Paplašinātā meklēšana

krama, auch krams Wind. (li. krãmas "парша, сыпь"), der Grind: krama un kašķis tuos (bē̦rnus) cauru gadu neatstāj GG. II, 112. [Nebst li. kramà "шелудивый человѣк" und le. krams "Feuerstein" (s. dies), kramt wohl zur Wurzel von le. krìmst (vgl. semasiologisch d. grind "Schort": nd. grind "Kieselsand: ae. grindan "zermalmen", sowie Būga KSn. I, 194); s. auch Berneker Wrtb. I, 622 und Zupitza Germ. Gutt. 157.]

Avots: ME II, 257

‡ kramadañts Dunika, ein ausgelassener Junge: man aug divi kramadanti.

Avots: EH I, 641

‡ kramadika, comm., ein ausgelassener , Junge Kal.; ein minderwertiger, fauler Mensch Dunika: tā ir tāda k.: grāmatu nevar iemācīties un māti neklausa Janš. Bandavā I, 26.

Avots: EH I, 641

kramaîns,

1): auch Dunika.

Avots: EH I, 641

kramaîns,

1) grindig
L., St., U.: [kramaiņi (Var.: kŗaupaiņi, kašķuoji) nagi BW. 35174, 1 var.];

2) hart:
kramains kuoks, kuŗam viena puse ir cietāka Aahof.

Avots: ME II, 257

kramaslis: im Stichwort ME. II, 257 ist -lis durch -lis zu ersetzen.

Avots: EH I, 641

kramaslis, ein naseweiser Mensch, en Mensch, der sich in fremde Angelegenheiten mischt Selb. n. Etn. IV, 97. [Wahrscheinlich mit hochle. a aus e̦, vgl. kre̦mē̦sls.]

Avots: ME II, 257

‡ kramasls (> ostle. kromoslys) Pilda "Abfälle, ein Haufe unbrauchbarei Gegenstände".

Avots: EH I, 641

kramàusis [li. kramausỹs "паршивый"], kramàuslis Perk., in einem Rätsel zur Bezeichnung des Schweines, wohl: Grindohr: gaida kramausi izietam Etn. III, 12 (krama + àuss); [als Schimpfwort für Menschen und abgemagertes Vieh Dunika; kramauslis, ein kleiner, unartiger Knabe Durben].

Avots: ME II, 257

kramaûzis ² , ein Schimpfwort: viņš tik ir tāds kramauzis nuo cilvē̦ka Sassm. [Prellwitz Die deu. Bestandteile 45 denkt an Entlehnung aus d. dial. kramaus (bei Frischbier).]

Avots: ME II, 257

kramavecis, en grindiger Alter: nu pagaidi, kuili, kramaveci, burlaka, es tevi mācīšu Latv.

Avots: ME II, 257

‡ kramažâtiês, -ājuos, trödeln, langsam etw. tun NB.: ja ve̦ci cilvē̦ki kaut kuo gausi dara, tad saka, ka viņi kramažājas. Zu li. kraménti "langsam gehen"?

Avots: EH I, 641

‡ skramàuka ² Kaltenbr., = kramenīca (Peuersteinflinte).

Avots: EH II, 506

gram̃stît, - u, - ĩju, greifen, raffen, streichen, betasten: gramsta naudu LP. VI, 886. tik viņš jūs dabū gramstīt Purap. viņš kārtuoja bārdu, tuo ar pirkstu gramstīdams Apsk.; [auflesen, aufharken, zusammenraffen Bergm. n. U.]. Refl. - tiês,

1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;

2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. ² 353, Fick Wrtb. III ⁴ , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]

Avots: ME I, 637

kramenĩca, kramenĩce, eine Feuersteinflinte, (scherzweise) eine alte Flinte überhaupt, ve̦claiku krama plinte Lös. n. Etn. IV, 97: tais laikuos vēl visiem bijušas ve̦cās kramenīcas JU.; liela kramenīcas plinte JU.

Avots: ME II, 257

‡ krame̦sls "krāms" Auleja: tiê visaidi krame̦sli, - kaî cūku migs. Vgl. ‡ kramasls.

Avots: EH I, 641

kramgalˆvis [li. kramagal˜\is "у кого голова шелудива"],

1) der Grindkopf
L., Biel. I, 454 (krama . galva);

2) der Starrkopf
St. (krams + galva).

Avots: ME II, 257

[kramija Dunika, eine trockene, dürre Wiese: kramijās kazlapes vien aug. Wohl zu krama.]

Avots: ME II, 257

I krams,

1): tautiešam krama grīda BW. 7476, 3. istabiņa kramiņiem izbruģē̦ta 14622 var. vīrs uz krama "gatavs, pilnīgi sataisījies" Grünh.

Avots: EH I, 641

I krams, kre̦ms Wolm., Ruj.,

1) der Feuerstein;
cūku krams un žagatas krams, zwei verschiedene Arten desselben Oppek.; zaķu krams, weisser Feuerstein Lems. pastalas kâ kramā sasalušas Blaum. galvā tam atkal bij tāds krams (Strich, Rausch), ka kājas tikkuo varēja nuoturēt Līg. ve̦cajam zaldātam apte̦kas viņa krama dūša, der feste, gestählte Mut. bet kuo nu tāds puišeļu krams! aber was kümmert sich darum solch ein angehorsamer, starrköpfiger Knabe LP. VI, 1014. Vgl. kramgalvis;

2) eine harte Stelle am Baume
Aahof. [Nebst kramt und slav. kremy (gen. kremene) "Kiesel, Feuerstein" wohl zu krama (s. dies); vgl. uch Brückner KZ. LI, 234.]

