Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kunkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kunkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizkunkstēties

àizkuñkstêtiês, anfangen zu stöhnen: gulē̦tājs aizkunkstējās A. XX, 118.

Avots: ME I, 34

iekunkstēties

ìekunkstêtiês, einen seufzenden, stöhnenden Laut von sich geben: viņš iekunkstējās kâ lielā nespē̦kā Vēr. II, 1296. žagata iekunkstējās cilvē̦ka balsī Etn. II, 171.

Avots: ME II, 32

izkunkstēt

‡ izkunkstêt, einen stöhnenden, ächzenden, wimmernden Lant hervorbringen: viņš nevarēja vairs ne˙maz i., ne˙vienu skaņu pār lūpām izlaist Ar.

Avots: EH I, 459

izkunkstēties

izkuñkstêtiês, zur Genüge stöhnen: kuo tas neizvaidējās un neizkunkstējās!

Avots: ME I, 756

kunkstēt

kunkstêt: auch Salis, Siuxt, Strasden, Wolm. u. a.; sunim vē̦dars kun̂kst 2 Frauenb.

Avots: EH I, 675

kunkstēt

kuñkstêt, [kun̂kstêt Serbigal], -u, -ẽju, intr., stöhnen, ächzen, wimmem: viņš sāpēs kunkst un vaid. uz sliktu laiku vē̦de̦rs kunkstuot Etn. II, 72. [Zu ai. kun̂jati "stöhnt" (s. Fick Wrtb. I 4, 21), wenn le. kunks- hier auf kungs- (vgl. kungt) zurückgeht.]

Avots: ME II, 315

nokunkstēt

nùokuñkstêt, intr., einen stöhnenden, ächzenden Laut von sich geben: "beigts ir", viņš nuokunkst Vēr. II, 528. Refl. -tiês, [stöhnend sagen]: "kas ārā tur?" nuokunkstas viņš Bārda.

Avots: ME II, 803

pakunkstēt

[pakunkstêt(iês), ein wenig stöhnen: slimais pakunkstēja, drusku pakunkstējās Lis.]

Avots: ME III, 51

pakunkstēties

[pakunkstêt(iês), ein wenig stöhnen: slimais pakunkstēja, drusku pakunkstējās Lis.]

Avots: ME III, 51

Šķirkļa skaidrojumā (3)

pīkt

pīkt C., Lis., Gr.-Buschhof, pīkt 2 Bl., Lautb., Behnen, Ruj., pikt 2 Kr., KL, Golg., -kstu, -ku (li. pỹkti), zornig, böse werden: negribēja pīkt pēc miera nuoslēgšanas MWM. XI,170. sākusi tik pīkt un kunkstēt Duomas II, 31. Refl. -tiês (mit ĩ Līn.), zürnen Ahswikken, Wain., Gramsden: pīkstuos gan uz ... sieviņu Kundziņš Kronv. 229. (sievas) pīkās un pukuojās par tādu nekaunīgu izturēšanuos Janš. Dzimtene 2 I, 300. citas pīkdamās un īgdamās sēdēja kaktā vientules, puišu neievē̦ruotas V, 427. Zu pikts.

Avots: ME III, 231

rikults

rikults,

1) "ein übermässig grosses und unförmiges Stück (Brot)"
Naud.: ieduod ubagam kādu rikultu maizes!

2) ein Knüppel, "sitamais" Kav.: ja tu necelsies, ņemšu kādu rikultu, tad tu matīsi gulēt un kunkstētl Alm.;

3) der Rippenstoss
Naud.: iedevu vienu rikultu sānuos, - uz reizi bij augšā. - Vgl. rikalts. In der Bed. 2 nebst rikalts 1 aus einem mnd. *rickholt?

Avots: ME III, 525

unkstēt

un̂kstêt (li. unkstėti "winseln" bei Bezzenberger BGLS. 354) Gr.-Buschh., Saikava, (mit uñ) PlKur., -u, -ẽju, = kunkstēt: meitiņ[a] iet pa ceļu unkstē̦dama BW. 11856,2. Vgl. li. ùngti, ùngstyti "wimmem".

Avots: ME IV, 299