aizkrampēt
àizkram̃pêt, verriegeln, zuriegeln, verkrampfen: krampi, durvis.
Kļūdu labojums:
verkrampfen = zukrampfen
Avots: ME I, 33
Kļūdu labojums:
verkrampfen = zukrampfen
Avots: ME I, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krampēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krampēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apkrampēt
‡ apkram̃pêt,
1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;
2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;
3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.
Avots: EH I, 93
1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;
2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;
3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.
Avots: EH I, 93
iekrampēties
[ìekra(m)pêtiês Tirsen "mit beiden Händen worin hineinfahren und krampfhaft sich daran festhalten."]
Avots: ME II, 29
Avots: ME II, 29
izkrampēt
krampēt
krampēt
kram̃pêt, - ẽju, tr.,
1) krampen, haken:
krampi vaļa kram̃pêt (gew. in d. Zstz. mit aiz-, at-,);
2) stehlen
Kand.; Selg. n. Etn. IV, 97, C., Aps.
Avots: ME II, 257
1) krampen, haken:
krampi vaļa kram̃pêt (gew. in d. Zstz. mit aiz-, at-,);
2) stehlen
Kand.; Selg. n. Etn. IV, 97, C., Aps.
Avots: ME II, 257
nokrampēt
nokrampēt
nùokram̃pêt, tr.,
1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;
2) fassen, erwischen
Hug.;
3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.
Avots: ME II, 800
1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;
2) fassen, erwischen
Hug.;
3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.
Avots: ME II, 800
piekrampēt
pìekram̃pêt,
1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;
2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;
3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.
Avots: ME III, 258
1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;
2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;
3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.
Avots: ME III, 258
sakrampēt
sakrampēt
sakram̃pêt, tr.,
1) mit einer Krampe, einem Schliesshaken schliessen:
durvis, vārtus;
2) verkrampfen, verschränken, zusammenfalten:
pirksti sakrampē̦ti Vēr. II, 972. sakrampē̦tās dūres A. Brigader. dievu lūdzuot mē̦dz ruokas sakrampēt Ahs.
Avots: ME II, 654
1) mit einer Krampe, einem Schliesshaken schliessen:
durvis, vārtus;
2) verkrampfen, verschränken, zusammenfalten:
pirksti sakrampē̦ti Vēr. II, 972. sakrampē̦tās dūres A. Brigader. dievu lūdzuot mē̦dz ruokas sakrampēt Ahs.
Avots: ME II, 654
skrampēt
uzkrampēt
uzkram̃pêt, ‡
3) "(vienu baļķi uz uotru) ielikt ruobā (krampī)" Frauenb.: u. baļķi pareizi, lai nevalstās.
Avots: EH II, 725
3) "(vienu baļķi uz uotru) ielikt ruobā (krampī)" Frauenb.: u. baļķi pareizi, lai nevalstās.
Avots: EH II, 725
uzkrampēt
uzkram̃pêt,
1) (an einem Schliesshaken)in die Höhe haken, aufhaken:
lũku uzkrampēt, die Luke aufheben und mit dem Schliesshaken befestigen Salis;
2) krampfhaft und fest anbringen:
laužuoties uzkrampēt kam ruokas uz kakla Ogershof.
Avots: ME IV, 343
1) (an einem Schliesshaken)in die Höhe haken, aufhaken:
lũku uzkrampēt, die Luke aufheben und mit dem Schliesshaken befestigen Salis;
2) krampfhaft und fest anbringen:
laužuoties uzkrampēt kam ruokas uz kakla Ogershof.
Avots: ME IV, 343