Avots: ME II, 258

II krams, s. krama. [Hierher wohl auch krams,

1) eine unreife Beere
(vgl. semasiologisch li. šãšas "Schorf": sasis "unreife Frucht" ) Dunika: ne˙vienas uogas, - krami vien salasīti;

2) ein Schimpfwort
(vgl. li. krãmas "паршивый человѣк"): labi puiši nuomiruši, krami vien atlikuši BW. 12809. ne tik dikti! kad tas meitenes krams (halberwachsenes Kind) nenuoklausās! Janš. Bārenīte 14.]

Avots: ME II, 258

IV krams (unter krama; li. krãmas "Schorf, Grind"),

1): böse Krätze, Grind
Lng.; ‡

2) = kreve 1 Dunika, OB., Rutzau: auguona vietā bija re̦dzams liels, ciets k.

Avots: EH I, 641

krimelde L., St., krimele [Dond., krimulde U.], krimulˆda [Wolm.], Mar. n. RKr. XV, 120, krimaldiņa, krimaldiņš, krimilda [PS., krimilde Wid.], krimildinš, krimilzĩtis,[krimiezis Naud.], eine Art Pilze (clitocybe fragrans od. camarophyllus virgineus) RKr. II, 65: velies, mana vadmaliņa, krimaldiņa (Var.: krimilzīša, krimildiņas 7498) biezumā BW. 7497. [Nebst kremeles und (?) krembles (s. dies) als harte Pilze wohl zu le. kremîgs, krama, kramt.]

Avots: ME II, 279

krìmst (li. krim̃sti), krè̦mtu, krìmtu, nagen, klauben: buciņš krimta kārklu krūmu BW. 14873. kre̦mtu savu garuoziņu 7095. viņš krimtis savus riekstus LP. VI, 666. vairāk ne˙kā nedabūja, kā tikai kaulus un garuozas krimst JK. V, 55. viņš manu sirdi, mūžu kre̦mt. es šaubu kre̦mtuošās muokās kliedzu R. Sk. II, 111. Refl. -tiês, sich verzehren: viņš kre̦mtas savās sirdsēdās A. XII, 499. Subst. krìmšana, das Nagen; krìmtējs, wer nagt: āzīt[i]s kuoka krimtējiņš BW. 12779. (Wohl aus einer Wurzel krem- (s. krama; auch in r. кромá "Brotschnitt"?) mit dem t von cḕ̦rtu "haue".]

Avots: ME II, 279

[nùošķil˜t,

1) abspalten:
n. akmenim malu Warkl.;

2) Feuer anschlagend abnutzen:
n. kramu, šķiltavas tâ, ka vairs nede̦r C.;

3) blitzartig sprühen
(perfektiv): ugunis (nom.) vien garacīm nuošķīla Nigr. - Refl. -tiês,

1) ohne sein Zutun, unabsichtlich abgespalten werden;
nuo krama nuošķīlās liels gabals Lis.;

2) vom Feueranschlagen sich abnutzen:
šķiltavas nuošķīlušās N.-Peb.;

3) = nùošķilt 3: gar luogu nuošķīlās zibeņi Nigr.]

Avots: ME II, 865, 866

sā`ls, -s Serbig., Wolm., Neuenb., sā`ls ^2, -s Prl., Nerft, PreiIi, sâls ² , -s Salis, Ruj., AP. (fem. od. masc.; fem. in Ronneb., Jürg., Arrasch, Bauske; masc. in Lis., Drosth., Schwanb., Ermes, Saussen, Meiran, Saikava), sâle ² Schlehk n. FBR. VII, 50, PIKur., Līn., Iw., ein gen. s. sāļa Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 518, (aus Dricē̦ni), Gr.-Buschhof, Warkl., Selsau, acc.-instr. s. sālu (?) Glück Ezechiel 16, 4; 47, 11, Demin. sāltiņa BW. 19317, 1; 22629 var., das Salz; akmiņa, kramanains, le̦dains s., Steinsalz U.; baltais s., sviestu s., spanisches Salz U.; vārīts s., smalkais pienu s., Lüneburger Salz U.; sarkanais s. U.; mālu od. mālainais s. U.; luopu s. U.; rūgtā s., Bittersalz V.; dze̦lte̦nā (sarkanā) asiņu s., gelbes (rotes) Blutlaugensalz Konv. ² 202; vārnu s., Quarz Salisb. - Plur. sàļi, die (chemischen) Salze: šie... sāļi pieve̦lk akmenim nuo gaisa ūdeņa daļas A. v. J. 1899, S. 230; vom Hopfen: alum par daudz sāls Rutzau. Zu apr. sal, slav. solь, la. sāl (gen. salis), gr. ά'λς, arm. ał(t), got. salt, ir. salann "Salz", aksl. slanъ, r. сóлонъ "salzig", serb. slȁting "Salzquelle" u. a., s. J. Schmidt Neutra 182 und 253, Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 452 f.

Avots: ME III, 802, 803

skrams: auch Kaltenbr., Nerft, Wessen; skrama kalējs Oknist n. Fil. mat. 35. skrama galvas ebenda 32. izskatās pēc skrama šķīvja Jauns. Augšzemnieki 15.

Avots: EH II, 507