Paplašinātā meklēšana

àizkrimst, ‡

2) a. līdz, benagen bis:
egli bur(v)is aizkrimtis līdz pusei Pas. IV, 241.

Avots: EH I, 33

àizkrimst, tr., annagen, anbeissen: tuomē̦r pats kuoduols viņā bija palicis neaizkrimsts A.

Avots: ME I, 33

apkrìmst [li. apkrim̃sti], tr., benagen: zaķi apkrimtuši ābelītes. zirgi pieskrien pie apkrimstām margām A. XVII, 771.

Avots: ME I, 95

[ìekrimst, annagen: zirgs iekrimtis sili Arrasch. bē̦rns atstājis iekrimstu maizi.]

Avots: ME II, 30

izkrìmst (li. iškrim̃sti), tr., ausnagen, aushöhlen, durchlöchern, durchnagen: tas tārpu izkrimsts MWM. VI, 948. pelīte nuozūd izkrimstajā caurumā Kleinb. zvē̦ri trīs durvis jau izkrimtuši LP. IV, 142. izkrimta (verdrängten) mūs laukā Deglavs Rīga I, 11. [Refl. - tiês, zur Genüge nagen.]

Avots: ME I, 755

krìmst: praes. auch krim̂tu ² Laidsen, Salis, krimšu Mahlup. Refl. -tiês, ‡

2) Vorwürfe machen:
kuo tu kremties man apkārt? Adsel. krìmtējs: ein Nagetier Zundu P. (1898) I, 58; kuoka krimtējs, wer Holzgeräte anfertigt, ein Drechsler Siuxt: kuoka krimtēji taisīja slaucenes, riteņus, ratus.

Avots: EH I, 654

krìmst (li. krim̃sti), krè̦mtu, krìmtu, nagen, klauben: buciņš krimta kārklu krūmu BW. 14873. kre̦mtu savu garuoziņu 7095. viņš krimtis savus riekstus LP. VI, 666. vairāk ne˙kā nedabūja, kā tikai kaulus un garuozas krimst JK. V, 55. viņš manu sirdi, mūžu kre̦mt. es šaubu kre̦mtuošās muokās kliedzu R. Sk. II, 111. Refl. -tiês, sich verzehren: viņš kre̦mtas savās sirdsēdās A. XII, 499. Subst. krìmšana, das Nagen; krìmtējs, wer nagt: āzīt[i]s kuoka krimtējiņš BW. 12779. (Wohl aus einer Wurzel krem- (s. krama; auch in r. кромá "Brotschnitt"?) mit dem t von cḕ̦rtu "haue".]

Avots: ME II, 279

krim̃stala [Līn,] krimstale, krimstele [Warkl.),

1) der Knorpel;

2) der Pl. krimstalas, woran genagt, geknabbert wird
Biel. Zu krimst.

Avots: ME II, 279

krimstalains, krìmste̦laîns, s. krimslains.

Avots: ME II, 279

‡ krim̃stals Stenden, der Knorpel.

Avots: EH I, 654

krimstele (unter krim̃stala),

1): auch (mit im̃ ) Frauenb., (mit ìm ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 654

‡ krim̂stît ² , -u, -īju Salis, (wiederholt) nagen.

Avots: EH I, 654

nùokrimst li. nukrim̃sti], tr., abnagen: kazas puķes nuokrimtušas BW. 6466.

Avots: ME II, 802

‡ nuokrim̂stît ² Salis, (eine Reihe von Objekten) abnagen: kaza kuokus nuokrimstījusi.

Avots: EH II, 56

[pakrìmst (li. pakrim̃sti), ein wenig nagen: p. kaulu.]

Avots: ME III, 49

pãrkrìmst, tr., durch-, entzweinagen: be̦bri pārkre̦mt labi pare̦snus krūmus Konv. ¹ 206.

Avots: ME III, 161

pìekrìmst, dazunagen, -beissen: tēju dzeruot piekre̦mt sukuru.

Avots: ME III, 260

sakrîmst, tr., zerbeissen, zernagen Wid.: miruoņi nevarējuši uoliņas sakrimst LP. VI, 666,

Avots: ME II, 655

skrim̃stala,

1): auch (der Knorpel)
Siuxt;

2): ein kleines Stückchen
(skrimstaliņa) Nötk.;

3): "сухожилие, dzīslaina gaļa" (mit im ) Nötk.

Avots: EH II, 510

skrim̃stala C.,

1) der Knorpel
N.Sessau n. U.; Ohrknorpel (mit im̃) Ruj., Widdrisch, Wandsen; auss skrimstalas Konv. ^{2 244,} Ohrläppchen B. Vēstn.;

2) ein kleines Stück
U., (skrim̃stala) Splitter von einem Knochen Planhof;

3) eine Sehne
(mit im̃) Ermes, Arrasch. Vgl. skremstele und krimstala.

Avots: ME III, 893

skrimstalaines: "cīpstalainā gaļa, piem., luocītavās" (mit ìm ² ) Grawendahl.

