Paplašinātā meklēšana

kumš (aus kuomeš),

1) seit:
jau trīs gadi, kumš es še dzīvuoju Bers. kuo tu te gaidi, kumš tu esi jau atnācis LP, VII, 1173;

2) solange, bis;

3) wie lange zurück:
kumš tie laiki!

Avots: ME II, 312

‡ kum̃šķîgs siens Frauenb., getrocknetes Heu, in dem einige kumšķi noch nicht ganz trocken sind.

Avots: EH I, 674

kum̃šķis: auch Dunika; atplēsis salmu kumškus Azand. 11. zālītes aug kùmšķī ² Saikava.

Avots: EH I, 674

kum̃šķis, [kum̂šķītis ² Gr.-Essern], eine Handvoll, ein Wisch, ein zerwühltes Päckchen, ein Bündel: kumšķis siena, sūnu, zāļu Laud. izrāvis lielu kumšķi (matu) LP. VI, 919. viņa atsvieda atpakaļ matu kumšķus A. XX, 246. rāva kumšķiem jau izdzeltējušuo lapu Apsk. Zu kumste.

Avots: ME II, 312, 313

‡ škumšķains PV., büschelweise wachsend (?): pavasaŗuos, kamẽ̦r rudzi nav izlīdzinãjušies, tie ir škumšķaini.

Avots: EH II, 628

‡ skumšķiņi Zemzare Lejasc. 114 "?".

Avots: EH II, 515

skum̃šķins Bauske, = skumškis: kad beidza pļaut, tad atstāja kādu skumšķinu labības tīrumā nepļautu Etn. II, 116 (aus N.Rosen).

Avots: ME III, 904

skùmšķis ² : auch Sounaxt, (mit um ) PV.; matu s. Pas. XI, 281 (aus Bikava).

Avots: EH II, 515

skùmšķis ² Gr.-Buschhof, Warkl., Oppek. n. U., Wessen, Memelshof, = kumšķis, eine Handvoil, ein Büschel: matu skumšķis Celm. izplēsa saknes un grīšļa skumšķus Veselis Tīrumu laudis. burvji sadedzinąjuši vilnas skumšķus LP. VII, 684.

Avots: ME III, 904

škumšķis (so zu lesen!) auch Mar., (mit ùm ² ) A.-Schwanb., ("kušķis 1") Domopol, Nautrēni, Sonnaxt: pļaujuot viņš atstājis pļavā zâles škumšķus Golg. dzijas š. Mar.; meža š. ("pudurs") PV.

Avots: EH II, 628

škumšķis Nerft, (mit um̂) Golg., (mit ùm ² ) Gr. - Buschhof, Lubn. "= vīšķis"; assimiliert aus skumšķis.

Avots: ME IV, 21

‡ škùmšks ² Mar. n. RKr. XV, 139, = škumšķis, ein Büschel: atnes sìena škumšku!

Avots: EH II, 628

[III mist, aufhören, ablassen Manz. Lettus: viņš nevar mist raudāt Arrasch. nuo nuoskumšanas mist, vom Trauern ablassen Für. I. Refl. -tiês Für. I, = mitēties, nachlassen, abstehen, aufhören, bleiben lassen. - Wohl nebst mitêt (iês) (s. dies) zu atmist 1 und mitrs (s. dies); vgl. auch atmietêt.]

Avots: ME II, 636

nùomàktĩba,* gedrückte Stimmung, Wehmut: nuoskumšana un nuomāktība, ar kuo cilvēce slimuo Zalkt.

Avots: ME II, 817

nùoskùmt, betrübt, traurig, bekümmert werden: sirds bij nuoskumuse LP. IV, 112. vilksim dzīvību, kâ varē̦dami, bet nuoskumt tik ne! kāpēc tu izskaties tāds nuoskumis? Dīcm. Refl. -tiês, sich betrüben, in Gram verfallen. Subst. nùoskùmšana, der Kummer, Gram: man bij liela nuoskumšana BW. 15885.

Avots: ME II, 850

šķumšķis, s. škumšķis.

Avots: ME IV, 54

vaida St., U., Spr., auch Plur. vaidas L., Spr., Wehklage, Jammer, Plage, Not: katri . . . dieva bijātājiem vaidas dara Manz. Post. I, 108. kāda vaida var mums nuotikt? III, 127. būdams likstā un vaidā Manz. G. L. 117. tur būs vaida un nuoskumšana Glück Jesaias 29, 2; plur. vaidas Ar., das Gestöhne. - Zu vaĩdêt; vgl. auch li. vaidà (aš vaidõs nedarýsiu, langùžių nedaužýsiu Jušk. LD. No 1455).

Avots: ME IV, 434

vaĩds Bauske, der Seufzer. - Plur. vaĩdi Tr.,

1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài ² ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi ² Kl., Gestöhne;

2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;

3) Verdruss, Streit
L.;

4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài ² ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài ² ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).

Avots: ME IV, 434