Paplašinātā meklēšana

kritiêns, ein einmaliges Fallen: dun duobji kritieni Rainis; der Wasserfall: ūdenim tur ap septiņi pē̦di liels kritiens (rumba) LP. VII, 645.

Avots: ME II, 282

‡ uzkritiens Frauenb., ein einmaliges Fallen auf etwas: pēdējais sniega u. (Schneefall) bija gan biezs.

Avots: EH II, 726

II drēbt,

1):. allzu reichlich schneien; reichlich rieseln
Līvāni, Nautrēni (prs. drêbju); ‡

2) "fallen"
Bērzgale (prs. drê̦bu). ‡ Subst:, drē̦bums Bērzgale "kritiens">nejaušs kritiens"

Avots: EH I, 333

šļemperîgs,

1) "?": kambarī liels, šļemperīgs kritiens uz grīdas pavēstīja, ka saimniece izgrūsta nuo gultas Latv.;

2) sehlecht (vom Wetter; nass, kotig); liederlich gekleidet
(mit em̃) Schibbenhof; "nuolaidīgs, nevērīgs" (mit èm ² ) Adsel, Bers.

Avots: ME IV, 70

smãrks "tüchtig, gehörig" Jürg.: s. sitiens, kritiens. smārki piekāva, iedzēra. Anscheinend zu li. smarkùs "heftig, stark, streng", smer̃kti "in Not zu versetzen suchen", d. dial. schmorgen "darben" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 278.

Avots: ME III, 955

šmaũgs N.-Peb. n. Latw. Saule 1925, S. 378, AP., Drosth., šmaûgs Ronneb., Smilt., Warkl., šmàugs ² G.-Buschhof, Golg., Kl., Lis., Mar., Prl., Saikava, Selsau, šmaûgs ² Kalnzeem, Ruj., Selg., Wandsen, = smaugs, schlank, geschmeidig U., Spr., Bers., Lös., Mar.; (fig.) gut, vortrefflich: šmauga rīkste Bers., Ronneb., Etn. IV, 146. izganīju purvu purvus, šmaugas (Var.: smuidras) rīkstes nedabūju BW. 29561 var. šmauguo pātagu Krišs Laksts 27. priežu šmaugie stàvi A. v. J. 1898, S. 12 (ähnlich: 1902, S. 101). siliņā šmaugas (Var.: smaugas) priedes BW. 30419. bē̦rzu šmaugie zari Aps. VI, 3. šmauga egle Saikava. šmauga galuotne A. XX, 742 (ähnlich: Vēr. I, 830. šmaugas auga atvasītes BW. 27296. kâ čūskas . . . šmaugi Apsk. v. J. 1903, S. 295. šmaugas, tieviņas dāmas Liev. Brez. un Hav. 153. šmaugs nuo auguma Saikava. šmaugām ūsām JR. V, 61. uzvalks krita plānuos, mīksti šmauguos līkumuos MWM. IX, 337. šmaugs pirdiens. šmaugs (visā garumā) kritiens AP. šmaugs (wuchtig) sitiens Meiran. nuoskaitīja pa... vaigiem pa pusducim šmaugu pliķu Izglītība v. J. 1910, S. 648. tavu šmaugu (stipru, dūšīgu Ar.) sitēju! Kaudz. M. 49; Adv. šmaugi, = slaidi: Ektors pasit asti tâ labi šmaugi uz vienu un uotru pusi Saul. I, 96. cielaviņa . . . astīti šmaugi salīguo Krišs Laksts 11, le̦dus gabali griezās . . . šmaugi pe̦ldē̦dami MWM. X, 244. sēdies iekšā un laidīsim (wollen wir fahren) šmaugi! Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 843 (ähnlich S. 321). šmaugi pakritu Saikava. dē̦ls bija viegli un šmaugi dzīvuodams iztērējis ... naudas ... RA. Subst. šmaugums, die Schlankheit, Geschmeidigkeit Bezzenberger Le. Di.St. 176: Janis visā savā brašajā šmaugumā Janš. bē̦rzu šmaugumu Duomas II, 306.

Avots: ME IV, 82

spìndzîgs ² : auch ("jäh, heftig") Aahof. Adl., Drobbusch, Fehsen, Geistershof, Gilsen, Grawendahl, Lbs., Odsen, Ohlenhof, Schwanb., Selsau, Sessw., Stom.: s. kritiens. s. (heftig, lebhaft) puika; "spiedzuošs" (mit in ) Morizberg: tievā, spindzīgā bē̦rna balstiņā Daugava 1936, S. 215.

Avots: EH II, 551