Paplašinātā meklēšana

‡ àizbukurêt, (etwas Schweres) hin-, wegwälzen: bukūļiem jāaizbukurē bluķi uz ragavām Saikava.

Avots: EH I, 12

àizčuokurêt jumtu Duom. II, 3, das Dach am First ausbessern.

Avots: ME I, 21

‡ àizčukurêt, fort-, hinstossen, -schüren: a. siekstu pruojām Bauske. a. ar čukuru uogles krāsns dibinā Salis.

Avots: EH I, 16

‡ àizdukurêt,

1) mit einem
dukuris 2 Fische scheuchend bis zu einer gewissen Stelle gelangen: a. līdz upes līcim, līdz alas dibe̦nam C., Oppek.;

2) mit einem
dukuris 2 stochernd verstopfen: a. alu ciet Stenden.

Avots: EH I, 20

‡ àizduñkurêt, = ‡ àizdukurêt 1: a. pa upi līdz e̦ze̦ram Lems.

Avots: EH I, 20

‡ àizjukurêt, faselnd hin-, wegrennen Wellig 169.

Avots: EH I, 27

àizkluñkurêt Siuxt, = ‡ aizkluburêt (auch von Besoffenen).

Avots: EH I, 32

‡ àizkurêtiês, zu brennen anfangen (vom Ofenfeuer) Stenden, Wolm.: krāsns tikkuo aizkurējusies.

Avots: EH I, 33

‡ apčakurêt Seyershof, = apspaidît 1, ringsum betasten: a. slimu kustuoni.

Avots: EH I, 76

‡ atbukurêt, (etwas Schweres) herwalzen Saikava: atbukurē bluķi!

Avots: EH I, 136

atdukurêt, ‡

2) mit Stangen wegstossen
(?): ja .. . tuos nuo kuģa neatdukurē nuost Pet. Av. III, pielik. 106.

Avots: EH I, 139

atdukurêt Sassm., tr., stochernd stumpf machen: īle̦nu.

Avots: ME I, 154

‡ atklun̂kurêt ² Siuxt, mit Mühe herkommen: dzērājs atklunkurējis līdz istabas galam.

Avots: EH I, 149

atkurêtiês, herunter, niederbrennen, dem Erlöschen nahe sein: uguns atkurējusies, jāpieliek malka Grünh.

Avots: ME I, 169

‡ bukurêt, -ẽju,

1) (etwas Schweres) wälzen
Saikava: bukurē tuo auzu maisu šur!

2) stossen, puffen; "purgât 1" Segew.

Avots: EH I, 250

*čakurêt, zu erschliessen aus ‡ apčakurêt.

Avots: EH I, 283

I čukurêt: auch Segew., Siuxt; den oberen Teil einer stirpa herstellen Siuxt.

Avots: EH I, 294

I čukurêt, -ēju, den Dachfirst machen Biel.

Avots: ME I, 419

II čukurêt, stechen, stochern Smilt., Bers.

Avots: ME I, 419

‡ dakurêtiês, vom Heizen sehr stark erhitzt werden Auleja: ceplis nedakuras.

Avots: EH I, 304

dukurêt,

1): auch Saikava; (im Bierkübel) miltus jauca un dukurēja ar dukuri Saikava n. Fil. mat. 177;

3): ar spieķi dukurē ("sit, rausta") čūsku Salis. kuo tur dukurē ("meklē") pa grāvi? ebenda; ‡

4) "hin und her sein"
Bartau (aus einem handschriftl. Vokabular). ‡ Refl. -tiês, einander puffen: (puiši) dukre̦s, sakaujas FBR. III, 107 (aus Dond.).

Avots: EH I, 340

dukurêt, -ēju,

1) mit Stangen
(dukuri U.) das Wasser trüben und wühlen und die Fische in ein Netz (dukurs Kand.) treiben;

2) puffen, knuffen:
tas tuo bija dukurējis un knaibījis Dünsb., Kand.;

3) stochern
[Salis]: saimniece dukurē kartupeļus.

Avots: ME I, 512

dũkurêt PS., Nötkensh., = dukurêt 1.

Avots: ME I, 526

‡ dunckurêt, einen Faustschlag versetzen Diet.