Avots: EH II, 510

skrimstalaines "Fleischabfälle" Frauenb.; "Sehnen am Knochen" (mit im̃ ) Serben, Witzen.

Avots: ME III, 893

skrimstalaîns: "dzīslains, ciets, sīksts" Nötk.; skrim̃stalaiņa ir balsa rīkle Siuxt.

Avots: EH II, 510

skrimstalaîns, knorplig Vank.: skrimstalainas kapseles Konv. ² 1000.

Avots: ME III, 893

‡ skrimstale Strods Par. vōrdn. 158, = skrim̃stala (?).

Avots: EH II, 510

skrimstele,

1): auch (mit ìm ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH II, 510

skrimstele,

1) Knorpel
(mit im̃) Jakobshof, (mit ìm ²⁾ Selsau, Kl.;

2) die Tierkehle
(mit ìm ²⁾ Saikava, "trachea" Vank. Vgl. skremstele und krimstele.

Avots: ME III, 893

skrim̃stinât Wandsen, (mit ìm ²⁾ Schwanb., (einen Knochen) nagen Wessen.

Avots: ME III, 893

skrimstiņš Wid., LKVv., das Ohrläppchen,

Avots: ME III, 893

uzkrìmst, nagend, klaubend zum Vorschein bringen: luopi uzkrimtuši zemi (Bauske) od. zemes (Wolmarshof), das Vieh hat das Gras bis zur Erde abgefressen.

Avots: ME IV, 344

‡ kremt (??) "kauen, zerbeissen" (aus einem handschriftl. Vokabular); "krimst">krimst" (mit èm ) N.- Peb.: kuo tu krem ("tirdi, spīdzini") viņu? Saikava. Refl. -tiês (mit èm ² ) Saikava, mäkeln, Vorwürfe machen: kuo tu te kremies ap viņu?

Avots: EH I, 649

kre̦mtu, s. krimst.

Avots: ME II, 273

krimša, der Verleumder, Beklatscher A.-Schwanb. Zu krimst.

Avots: ME II, 279

krimšķis, ein bischen, ein Krümchen: vai vēl ir kāds krimškis gaļas palicis Saul., Smilt. Der Pl. krimšķi, = krimšļi Seew. n. U. Zu krimst.

Avots: ME II, 279

krimslas Biel., krimsli U., C.,

1) Abgenagtes, Abnagsel, Überbleibsel von Speisen;

2) Knorpel;

[3) krimslas Ruj., sehniges Fleisch.] Zu krimst.

Avots: ME II, 279

‡ krim̂t ² Salis (prs. und prt. krimtu), AP., krìmt ² Prl., = krimst">krimst.

Avots: EH I, 654

[krumslata Fest., = krimstala">krimstala.]

Avots: ME II, 287

I mar̂ga,

1) das Geländer:
dzelzs tilta margas MWM. v. J. 1896, S. 770 [Lesten]. Anna apsēžas uz margām Vēr. II, 464;

2) "zirgu piesienamie kuoki (pie kruoga u. c.)": zirgu piesiet pie margas Aps. III, 19. zirgi jau bez griešanas... pieskrien pie apkrimstām margām A. v. J. 1901, S. 771;

3) die Gallerie, das Kirchenchor, die Emporen
U.: dziedātāji nuostājas uz margām Adsel;

[4) margas "Gardinen"
Borchow; "fein gestrickte Zacken" Zaļmuiža;

5) mar̂gas Warkl. "die Hölzer unter einer
sìena kaudze"]; ietaise (Einrichtung): padarīšana": man visa marga izjuka Altenwoga. [Wenigstens in den Bed. 1-4 nebst me̦rga zu urslav. merža "Netz, Gitter", s. Fortunatov AfslPh. IV, 580, Berneker Wrtb. II, 38 f., Trautmann Wrtb. 182, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 27.]

Avots: ME II, 563

ņir̂kstêt [auch Hasenp., ņir̃kšêt Salis], nir̂kšķêt ² Behnen, [ņir̂kšêt ² Rutzau), ņirkšêt C., Lis., niršķêt, -u, -ẽju, intr., krachen, knacken, knistern, knarren, knirschen (wie wenn Sand zwischen die Zähne gekommen oder als ob etwas bricht), quarren, weinen: satrunējušie kuociņi ņirkstēja aiz viņa ple̦ca A. XX, 495. gulta ņirkstēja vēl vairāk Duomas I, 562. [zuobi ņirkš kaulainu krimsteli kuožuot Kreuzb.] klūgas bēdīgi ņirkstēja Strāls. nezvēra galvas nuoveļas ņirkstē̦damas JK. V, 131. tur ņirkstēja mīksti zābaki AU. zem mūsu kājām ņirkst [Druw.] sausais sniegs JR. IV, 81. abas skuķes dzirdēja ņirkstam un griežamies MWM. IX, 162. niršķêt niršķ kaņupītes zem manām kājiņām; tâ niršķēja kunga kauli zem manam ruociņām BW. 31390. [Vgl. ņerkstêt ņe̦rka und Fick Wrtb. III ⁴ , 521.]

Avots: ME II, 903