Paplašinātā meklēšana

‡ àizkvêpinât,

1) beräuchern:
a. luogu Trik. u. a.;

2) räuchernd vertreiben
Trik. u. a.: a. bites nuo kādas vietas pruojām;

3) a. upuri, ein Opfer (Rauchopfer) anzünden (biblisch).

Avots: EH I, 34

apkvêpinât, auch apkvêpêt, tr., beräuchern: luopus apkvēpēja ar mē̦sliem, kuŗus uz kvē̦luošām uoglēm sadedzināja. K. Müll.

Avots: ME I, 98

ìekvēpinât: ie. bites Frauenb. ie. gaļu ar dūmiem ebenda.

Avots: EH I, 525

ìekvēpinât, tr., einräuchern: viņš mani ar savu pīpi pa˙visam iekvēpināja.

Avots: ME II, 34

izkvêpinât, tr., ausräuchern, desinfizieren: es savu gultu e̦smu izkvēpinājuse Spr. Sal. 7, 17. arī ar paegļu zariem mēdza izkvēpināt istabu Etn. II, 138. kūts jāizkvēpinuot ar nātrām LP. VII, 439.

Avots: ME I, 758, 759

kvêpinât, ‡

3) bestauben
Seyershof: braucējs mūs kvêpina ² . Refl. -tiês, sich mit Räuchern befassen (?): guovs ve̦se̦la netika, lai ar stundīgi kvē̦pe̦nājās ar pestelniekiem Saikava.

Avots: EH I, 690

kvêpinât, tr.,

1) rauchen:
cigāru ;

2) räuchern:
ar šuo vilnu arī bites kvēpināja LP. VII, 365. kas tuos dūmus kvēpināja? BW. 19877, 2. viņa nav kvēpinājusi vīrākus uz tīras mākslas altār,a Vēr. II, 1092. kvēpinā(ja)mais altāris, der Rauchaltar II. Mos. 37, 25. Subst. kvêpinãjums, die Räucherung ; kvêpinâšana, das Räuchern ; kvêpinâtãjs, der Räucherer.

Avots: ME II, 354

nùokvêpinât, tr., beräuchern: stiklu. [Refl. -tiês, sich beräuchern: dūmuos me̦lns nuokvēpinājies.]

Avots: ME II, 805

pakvêpinât,

1): gavēņu piektdienās allaž pakvēpināja kūtis Siuxt. manu spalvu pakvēpini nebaltās dienās! Pas. VII, 320.

Avots: EH II, 146

[pakvêpinât,

1) ein wenig räuchern:
p. gaļu (žāvējuot). p. istabu ar kadiķiem Nigr.;

2) ein wenig grob schmeicheln:
p. kādam cilvē̦kam.]

Avots: ME III, 52

uzkvêpinât,

1) auf etw. räuchern
(perfektiv): uzkvēpināt bitēm dūmus. uzkvēpināt uz stikla Stenden;

2) beräuchern, russig machen
(perfektiv): gaļu uzkvēpināt KatrE., Mahlup, Ogershof. uzkvēpināt stiklu;

3) = izkvêpinât: istabu ar paegļiem uzkvēpināt Bers.

Avots: ME IV, 349

‡ svèibêt ² Bers., Lasd. "kūpināt, kvēpināt".

Avots: EH II, 613

svêpêt,

1): auch Alswig, AP., Heidenfeld, N.-Laitzen, Ramkau, (mit è ² ) Fehteln, Linden in Livl: žurkas s. (mit ê ) Saikava; "kvēpināt" (mit ê ) Auleja, N.-Peb.; "kūpināt" (mit ê ) Kalupe, Skaista; "kūpināt dūmus" Kurmene: kuo nu svêpē (rauchst) visu dienu? Meselau; "; LP. VII, 200" ME. III, 1153 zu streichen! ‡

2) "bezdēt" Kurmene.

Avots: EH II, 615, 616

svêpêt C., Festen, Kr., Golg., Jürg., Laud., Mar., PS., Selsau, Wolm., Schwanb., (mit ê ² ) Arrasch, Bauske, svẽpêt Gr. - Sessau, Salis, -ẽju, =kvēpēt, räuchern L., U., Adsel, Bers.: gruzdējuma dūmuos tur slimuo bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. ar pīlādzi svēpē bē̦rnus JK. Vl, 29. Jurģī vajaguot mazus bē̦rnus svēpēt ar vilka gaļu, tad ganuos iemuot vilks ne˙kuo nenuone̦suot Etn. II, 84.; LP. VII, 200. ar svēpējamām zâlēm aizdzìt LP. VII, 46. Refl. svêpêtiês C., Lis., Lubn., Warkl., sich beräuchern (kvēpināties). Nach Būga KZ. LII, 287 zu li. svėpúoti "schwer atmen".

Avots: ME III, 1153

svēpt,

1): "kūpināt" (mit ê ) Līvāni; s. (mit ê; "kvēpināt" ) vuškas Auleja; bites s. (mit ê; "kūpināt" ) Sonnaxt; s. (mit ê ) visus ve̦lnus nuo istabas laukā Heidenfeld; in Saikava auch: "ar ļaunu dzīt laukā nuo dzīvuokļa vai nuo vietas" (mit ê ); ‡

3) "spēji, aši sist" Auleja: kai svêpe zuobuos, taî tam zuobi nuo mutes laukā.

Avots: EH II, 616