Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krece' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krece' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (32)

iekrecelēties

‡ ìekrecelêtiês, sich räuspern Lemb., Renzen, Schwanb.; "īpatnēji iesmieties" Līvāni.

Avots: EH I, 522

krece

krece Irm., krecẽjums, etwas Geronnenes, Klunkeriges, die Gallerte Frauenb.: minē̦tā putra ir valkana un gļuotaina kâ kracējums Apsk. bē̦rni visu gaļu izē̦duši, tik krecējums vien atlicis bļuodā Ahs.

Avots: ME II, 270

krecekļains

krecekļaîns, gallertreich, Gallert enthaltend.

Avots: ME II, 270

kreceklis

I kreceklis: auch. Bērzgale, Kaltenbr., Oknist: vārīt teļa gaļu krecekli.

Avots: EH I, 646

kreceklis

I kreceklis [Lis., Arrasch, Schujen, Bauske, Ruj.], Geronnenes, Gallert Naud., Wid. Zu krecēt.

Avots: ME II, 270

kreceklis

II kreceklis, = krecele II; [nach Lautb. ein Schabeisen, grebeklis].

Avots: ME II, 270

krecele

I krecele, die Gallerte Grünwald: ve̦cumnieki sauc par kreceli nuo cūku kājām, galvas un ausīm savārītu virumu, kas atdzisis sakrecē Etn. I, 19.

Avots: ME II, 270

krecele

II krecele: der Korkenzieher - auch Dunika: nazis ar kreceli; die Windungen eines Bohrers Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; suvē̦nam aste krecelē (spiralartig) Dunika.

Avots: EH I, 647

krecele

II krecele, der Krätzer, der Ladstock mit dem Pfropenzieher, der Korkenzieher; etw. Gewundenes: stīga saskrullējas kâ krecele Vēr. II, 409. džendžele pastāv nuo 3 pē̦du gaŗas dzelzs ar kreceli galā Etn. II, 108. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 270

krecelēt

I krecelêt,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85;

2): rauh
(skarbi) lachen Druw. ‡ Refl. -tiês, auf eine gewisse (unangenehme, meckernde) Weise lachen Livāni.

Avots: EH I, 647

krecelēt

‡ II krecelêt, zu erschliessen aus sakrecelêt und nùokrecelêtiês II.

Avots: EH I, 647

krecelēt

‡ III krecelêt, (einen Stack, ein Tau) winden Bērzgale, Warkl.

Avots: EH I, 647

krecelēt

‡ IV krecelêt, -ēju,

1) rüttein, schütteln (z. B. beim Fahren auf unebnem Wege)
Salis;

2) langsam, Hindernisse überwindend fahren
Warkl. Refl. -tiês, sich rütteln, schütteln Salis: kratās un krecelējas, kad brauc pa nelīdze̦nu ceļu.

Avots: EH I, 647

krecelēt

krecelêt, - ẽju, intr., die Laute krekle hervorbringen,

1) hüsteln, sich räusern
[Ronneb.]: kŗaukāt un krecelēt Sudr. E.;

2) lachen
Druw., Sessw., Lasd.: viņa krecelēja luocīdamās Saul. [Vgl. krecêt II.]

Avots: ME II, 270

krecelīgs

krecelîgs, hüstelnd, belegt: iesāka krecelīgā balsī smieties Latv.

Avots: ME II, 270

krecelis

I krecelis,

1): auch Schwanb.; ‡

2) *krecelis od. *krecele, der Hustenreiz in der Kehle:
kâ tuo kreceli izdzis nuo rīkles? Linden in Kurl.

Avots: EH I, 647

krecelis

I krecelis, jemand, der fortwährend hütelt, krächzt.

Avots: ME II, 270

krecelis

II krecelis, der Korkenzieher Karls., [PS.]. S. krecele II.

Avots: ME II, 270

krecelis

‡ IV krecelis "einer, der seine Arbeit (besonders die Seilerarbeit) nicht recht versteht" (?) Warkl.

Avots: EH I, 647

krecenis

krecenis, die Gallerte Oknist.

Avots: ME II, 270

nokrecelēt

‡ nùokrecelêt Dricēni, Welonen "mit Heu od. Mist bestreuen": nuokre̦ce̦lē̦ts ceļš.

Avots: EH II, 55

nokrecelēties

I nùokrecelêtiês,

1): auch Bolwen, Druw., Nötk., Sermus.

Avots: EH II, 55

nokrecelēties

I nùokrecelêtiês,

[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;

2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;

3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].

Avots: ME II, 801

nokrecelēties

II nùokrecelêtiês "gerinen": kad gaļai uzlej mērci un aizņes aukstumā, tad mērce nuokrecelējas Mesoten.]

Avots: ME II, 801

pakrecelēt

pakrecelêt, intr., sich ein wenig räuspern: viņš pasmaidīja, pakrecelēja MWM. IX, 813.

Avots: ME III, 48

piekrecelēt

pìekrecelêt, hüstelnd vollspeien: nepiekrecelē nu istabu! Karkel, Lis.

Avots: ME III, 259

sakrecelēt

‡ II sakrecelêt Laidsen "?": s. diegu.

Avots: EH II, 419

sakrecelēt

sakrecelêt,

1) sich gallern (von der Fleischbrühe)
Grünw.;

2) = sakrest 1 Nötk.

Avots: ME III, 654

Šķirkļa skaidrojumā (9)

džendžele

džendžele, [die Störstange Wid.]: džendžele pastāv nuo 3 pē̦du gaŗas dzelzs ar kreceli galā, uz kuŗu uzmaukti 15 - 20 tē̦rauda riņķi Etn. II, 108, [Bielenstein Holzb. 666].

Avots: ME I, 563

grecelis

grecelis Erlaa, greceris Lassen, der Korkenzieher ; [vgl. kreceris].

Avots: ME I, 646

krecila

krecila MSil. "die Schraube am Korkenzieher". - Vgl. krecele II.]

Avots: ME II, 270

krecis

krecis, der Krätzer Ahs. Vgl. krecele II.

Avots: ME II, 270

saskrullēt

saskrul̃lêt Ahs., tr., (zusammen)drehen, ringeln, locken (perfektiv): matus. saskrullē ūsas! Ahs. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; stīga saskrullējas kâ krecele Vēr. II, 409.

Avots: ME III, 734