pīkt C., Lis., Gr.-Buschhof, pīkt ² Bl., Lautb., Behnen, Ruj., pikt ² Kr., KL, Golg., -kstu, -ku (li. pỹkti), zornig, böse werden: negribēja pīkt pēc miera nuoslēgšanas MWM. XI,170. sākusi tik pīkt un kunkstēt Duomas II, 31. Refl. -tiês (mit ĩ Līn.), zürnen Ahswikken, Wain., Gramsden: pīkstuos gan uz ... sieviņu Kundziņš Kronv. 229. (sievas) pīkās un pukuojās par tādu nekaunīgu izturēšanuos Janš. Dzimtene ² I, 300. citas pīkdamās un īgdamās sēdēja kaktā vientules, puišu neievē̦ruotas V, 427. Zu pikts.

Avots: ME III, 231

pîkt: auch (mit ĩ) Dunika, PlKur., Rutzau, (mit ì ² ) Oknist, "dusmuot" (mit ī) Wessen. Refl. -tiês: auch (mit ĩ) NB., PlKur.

Avots: EH XIII, 240

‡ *II pīkt, zu erschliessen aus izpīkt I.

Avots: EH XIII, 240

‡ *III pīkt, zu erschliessen aus *izpīkt II.

Avots: EH XIII, 240