Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lādēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lādēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (30)

aizblādēties

‡ aîzblâdêtiês ² Wandsen, sich irgendwohin verirren, auf irrwegen irgendwohin geraten: aizblādējies līdz kaimiņiem.

Avots: EH I, 10

aizlādēt

‡ àizlâdêt,

1) fluchend vertreiben;

2) verfluchen:
aizlādi... māju! Pas. III, 119 (ähnlich IX, 448).

Avots: EH I, 36

aplâdêt(iês): sevī vāciski aplādē̦damies (einen Fluch äussernd) Janš. Dzimtene IV, 70. Subst. aplâdêšana, das Verfluchen (?): nepalīdzēja ne˙kāda aizbildināšana, ne˙kāda nuodievāšana un aplādēšana Salasīšana 45.

Avots: EH I, 97, 98

aplādēt

aplâdêt, tr., verfluchen, verzaubern; aplādē̦ta pils LP. VII, 205; aplādē̦ta meita 216. [Reflexiv: mēs ar lāstiem e̦sam pašus aplādējušies nenieka baudīt, pirms... Glück].

Avots: ME I, 100

aplādēties

atlādēt

atlâdêt: durch Fluchen wegschaffen: paši viens uotru atladējuši pie deviņiem juodiem uz visu mūžu Janš. Līgava I, 58.

Avots: EH I, 153

atlādēt

atlâdêt, verfluchen, fluchend beseitigen: es e̦smu atlādējis uz tādām kārtīm iet Kav. tas ir atlādams darbs, das ist eine verfluchte, schwere, langweilige Arbeit Grünh.

Avots: ME I, 172

blādēt

blãdêt, Refl. -tiês: auch (mit â ² ) Okte, Stenden. Zur Bed. vgl. auch àizblâdêtiês ² .

Avots: EH I, 226

blādēt

blãdêt, -u, -ēju, [mit â Dond., Wandsen], Unsinn schwatzen, faseln: kuo saimnieks tur blād? LP. VII, 797. ne˙maz tâ nee̦suot, kâ iesākumā blādējis. Refl. -tiês, faseln, plappern: kuo tu blādies Tals. [Zu blāst "schwatzen" und gr. φληδῶντα· ληροῦντα Hes., wenn φληδ- hier aus bhlād-; s. Persson Beitr. 879 u. 930 und Pokorny KZ. XLVI, 152.]

Avots: ME I, 311

ieblādēt

ìeblādêt: vīrs... ieblādēja sievai Pas. XI, 352.

Avots: EH I, 504

ieblādēt

ìeblādêt, einreden, aufbinden: skuolā ne˙maz nemē̦dz pērt, tuo tev kāds ieblādējis A. v. J. 1900, S. 618. ieblādi viņam pa kreisi griezties A. v. J. 1898, S. 227.

Avots: ME II, 4

izlādēties

‡ l izlâdêtiês, zur Genüge fluchen: labi i. Dünsb. Kristīgs stāstītājs, S. 20.

Avots: EH I, 462

izlādēties

‡ II izlādêtiês (gesprochen auch an Ort und Stelle mit -ā- !) Bērzgale, = iztaisîtiês 2: jī... iz-za-ladēja jau pa˙visam jauna Pas. IV, 508 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 462

lādēt

lâdêt: lād nuo paunām ārā Siuxt. Refl: -tiês, ‡

2) einen Eid ablegen (aus einem Manuskript).

Avots: EH I, 726

lādēt

‡ làdêt ² Zvirgzdine, machen, bereiten: l. kuo ēst; l. meitām pūru ebenda und Baltinava; vorbereiten, ausrüsten: kad ganuos lādējuši, duotu maizes gabaleņu Tdz. 44681; "uzpuost" Nautrēni. Refl. -tiês Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine, sich zurechtmachen; sich anschicken: jis ladās ("taisās") jau vest juo iz sē̦tu Pas. IV, 313 (ähnlich 252). Wohl aus r. ладить (наладить "in Ordnung bringen`).

