlakalns.

Avots: EH II, 6

[ne̦l˜guôtiês Bauske, Wid., = niekuoties">niekuoties.]

Avots: ME II, 721

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

‡ nùoļe̦r̃bât Nötk. "niekuoties">nuoniekuoties".

Avots: EH II, 65

‡ *uõšâtiês, zu erschliessen aus pauõšâtiês Salis "paniekuoties"; vgl. aušâtiês.

Avots: EH II, 744

pagalinâtiês Dond. "niekuoties">paniekuoties".]

Avots: ME III, 27

paniekuôt, tr., sich lustig machen, herabsetzen: viņas ņēmās bārenīti paniekuot Janš. [Refl. -tiês, eine Weile niẽkuôtiês: jāļauj bē̦rniem arī paniekuoties.]

Avots: ME III, 77

peksêt, ‡ Refl. -tiês "niekuoties, gražuoties: šâ ne tâ pļepenēt, runāt" Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 219

pempelêt, -ẽju,

1) "niekuoties, tūļuoties" Peb., Lös.; (auch reflexiv) "ar paunām tūļuoties" Nötk.;

2) mürrisch widersprechen
(mit em̃) N.-Peb.

Avots: ME III, 199

peņ̃ģelêt(iês) "niekuoties">niekuoties" (?) Serben, Sermus.

Avots: ME III, 200

peņ̃ģelêt(iês) "niekuoties">niekuoties" (?) Serben, Sermus.

Avots: ME III, 200

pleģerêt, ungeschickt hantieren, niekuoties Ruj.: pūtiet jūs. muzikanti! es tâ˙pat līdzi pleģerēšu Walk, Ermes.

Avots: ME III, 333

pļurzât, besoffen plappern, schwatzen Lös. n. Etn. IV, 166, Fest. Refl pļur̂zâtiês Bauske "niekuoties">niekuoties, ļeverēties" Fest.; Stelp.

Avots: ME III, 374

šagalêt Mar., Refl. -tiês, -ẽjuôs C. RKr. XV, 70, Serben, PS., Ar., Golg., Wolmarshof, Smilten (unbek. in Papendorf u. a.), = trakuot, draiskāt, niekuoties">niekuoties, juokuoties, aušāties, ākstīties, palaidņuoties, tollen, albern, unartig (aber nicht böswillig) sein: meitiņ, savaldies! kuo tu te šagalējies! Seibolt Mājas naids 46.

Avots: ME IV, 1

teļuôtiês,

1) kalben
Plm. n. RKr. XVII, 83, Dr.;

2) faulenzen
Wolmarshof; "muļķuoties, ākstīties" Adsel, Bers., Erlaa; sich ungewandt bewegen oder betragen Erlaa, Notk.; "niekuoties">niekuoties" A. Wrangelshof, Walk; "saumselig arbeiten" Walk.

Avots: ME IV, 161

te̦nkât, Refl. -tiês: "niekuoties" (mit e̦ñ) Frauenb.

Avots: EH II, 675

var̂zât Drosth., Ronneb., (mit ar̂ ² ) Ruj., -ãju,

1) kreuz und quer einflechten
(mit ar̂ ) Kl., Ogershof;

2) verwirren, verwickeln
Spr., Bers., Dickeln, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Odensee, Pernigel, Vīt., (mit ar̂ ) AP., Borchow, Kaltenbrunn, Kokenhof, Sonnaxt, (mit ar̃ ) Salis; "samežģīt" Fehteln, Kokn., Stockm.: kuo tu varzā? tin kārtīgi kamuolā! Vīt. dzijs jāsāk varzāt vaļā (loswickeln, entwirren) Golg.;

3) schnell, oberflächlich
(ungewandt Nötk., mit ar̂ ) nähen Memelshof, flicken (mit Zwirn), stopfen Rutzau, Vīt.; nachlässig stricken, flicken (mit ar̂ ) Jürg.: adi kārtīgi, nevarzā! Jürg. varzāju kâ prazdams, bet galīgi neaizlāpīju Vīt.;

4) var̂zât Kr., zusammenkleksen; (eine Arbeit) schlecht machen
Salis n. U., unordentlich, lässig machen Bers., (mit ar̂ ) Nötk.; "unnütz trödeln" Wessen;

5) "savirknēt" Oberland;

6) "schwatzen"
Dickeln; schwatzend umhergehen Kosenhof;

7) "versārī" Segewold: "viņš nuo puikas dienām pa tiesas lietām vien varzājis. Refl. -tiês,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt., Spr.; "režģīties, pīties" Saul.;

2) "pulkā staigāt, klejuot, niekuoties">niekuoties" Wessen; "kustīgi, skaļi ruotaļāties" Preili;

3) sich abplackern, abmühen
Druw. n. RKr. XVII, 85, Kosenhof: varzāties pa tiesām Erlaa;

4) kursieren
Segewold: naudai vajaga varzāties. varzât 1-2 (und 3?) zu varza 1 resp. 3; varzâties 2 wohl zu varza 5 und varzâties 3 zu varza 4. Dagegen varzât 4 wohl aus r. варзáть "дѣлать плохо, как ни попало".

Avots: ME IV, 482

zabelêt, -ẽju,

1) speicheln, geifern (von Kindern gesagt)
Frauenb., Schibbenhof;

2) die Zeit mit Nichtstun verbringen
Grenzhof;

3) "šur, tur meklēties, grābstīt": sienu zabelēt, hier und da ein wenig Heu zusammenharken Kokn.;

4) "nuoblēdīt, neduot, neizpildīt, apkrāpt". Refl. -tiês,

1) speicheln, geifern (von Kindern gesagt)
Golg., Schibbenhof;

2) sudeln, sich besudeln
Dond.;

3) "niekuoties">niekuoties" Alksnis Zundulis, Ukri;

4) "sich irgendwie durchschlagen": tas tik tâ zabelējas (von jem. gesagt, der dank leichtsinniger und verschwenderischer Lebensweise in eine schwierige Lage geraten ist)
Fockenhof;

5) "aus Geiz vorenthalten, nicht geben"
Fraueub.: pie manis tāda zabelēšanās nava; kuo vajaga, tuo vajaga duot! In der Bed. 1 jedenfalls aus d. sabbeln.

Avots: ME IV, 678

žabelêt, -ẽju,

1) schnell hin und her laufen
Gr. - Buschh.;

2) Unsinn sprechen
Schibbenhof;

3) "?": pusei pa vāciski, pusei pa latviski žabelēt Sadz. Viļņi 55. Refl. -tiês (= zabelêties 3) "niekuoties">niekuoties" Stenden.

Avots: ME IV, 783