Avots: EH I, 342

duñkurêt: mit un̂ ² Lems., Salis; "jede Suppe od. Grütze mit einem Löffel umrühren" Bartau; (Kartoffeln zu Brei) stampfen (mit uñ ) Dunika: d. biezputru.

Avots: EH I, 343

duñkurêt [Ubbenorm, Salis, C.], -ēju, dunkuruôt, mit Fischerstangen (dunkuŗi) das Wasser trüben und durchwühlen und die Fische ins Netz treiben: nuo ūdens stipras dunkurēšanas Aps. VI, 8; so auch dunkurēt (durchwühlen) putru ar kaŗuoti.

Avots: ME I, 517

‡ ìebukurêt, (etwas Schweres) hineinwälzen Saikava: ie. bluķus ragavās.

Avots: EH I, 505

ìekurêt (unter ìekurinât),

1): auch Trekņi n. FBR. IX, 94, Adl., Golg., Gramsden, Lis., Livāni, - N.-Schwanb., Vīpe: ie. krāsni, pirti; ‡

2) intr., = ìekurêtiês: vēl ne˙maz nav paspējis ie., un tu jau liec slapju malku Mahlup. ‡ Refl. -tiês, tüchtig zu brennen (intr.) anfangen (von einem Feuerherd): uguns, krāsns iekurējusies Druw., Gramsden, Smilten u. a. ceplis jau iekurējies Livāni. nepaspēja ne˙maz vēl labi ie. Mahlup. krāsnī malka iekurejās Rēzna. ļaut žagariem labi ie. Frauenb. (fig:) naids iekurējies Schibbenhof.

Avots: EH I, 524

‡ izbukurêt, taumelnd od. stoppernd herauskommen (hinausgehen) Meiran: puika izbukurēja nuo meža Saikava. Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss sich mit dem Wälzen von Lasten abgeben Saikava: es pa dzirnavu augšu izbukurējuos labu laiku, līdz dabūju visus maisus zemē.

Avots: EH I, 436

izčuõkurêt, tr., auswühlen, austochern: krāsni Tals. ar tuo mans tē̦vs izčuokurē pīpi LP. VI, 410.

Avots: ME I, 724

izdukurêt, ‡

2) durchschütteln
(izpurinât) Salis. ‡ Refl. -tiês Meselau, eine Zeitlang oder bis zum Überdruss dukurêt 1.

Avots: EH I, 443

izdukurêt, zur Seite stossen: kādam rakstuot uotrs ruoku izdukurē Dond.

Avots: ME I, 729

izdunkurêt, tr., konsistente Speisen mit dem Löffel durchwühlen: izdunkurē jel putru! Mag. XIII, 3, 53.

Avots: ME I, 729

‡ izklunkurêt Kalz., izklunkuruôt Kalz., Lubn.,

1) = izklumburuôt;

2) vergeuden.

Avots: EH I, 457

izkurêt, izkurinât, tr., ausheizen: krāsni, pirti LP. IV, 34; VI, 839. Refl. - tiês, intr.,

1) ausheizen:
krāsns pašu laiku izkurējusies LP. V, 414. uguns krāsnī bij izkurējusies Līg. ticības mācības pirmais uguns bij izkurējies Kundz.;

2) sehr hungrig werden:
ej pusdienā! tu jau būsi izkurējies Fest.

Avots: ME I, 756

‡ izlun̂kurêt Frauenb. "langsam oder hinkend hinausgehen".

Avots: EH I, 464

I jukurêt: stöbern, wühlen Luhde.

II jukurêt: nach Schwers Unters. 44 aus nd. juckern "aus Lust lärmend umherjagen".

Avots: EH I, 566

I jukurêt, - ẽju, durcheinandermischen, eine bunte Reihe machen L.

Avots: ME II, 117

[II jukurêt U., albern herumspringen.]

