Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kusls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kusls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
kusls
kusls (li. kušlùs od. kùšlas "schwächlich"),
1) steif, ungeschickt
Stom.;
2) klein, schwächlich, zart
Naud.: mums ir līdzcietība ar visiem nespēcīgiem un kusliem radījumiem Vēr. II, 406. kuslie asni iz zemes lien Asp. kusls dīglis, stāds. lai nenuobrīnē̦tu kuslu bē̦rnu, it ipaši, kamē̦r nekrustīts, neplāta un nerāda svešiem JK. VI, 28. lai tā sieva, kur tā sieva, kur tās kuslās dvēselītes BW. 20870, 7. dzīve bija pārāk kusla, nevarīga Vēr. I, 1447. kur kuslās ilgas nu? Vēr. I, 824;
3) lebenig, jähzornig, ungeduldig
Lös.: nu viņš paliek kusls. In den Bed. 1 u. 2 nebst apr. acc. s. kuslaisin "schwächste (n)" [wohl zu le. kust "müde werden" und vielleicht slav. късьнъ "säumig, langsam", s. Bezzenberger BB. XII, 77 f., Berneker Wrtb. I, 672;] dagegen in der Bed. 3 wohl zu le. kustêt.
Avots: ME II, 328
1) steif, ungeschickt
Stom.;
2) klein, schwächlich, zart
Naud.: mums ir līdzcietība ar visiem nespēcīgiem un kusliem radījumiem Vēr. II, 406. kuslie asni iz zemes lien Asp. kusls dīglis, stāds. lai nenuobrīnē̦tu kuslu bē̦rnu, it ipaši, kamē̦r nekrustīts, neplāta un nerāda svešiem JK. VI, 28. lai tā sieva, kur tā sieva, kur tās kuslās dvēselītes BW. 20870, 7. dzīve bija pārāk kusla, nevarīga Vēr. I, 1447. kur kuslās ilgas nu? Vēr. I, 824;
3) lebenig, jähzornig, ungeduldig
Lös.: nu viņš paliek kusls. In den Bed. 1 u. 2 nebst apr. acc. s. kuslaisin "schwächste (n)" [wohl zu le. kust "müde werden" und vielleicht slav. късьнъ "säumig, langsam", s. Bezzenberger BB. XII, 77 f., Berneker Wrtb. I, 672;] dagegen in der Bed. 3 wohl zu le. kustêt.
Avots: ME II, 328
pakusls
Šķirkļa skaidrojumā (6)
kusis
kust
I kust, kùstu, kusu, intr.,
1) schmelzen, tauen:
ārā kūst. sniegs sāk kust. vējš pūš uz kušanu, des Windes Wehen deutet auf Tauwetter; fig.: ai dieviņ. sirdis kūst; kas balsnīti klausījās BW. 443;
2) ermüden, müde werden:
luocekļos kūst spē̦ks Saul. nevaruot vairs paiet, - kūstuot nuo kājam nuost LP. V, 123. zirdziņi kūst nuost un krīt uz de̦guna. das Schmelzen, Tauen. Zu kusls s. dies).
Avots: ME II, 328
1) schmelzen, tauen:
ārā kūst. sniegs sāk kust. vējš pūš uz kušanu, des Windes Wehen deutet auf Tauwetter; fig.: ai dieviņ. sirdis kūst; kas balsnīti klausījās BW. 443;
2) ermüden, müde werden:
luocekļos kūst spē̦ks Saul. nevaruot vairs paiet, - kūstuot nuo kājam nuost LP. V, 123. zirdziņi kūst nuost un krīt uz de̦guna. das Schmelzen, Tauen. Zu kusls s. dies).
Avots: ME II, 328
kusulis
nezinīgs
[nezinîgs, unwissend: viņa tik˙pat vēl kâ kusls bē̦rns - nevarīga un nezinīga Janš. Dzimtene IV, 38.]
Avots: ME II, 741
Avots: ME II, 741
tisls
tisls L., St., U., = tizls, lahm; "abgestorben" Mesoten, kraftlos Erlaa, Laud., "gaude̦ns" Bauske; "kusls" Lubn.: tas bija abējām kājām tisls Glück II Sam. 4, 4. vede... tislus, aklus, mē̦mus, kruopļus Matth. 15,30. nuo uolām iznākuši pulniņi ir tisli Laud. dzīvnieki, putni, kas nevar paiet, ir tisli Erlaa. tisla mēle L., gebrochene Worte, stammelnde Zunge St. Aus ide. tig̑(h)slos, oder tiklos?
Avots: ME IV, 198
Avots: ME IV, 198
tizls
tizls, lahm U.; gebrechlich U.; gelähmt Dr.; stotternd Bergm. n. U.: viņam ruokas un kājas tizlas Dr. sauc dzīrās kruoplus, tizlus Druva I, 413. - Subst. tizlums, die Lahmheit V. Dürfte zu li. tìžti "auftauen (vom Schnee); verweichlicht sein" bei Geitler Lit. Stud. 117 gehören (hierher auch tìžti "glitschig werden"); zur Bed. vgl. le. kusls: kust und auch die Ie. Nebenform tisls. Zur Wurzel von an. ƥīđr "aufgetaut" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 184)2
Avots: ME IV, 199
Avots: ME IV, 199