Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kutināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kutināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

iekutināt

ìekutinât, Kitzel erregen (?): izkutinājuos, bet šam vis nevarēju ie. Saikava.

Avots: EH I, 524

iekutināt

ìekutinât, ankitzeln, anregen: darbs dūšu iekutina LP. I, 143.

Avots: ME II, 33

izkutināt

izkutinât, ‡

3) = izvil̂t Saikava: tik ar māniem es šam vienu latu izkutināju. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang kitzeln Dunika u. a.

Avots: EH I, 459

izkutināt

izkutinât (li. iškuténti),

1) gehörig kitzeln:
es viņu labi izkutināju;

2) kitzelnd od. stochernd herauszukommen zwingen:
patruļa izkutinājusi šuo vazaņķi nuo salmu kaudzes U. b. 131, 42.

Avots: ME I, 757

kutināt

kutinât (li. kùtinti [und kutinė̕ti]), fr., fakt. zu kutêt, Kitzel erregen, kitzeln: kaķītis ar pēdiņu viņai kutina lūpas Etn. IV, 85. viņa smējās kâ kutināta Saul. Fig., reizen: ruobežnieka dēliņam sirdi vien kutināju BW. 515. Vgl. auch atkutinât (unter atkust).

Avots: ME II, 330

nokutināt

nùokutinât, ‡

2) zu Tode kitzeln
C., Orellen, Saikava, Latvis 1930, № 2718; ‡

3) abschlachten
Trik.: n. sivē̦nu.

Avots: EH II, 58

nokutināt

nùokutinât "?": Niece puišus nuokautina Zalkt. I, 22.

Avots: ME II, 804

pakutināt

pakutinât, tr., etw. kitzeln: viņš meltu dažreiz arī paņurcījis un pakutinājis Vēr. II, 192. pruot pakutināt publikas ne̦rvus I, 1229.

Avots: ME III, 51

pārkutināt

pãrkutinât, tr., zu sehr kitzeln: bē̦rnu.

Avots: ME III, 162

sakutināt

sakutinât: (fig.) bijušas smukas meitas ... apģê̦rbs vien ... sirdi sakutina Jauns. Raksti VIII, 369.

Avots: EH II, 421

sakutināt

sakutinât, tr., tüchtig kitzeln (perfektiv): viņš... Lati... sakutināja Latv.

Avots: ME III, 660

uzkutināt

uzkutinât, kitzelnd aufwecken: uzkutināt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 348

Šķirkļa skaidrojumā (9)

izrubināt

izrubinât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang rubinât II 1 Dunika: bē̦rns izrubinājās ve̦se̦lu stundu pie maizes kukuļa, bet ne˙kuo nevarēja atrubināt; "izkutināties" Dunika.

Avots: EH I, 477

kājapakša

kãjapakša od. kãju apakša,

1) die Fussohle:
vaibstās, kâ tad tam kājapakšas kutinātu n. A. XX, 865;

2) pa kājapakšu, zwischen die Beine:
nelieni zirgam pa kājapakšu.

Avots: ME II, 188

kamāt

II kamât "spaidīt, kutināt, mīlinuot saveikt" Wessen. Vgl. kamuot. I.]

Avots: ME II, 149

mikāt

I mikât, kneten (den Teig) AP., "veikt, kamāt, spaidīt" Selb., Kokn., Wessen, Baltinov; "liebend knutschen; mit Fäusten schlagen; walken" Bers.; "schlecht (etwas) tun" Mar.; "ņurcīt, kutināt" Sessw., Fehsen, Kalz., Fest., Laud., Tirsen., Lös., N. - Schwanb.; prügeln (nicht sehr ernst)" Sauken, Schwanb. - Refl. -tiês"meņģēties" Fest.]

Avots: ME II, 625

mikot

mikuôt "ņurcīt, kutināt" Sessw., Lös., [Lis., Meselau, Kussen, Kerstenbehm;] schnell und viel, mit vollem Munde essen Lubn., [Sessw., Selsau, Lis. - Refl. -tiês, lärmen Wid.]

Avots: ME II, 626

mužināt

mužinât Nerft, mužît, -ĩju C., tr., quälen, zu Tode quälen, umbrigen: kaķi, bē̦rnu. ve̦lnam sevu riekstu sauju, lai žīdiņu mužināja BW. 31510, 1. [mužināt "kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt" Wessen; "= mudžinât" Nötk.]

Avots: ME II, 677

papluinīt

‡ papluinît, ein wenig zupfen ("paraustīt") Schujen: p. aiz ausīm; "pakutināt, paruotaļāties (ar mazu bē̦rnu)" "Bērzmuiža".

Avots: EH II, 164

pasprukt

pasprukt, intr., losgehen, entfallen, ent-, ausgleiten, entwischen, unwillkürlich zum Vorschein kommen: utu kules pasprukušas BW. 20880. nuo bailēm pasprukušas ruokas vaļām LP. III, 81. kuģiniekam pasprukusi kāja IV, 209. iznesa pasprukušuo zivi atpakaļ IV, 201. cik reiz nepāsprūk dusmās kāds vārds! V, 152. pasprucis īstais vārds Vēr. I, 1163. mums kâ kutinātam smiekli paspruka MWM. VIII, 41. vajadzēja ļuoti turēties, lai asaras nepaspruktu A. XVII, 578. mēle pasprukusi R. Sk. I, 25.

Avots: ME III, 106