Avots: ME II, 117

‡ klunkurêt, -ēju,

1) = klunkuruôt AP. (mit uñ ), Lubn., Saikava (mit ùn ² ), Schujen (mit un̂ ² ),Golg., A.- Schwanb.; gleichsam bettelnd hetumlungern, besönders um auf Kosten eines anderen zechen zu können (mit ùn ² ) Mar.; ohne Arbeit bummeln Meselau N.-Peb.; saumselig, zögernd etwas verrichten Sissegal; "nīkt" Golg., (namentlich im Kruge nach einer Zeche noch sitzen bleiben, ohne etwas zu trinken) Gr.-WÜrzau, Meselau; "slikti dzīvuot" Saikava: negribu vairs ar jums k.; man jāstrādā Saikava. visu vasaru e̦sam klunkurējuši bez vērša ebenda;

2) stolpernd oder taumeind gehen
Bauske (mit uñ ), Fest., Mahlup, PV.;

3) = klùncināt ² Nikrazen (mit uñ): nes uzmanīgi! nekluñkurē! Refl. -tiês Nikrazen (mit uñ ), = kluñkstêt 1: nes tâ; lai nekluñkurējas! In der Bed. 1 aus d. klunkern "schlendern", s. Sehwers Unters. 53.

Avots: EH I, 623

kukurêt, -ẽju, intr., gekrümmt sitzen, duseln: snaudin snauda, kukurēja šā rudeņa ve̦damā BW. 21985. Refl. -tiês, einen Buckel machen, wie wenn man vor Kälte sich zusammenzieht U.; auf allen vieren auf einer Stelle umherkriechen, besonders im betrunkenen Zustande Linden n. Mag. XIII, 2, 62: [es brīnuos, kas grāvī kukurējas BW. 34616].

Avots: ME II, 303

kurêt,

1): auch Ahswikken, Dunika, Gramsden, Linden in Kurl., Mesoten, Janš. Mežv. ļ. II, 73; brennen
(tr.) Dunika: k. malku.

Avots: EH I, 678

kurêt, -u od. -ẽju, -ẽju,

1) tr., heizen
[Stelp.]: krāsni. nevajaga diezin kâ kurēt (pirti) JK. V, 56. kurē siltu istabiņu BW. 18536, 2. auksta tautu istabiņa, piecas dienas nekurē̦ta 16981 ;

2) intr., heizen, geheizt werden:
tautu dē̦lu istabiņa piecas dienas nekurēj[u]se BW. 21058 ; kuruoša krāsns, brennender Ofen: māte ieme̦t ādu kuruošā krāsnī JK. V, 143. Refl. -tiês, heizen, geheizt werden, brennen: mājā ceplis kurējās BW. 12851. uz kalniņa kurējusies uguns LP. VII, 1058. Zu kurt.

Avots: ME II, 322

ļe̦nkurêt, -ẽju, schlenkern, taumeln Trik.: kājām.

Avots: ME II, 537

‡ le̦n̂kurêtiês ² Seyershof, (sch)wanken, wackeln (?): klibs iet le̦nkurē̦damies. kad nevar vairs kāju nuovaldīt, tad le̦nkurējas.

Avots: EH I, 734

‡ *lun̂kurêt ² , zu erschliessen aus ‡ izlun̂kurêt ² .

Avots: EH I, 762

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

‡ mokurêt,

1) "spaidīt, murdzīt, pamuocīt" Salis;

2) "nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)" Seyershof: tagad viņš (ein neugeborenes Kind)
tâ mokurē; vē̦lāk laidīs ruokas pa gaisu.

Avots: EH I, 827

‡ nùobukurêt, hinabwälzen: n. maisu pa trepēm zemē Saikava.

Avots: EH II, 35

‡ nuočukurêt Siuxt "nuotaisīt jumtam vai stirpai virsuotni": nu mēs stirpu nuočukurējām.

Avots: EH II, 37

‡ nùodukurêtiês Frauenb. "nuotramdīties; nemierīgi nuostāvēt (von Pferden)".

Avots: EH II, 41

[nùojukurêt zirgu U. (unter jukurêt), ein Pferd durch vieles Reiten oder Fahren abmarachen (prov. "abjuckern").]

Avots: ME II, 792

‡ nuokluñkurêt eine gewisse Zeit vergeuden (totschlagen) Zoden: n. visu dienu un ne˙kā nepadarīt. - piesēja zirgu ratu pakaļā un pats ratuos iemeties pussnaudā nuoklunkurēja līdz rītam Vanagu ligzda 16.

Avots: EH II, 54

‡ nuokurêt Frauenb., = nùokurêtiês 3: krāsne nav nuokurējuse.

Avots: EH II, 58

nùokurêtiês,

1) ausbrennen
(intr.): malka jau bij nuokurējusies Dīcm., Ahs. n. RKr. XVII, 41;

2) ab -, niederbrenner
(intr.): šķūnis nuokurējis Alm.;

3) gründlich geheizt werden:
krāsns karsta nuokurējusies.