Avots: EH I, 726

lādēt

lâdêt, - u, - ẽju, fluchen, schimpfen: Sprw. lai lād: pa muti iziet, pa nāsīm ieiet, der Fluch trifft den Fluchenden selbst. lad, ka suodrēji sāk nuo gaisa birt. [Bei Glück mit dem Dativ: kas savam tē̦vam jeb mātei lād, tuo buż nuokaut Matth. 15, 4. Jetzt aber nur mit dem Akkusativ bekannt: kuo tu mani lâdi?] lād pie dzīva gala, er flucht Stein und Bein zusammen. Refl. - tiês, fürchterlich fluchen, schimpfen, sich dem Fluchen, Schimpfen ergeben: lai māsiņa lādējās BW. 7715. Vgl. lâsts, lāt.

Avots: ME II, 435, 436

lādēt

lãdêt, - ẽju, laden: kuģi, bisi. Sonst kŗaut (kuģi). [Aus mnd. laden, woher auch estn. lādima "laden (eine Flinte)".]

Avots: ME II, 436

nolādēt

nùolâdêt Refl. -tiês: pats nuolādējies Pas. V, 214.

Avots: EH II, 61

nolādēt

nùolâdêt, tr., verfluchen, verwünschen,fluchend verzaubern: likšu tevi nuolādēt trīs svētdienas baznīcā BW. 15877, 2. tē̦vs nuolādējis savu meitu LP. IV, 66. ak tu nuo˙lādē̦ts! šis bij princeses vīrs, - nuolādē̦tais ķēniņa dē̦ls Dīcm. Refl. - tiês, sich verfluchen, sich verwünschen.

Avots: ME II, 808, 809

nolādēt

nùolãdêt, tr., beladen, voll laden: man laiviņa nuolādē̦ta līdz malām sidrabiņa A. XI, 425.

Avots: ME II, 809

palādēt

palâdêt, tr., verfluchen: muļķis bij iekritis kādā nuogrimušā un palādē̦tā pilī Dīcm. I, 48. tad es būtu reiz svabads nuo šīs palādē̦tās nelaimes I, 31. [ķēninam bija nuogre̦mdē̦tas vienā alā trīs palādē̦tas meitas Pas. II, 138 aus Lixna.]

Avots: ME III, 57

pārlādēt

pãrlâdêt: auch Pas. IX, 133 (aus Lettg.), Viški.

Avots: EH XIII, 205

pārlādēt

[pãrlâdêt, = nùolâdêt, verfluchen, fluchend verzaabem: p. cilvē̦ku Pas. III, 42.]

Avots: ME III, 163

pielādēt

I pìelâdêt, laden (ein Gewehr).

Avots: ME III, 266

pielādēt

II pìelâdêt, fluchend befestigen: racējs naudu pielādējis vai ve̦llam uzdevis apsargāt LP. VII, 625.

Avots: ME III, 266

sablādēt

sablādêt, tr., zusammenschwatzen: kuo tāds niķu pūznis tev nesablād! LP. I, 138. Refl. -tiês, viel faseln (intr.): viņš atkal sablâdējies ^{2, ka ne žīds nevar izprast, kas viņa runā patiesība, kas me̦li} Dond.

Avots: ME III, 594, 595

salādēt

salãdêt, verladen, verstauen. Refl. -tiês, in einem begrenzten Raum sich zusammendrängen: kruogū salādējās daudz ļaužu Siuxt. ļaudis salādējās (nahmen Platz in einer grossen Anzahl) laivā Salis.

Avots: ME II, 667, 668

salādēt

salâdêt, verfluchen Lautb. - Refl. -tiês, einander verfluchen: viņi abi salādējās Golg.

Avots: ME II, 668

uzlādēt

uzlâdêt, fluchend über jem. kommen lassen: uzlādēt kam nelaimi.

Avots: ME IV, 351

uzlādēt

uzlãdêt,

1) aufladen:
uzlādēt preces uz kuģa;

2) auf-, darüberladen:
uzlādēt skruotis virsū (sc.: biszālēm) Stenden.

Avots: ME IV, 351

Šķirkļa skaidrojumā (2)

blāst

blāst, -žu, -du, schwatzen Biel. II, 393. S. blādēt.

Avots: ME I, 311

iemaujot

ìemãjuôt, seinen Wohnsitz haben: ķēniņam ir nuolādēta pils, kur ve̦lns iemājuo LP. VI, 441. tur dzīves pe̦lē̦kums un trūkums iemājuoja MWM. VII, 575. Refl. - tiês, seinen Wohnsitz nehmen, sich ansiedeln: ve̦lns iemājuojies rijā LP. VI, 170.

Avots: ME II, 43