Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kuza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kuza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kuza

I kuza,

1): auch Dunika;

2): "ierauts vē̦de̦rs vē̦de̦rs un lùokā saliekta mugura" Bērzgale: sāk it kâ žņaugt viduklī pret krūtīm, rauj it kâ kuopā, "raun kuzā" Fil. mat. .174, Bērzgale.

Avots: EH I, 681


kuza

I kuza,

1) der Kropf
[Lems.]: stārķim kuza tukša kâ stabule Grünh. baluodīti, kas tavā kuziņā (Var.: guziņā BW. 2426. kuzu kuzām,

a) haufenweise
Smilt., [Trik.];

b) über Kopf und Hals:
viņš kuzu kuzām iziet laukā. šis kuzu kuzām steidzās cauri dārzam Seib. šis tēviņš visiem pa˙priekšu kuzu kuzām pie ratiem klāt Etn.;

[2) = kurza

4, "saspiedums" Wessen. - Nebst kuzma und kuzums vohl zu av. kava- "Hocker",
s. Persson Beitr. 114 2 und Būga РФВ. LXXI, 51].

Avots: ME II, 330, 331


kuza

II kuza, die Haut [Bers.], das Häutchen einer Frucht, z. B. der Erbsen, Bohnen; [das Hätchen auf der Milch Wolmarshof;] die Kruste auf Wunden Burtn., Allend., Wolm. n. U. [Wohl aus liv. koza "dünner Schorf auf Wunden" resp. estn. kozo "Haut", s. Thomsen Beröringer 263. Oder aus dem Russischen (vgl. koza)?]

Avots: ME II, 331

Šķirkļa skaidrojumā (6)

guza

guza,

1) der Kropf:
cīrulīšam pilna guza (Var.: kuza, ku(g)zna) BW. 2054, 1 [I, S. 918]. putniņi tukšām guzām, weil sie nicht gegessen haben. [labu guzu pieēsties U., sich mit Essen gehörig vollstopfen];

2) der Steiss, Bürzel
Dr.;

3) der Haufe, die Menge;
guzu guzām, Haufenweise Lub. [Wegen guzums und guzma sit die Annahme (zu der Leskien Nom. 190 u. 227 und Solmsen Beitr. 220 f. geneigt sind), dass guza aus dem Slavischen entlehnt sei, nicht gerade wahrscheinlich, wenigstens nicht notmendig. Eher verwandt (nebst gũža) mit li. gùžas "Knorren", gaužė "Kopf", gaũžitis "sich zusammenknäueln", sloven. gúza "Hinterer, Höckerer", poln. guza "Hinterer", guz "Knopf, Knorren" u. a.; vgl. Būga LM. IV, 483 u. KSn. I, 228, Trautmann Wrtb. 102, Berneker Wrtb. 343 u. 375, Zubatý AfslPh. XVI, 394, Persson Beitr. 114 2 u. 465, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 34 f., Zupitza Germ. Gutt. 148.]

Avots: ME I, 685


koza

koza, Tannen -, Fichtenrinde Ubbenorm, [Lems.], Karls.; [Hülse von Nüssen usw.; Kruste auf Wunden Salis n. U.; ein alter Schlangenbalg U. - Nebst kuza II wohl aus einem aruss. * коза (für кожа) "Haut"].

Avots: ME II, 255


kuzma

kuzma,

1) der Kropf
L.: (cīrulītim) pilna kuzma (Var.: guza, kugzma, guzma) bambulīšu BW. 2054, 2. kuzma, kuŗa piepildīta ar me̦du A. XI, 58;

2) der Höcker, Buckel:
jauna meita, nemet kuzmu mugurā BW. 4050. kuzmu kuzmām, nach vorn gebückt gehen Lub. [Zu kuza

I.]

Avots: ME II, 331


kuzuliņi

[kuzuliņi, Weizen- od. Gerstenklösse Aahof. Zu kuza I?]

Avots: ME II, 331


kuzuliņš

kuzuliņš, der Kropf (?): zils tavs (vārna) kuzuliņš BW. 2558. [Vgl. kuza I und li. kùžulas "сноп огрёбков" bei Būga РФВ. LXXI, 51.]

Avots: ME II, 331


kuzums

kuzums, Höcker auf der Brust L. [Zu kuza I; vgl. auch guzums.]

Avots: ME II, 331