Avots: ME II, 803

‡ nùošņukurêt, schnüffelnd durchwühlen: āpsis nuošņukurē zemi Lubn., Saikava; schnüffelnd absuchen Kegeln. Refl. -tiês Saikava, eine gewisse Zeit hindurch schnüffelnd suchen: suns ilgu laiku nuošņukurējās, bet zaķi neizcēla.

Avots: EH II, 98

padukurêt, ‡

2) = pamḕrcêt 1 Iw.: padukurēju rāceņus sālī un ēdu.

Avots: EH II, 129

[padukurêt, eine Zeitlang dukurêt.]

Avots: ME III, 19

‡ pārklunkurêt, nach Hause ‡ klunkurêt 2: pusteciņus pārklunkurēja uz mājām Veldre Dižmuiža 215.

Avots: EH XIII, 203

‡ pārkurêtiês "pa daļai izkurēties" Auleja: ļausim pirmajam ceplim p˙!

Avots: EH XIII, 203

pìedukurêt, leicht anstossen, etwas stochern Salis.

Avots: ME III, 246

sačuokurêt (unter sačuokuruôt), Refl. -tiês: dažam burkānam sačùnokurējušās ² lapas Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 401

sačukurêt, tr., den Dachfirst ausbessern: jumiķis sačukurē jumta čukuru Ahs.

Avots: ME II, 605

‡ *sadukurêt (geschrieben: -erēt) Dond., = saduñckât.

Avots: EH XVI, 404

sadukurêt, tr.,

1) zusammensuchen, auftreiben:
nevaru tik daudz naudas sadukurēt Tirs. n. RKr. XVII, 76;

2) mit Fäusten bearbeiten, abklopfen
Elv,, Wid., Dond.; zerklopfen, zerschüttern U.

Avots: ME III, 616

sadunkurêt, durchwühlen (z. B. Speisen mit dem Loffel) U. (unter dunkurêt).

Avots: ME III, 616

‡ sakukurêtiês,

1) vermummen (?)
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

2) sich zusammenziehen (wie die Hühner in der Kälte)
ebenda (unter "zusammen").

Avots: EH XVI, 420

sakurêt: vai pirts krietni sakurē̦ta? Janš. Bandavā II, 118.

Avots: EH XVI, 421

sakurêt Salis, Dunika, = sakurt.

Avots: ME II, 659

‡ *šņuokurêt, zu erschliessen aus izšņuokurêt (unter izšņuokât).

Avots: EH II, 654

šnukurêt: auch Salis.

Avots: EH II, 650

šnukurêt Lubn., Warkl., wühlen (mit der Schnauze), schnüffeln.

Avots: ME IV, 89

šņukurêt: auch Salis.

Avots: EH II, 653

šņukurêt, -ẽju, schnüffeln, suchen Wid., Mar., (mit der Schnauze) auflesen AP., Lub.: šņukuri, kuo tu šņukurē! Mar. n. RKr. XV, 140. ar purnu šņukurēt B. Vēstn. Hektors . . . šņukurē mums ap galvām ar savu vē̦suo purnu Vēr. I, 1157, sivē̦ns šņukurē apgāztā ēdeša spaiņa izlijušās atliekas AP., Lub., Salis. Anscheinend aus šņukerêt.

Avots: ME IV, 97

šukurêt, -ẽju, schnüffeln (von Hunden) Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus šņukurêt + šukât?

Avots: ME IV, 105

uzčuokurêt, (vor Hitze) zusammenziehen (perfektiv): uzčuokurēs zābakiem stilbus (tuvu pie uguns sēžuot) Wandsen.

Avots: ME IV, 323

uzdukurêt, mit Stangen wühlend, stochernd auffinden: uzdukurēt vēzi, nuogrimušuo akmeni Stenden.

Avots: ME IV, 326

uzdūkurêt, = uzdukurêt: uzdūkurēt jūrā e̦nkuru Adiamünde.

Avots: ME IV, 327

uzduñkurêt, mit Fischerstangen das Wasser trübend und durchwühlend auffinden: zivis Wainsel.

Avots: ME IV, 327

‡ uzkuñkurêt Frauenb. "huckepack hinauftragen": uzkunkurē mani kalnā augšā!

