Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kraukšķināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kraukšķināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

kraukšķināt

kraũkšķinât, kraukšinât,

1) das mit kraukšķēt bezeichnete Geräusch hervorbringen:
kuo, sunīti, tu kraukšķini? was nagst du;

2) krächzen (von einem Raben od. von einer Elster):
kuo tie kraukļi (žagatas) kraukšināja? BW. 13063.

Avots: ME II, 263


noskraukšķināt

nùoskraũkšķinât,

1) [mit Geräusch (mit Kreide ein Zeichen) machen
(perfektiv): nuoskraukšķināja pēdīguos krustus Duomas I, 372; [21 "unsichtbar eine Weile brechen (trans.)"Funkenhof ("mit aũ");

3) (auch: nuoskraušķinât) = nùoskrubināt 1 Vīt., tr.: ņem un nuoskraušķini tuo kauliņu! Golg.;

4) auch: nùoskraukšinât, eine Weile ein Gekrache hervorbringen
Lis. (mit àu 2 )].

Avots: ME II, 849


sakraukšķināt

sakràukšķinât, ‡

2) "taukšēt" (mit aũ) Siuxt: s. zirņus.

Avots: EH XVI, 419


sakraukšķināt

sakràukšķinât Jürg., sakraũkšinât Wolmarshof, krachend (etwas Hartes mit den Zähnen) zerbröckeln (tr.) od. verzehren: s. sausuo kliņģeri vienā minūtē.

Avots: ME II, 654


saskraukšķināt

saskraũkšķinât,

1) auch saskraukšinât C., krachend zerbeissen, aufessen:
s. zirņus Jürg.; s. sukuru (mit àu 2 ) Golg.;

2) s. zuobus, die Zähne hörbar zusammenbeissen
Bauske.

Avots: ME III, 733


skraukšķināt

skraũkšķinât Bauske, Mesoten, Nötk., skràukš(ķ)inât 2 Lis., skraũkšinât PS., C., skràušķinât 2 Golg., tr., intr., knirschen (machen); vom Laut, der beim Knabbern, Beissen eines harten Gegenstandes entsteht; krächzen Fest.: Krancis skraukšķina kaulu Nötk. vāveres skraukšķināja čiekurus MWM. X, 83. puikas skraukškināja vēžus Aps. VI, 17. cūkas skraukšina graudus ē̦zdamas Lis. pele skrauškina zem grīdas Golg. Refl. skraũkšķinâtiês, etwas Hartes beissen (dass ein knirschender Laut entsteht Neu-Wohl fahrt) Funkenhof: vāvere skraukšķinājas Funkenhof. vgl. kraukš(ķ)inât.

Avots: ME II, 888