Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kraģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kraģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

kraģis

kraģis, ein hölzerner Dreifuss zum Sitzen [Dunika]; Gestell, um etw. darauf zu stellen und legen U., C., Perk.: [meitas nuošēžas uz paaaugstiem kraģiem Janš. Čāp. 3. Vielleicht ursprünglich in livischer Aussprache aus * skraģis, das neben skrāģis (s. dies) Hieraus nach Būga bei Jušk. und žem. krãgis dass.]

Avots: ME II, 255

kraģis

I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

kraģis

II kraģis: daudz tev bē̦ru kumeliņu? viens pats k. gruozījās ... staļļa dube̦nā BW. 25875, 3 var.

Avots: EH I, 640

kraģis

II kraģis, die Schindmähre: tu tuo (zirgu) vedi uz tirgu un pārduodi un piecieti labāk kādu rubli, nekâ tu muocies ar tādu kraģi Häck. Kal. 59, 45; ein alter Mensch: kāpi pats, ve̦cais kraģi LP. VI, 832, C. [Aus d. dial. kragge "altes, abgetriebenes Pferd" bei Frischbier I, 416.]

Avots: ME II, 255, 256

līkraģis

lìkraģis (unter lìkradzis); Demin. līkraģelis Brigadere Dievs, daba, darbs 244; tie dzina līkraģus un platpierus Dünsb. Od. 152 citām sievām smuki vīri, man tik tāds līkraģītis Tdz. 49130.

Avots: EH I, 749

skraģis

skraģis: viņam tas jumta s. pazudis, kur skaidas liek virsū, kad sit jumtu Seyershof, kamuola tinamām tītavām ir skraģītis apakšā ebenda; "tītavu veids" Kaltenbr.

Avots: EH II, 506

Šķirkļa skaidrojumā (5)

krāģis

krâģis, skrãģis,

1) der Schragen, ein Gestell für die Tischplatte, für den Brottrog
Laud., ein Sägebock [Dunika]; ein Nährahmen

2) ein kleiner Schemel zum Sitzen, auch ein Fusschemel
Gold., Kand., [Dond.];

3) ein gezahntes, eisernes Rad beim Webstuhle
W. - Livl. n. U.;

4) ein gabelartiges Stück Holz, mit Hilfe dessen die
valna von der Bienenstocköffnung ferngehalten wird Biel.;

5) ein altes Pferd, ein alter Mensch:
ve̦cais krāģis, alter Kerl Purap.; be̦zde̦lu krāģis, ein Stänkerer Kand.;

6) auch
krãga, der Kragen Smilt., Aps., C., Mar. [In der Bed. 1 wohl in livischem Munde aus skrãģis (> nd. schrage "hölzernes Gestell" ) entstanden; in der Bed. 6 aus Kragen; zur Bed. 5 vgl. kraģis II.]

Avots: ME II, 265

kraķis

I kraķis, Demin. verächtl. kraķelis, die Kracke (hieraus entlehnt), ein schlechtes, schwaches Pferd [Dond.], Kand., Laud.: cilāja pinkainās kājas mazs, izpūris kraķītis Vēr. I, 769. kraķa zirgs, die Schindmähre Saul. Auch von alten, schwachen Menschen ausgesagt [Dond.], Stom.: ak tu muļķi, ve̦cais kraķi! BW. 13128. tik tāds kraķītis vakara brāils 20356. Vgl. kraģis II.

Avots: ME II, 256

kreģis

‡ kreģis Dünsb. Divp. gui. jumpr. 8 "?" Gleieh kraģis II?

Avots: EH I, 647

līkradzis

lìkradzis, lìkraģis, der krumme Hörner Habende, der Krummhörnige, Beiname der Ziege und der Kuh: kaziņ, mana līkradzīte! BW. 29109. guosniņ, mana līkraģīte! (Var.: līkradzīte) BW. 29499. viņš virsū brāžas reiz aunam, ve̦cam līkradžam Seif. III, 110. lìkragu aunelis, ein krummhörniger Widder LP. I, 15.

Avots: ME II, 486