Avots: EH II, 726

uzzūkurêt, aufsuchen Golg.

Avots: ME IV, 401

vankurêt, hinken Karls. - Aus estn. wankuma "wackeln"? Vgl. aber auch *vañkarêt.

Avots: ME IV, 472

žukurêt, -ẽju, = šukurêt, suchen, schnüffeln Erlaa, Frauenb.: suns žukurē peles Erlaa.

Avots: ME IV, 829

žũkurêt Dond., Gipken, Kaltene, N. - Bartau, žūkurêt U., žūķerêt U., žūķerêt U., -ẽju, nachsuchen, schnüffeln.

Avots: ME IV, 836

blĩviski (unter blĩvi): salicis malku b. apuž plītes, - kâ tad var kurēties! Seyershof. žagari atstāti zemē uz lielceļa b. ebenda.

Avots: EH I, 230

dakarêt, -ēju,

1) betteln (namentlich von Zigeunern):
man kauns iet dakarēt Ruj., Salisb.;

2) tanzen wie Zigeuner
U.;

3) tasten, suchen
Krem.;

4) = dukurēt Setzen.
Refl. -tiês, suchen, wühlen: kuo tu te dakarējies Krem.

Avots: ME I, 433

II dukņît, Fische fangen an einem morastigen Orte (dukurēt duknējā vietā) Lös. n. Etn. IV. 18.

Avots: ME I, 511

ìekurinât, tr., anheizen: krāsni, pirti, riju. Bei Līguotnis: iekurēt krāsni; [iekurēt uguni Nigr.].

Avots: ME II, 32

II jukuris, jem., der sein Pferd nicht pflegt. Vgl. nuojukurēt.

Avots: ME II, 117

II kukuruôt,

1) "?": iztraucē̦tie baluoži kukuruoja Degl.;

[2) = kukurus mest MSil., Gold.;

3) = kukurņuot, tupuļuot Mar.: visu dienu pa mežu kukuruot (Beeren sammelnd); duseln (kukurēt) Marienhausen;

4) "auf den Beinen unsicher sein;
līkāties": guovs kukuruo Mar., Sessw., N.-Schwanb.; wankend gehen: ubags kukuruo nuo vienas mājas uz uotru Rozentov].

Avots: ME II, 303

lĩdzcènsis ,* [lĩdzcentis * Wid.], lĩdzcè̦nsuonis *, der Mitbewerbeŗ Konkurrent, Nebenbuhler: kas grib konkurēt ar saviem līdzcenšiem... Ar. nu mans draugs tuop par līdzce̦nsuoni A. XVII, 5. un uz priekšu devās nepārre̦dzamais bars pāri par savu līdzce̦nsuoņu līķiem A. XV, 471.

Avots: ME II, 479

lîpêt [auch Warkh., Warkl.], -u, -ẽju, intr., flattern, flackern Ramkau: lē̦ni līpē̦dama dega svece Zalkt. sāk tumsā un miglā līpēt un kurēties mazas uguntiņas Druva I, 51. viņš skrēja, ka mati līpēja vien Mar. actiņas tik līpēja vien nuo prieka Saul. II, 54. [Refl. -tiês, flackern: uguns sāka lîpēties Warkh., Warkl. - Zu lipt 5?]

Avots: ME II, 489

‡ nùobļigznât "zvejā bez panākuma iedukurēties" Laud.

Avots: EH II, 33

nuode̦gulis,

1): auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Kaltenbr., Nerft, Oknist, Zvirgzdiue: kad krāsns beidz kurēties, nuode̦guļus izje̦m ārā un aplej ar ūdeni Kaltenbr.

Avots: EH II, 39

I vede Saikava, Schwanb., ve̦da "liela ķesele, ar kuo zivis zvejuo" Schwanb.; ein Netz, mit dem die Fischer vom Ufer aus, ohne ins Wasser zu gehen, fischen (ve̦da) Aiviekste: vai vedi nuo savas dzijas izmeti? iesim uz lieluo upi zvejuot Saikava. vajaga dukurēt dūšīgi, lai labāki zivis vedē Skrien ebenda. Zu vads II? Vgl. auch ahd. wetan "binden", air. fedan "Gespann", gr. ἐϑμοί· δεσμοί u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I. 256).

Avots: ME IV, 519