Paplašinātā meklēšana

I aplãgs, Ablager: uz aplāgu dzīvuot, auf Ablager leben; uz aplāgu nuomesties.

Avots: ME I, 100

II aplãgs (n. U. nach dem deutschen Ablass), das Abendmahl: pie aplāga iet, nuo aplāga pārnākt Essern.

Avots: ME I, 100

‡ III aplāgs Nötk. "ein umgrenzter Bezirk" (jetzt: apgaita).

Avots: EH I, 98

blāgs: auch Stom., ("unartig") Schwanb. (hier auch "schlecht" von Wegen gesagt), (mit à ² ) N.-Rosen, ("nelietīgs") Saikava (mit à ² ): blāgā balsā kliedz Opyncāns J. S. № 7, S. 27. blāga slimība Mar. b. (ein strenger) mācītājs BielU.; s. auch A. XI, 81.

Avots: EH I, 226

blāgs (li. blõgas "schwach, kraftlos" ), schwach in Krankheiten Oberl. n. Mag. IV, 2, 110; schlecht, von kotigem Wege, von schlechten, streitsüchtigen Menschen, von keifenden Weibern, unartigen [blàgs ² Aahof] Kindern Adsel, Oppek.; zänkisch, böse Annenhof, Mar.: viņš blāgs cilvē̦ks, ne ar kuo nevar satikt RKr. XV, 107; listig Sessw.; blāga diena, schlechter Tag N. - Schwanb., A. XI, 81; blāga seja A. VIII, 1, 111. [blàgs ² (= sirdīgs) suns, bl. (= slikts) laiks, bl. (= nekrietns) luops Mar. - Wohl entlehnt aus wr. блáгий "schlecht, hässlich"; man beachte den Schleifton von li. blõgas und den Umstand, dass auch in Marienburg, wo altes ā zu uo geworden ist, nicht * bluogs, sondern blāgs gesprochen wird.]

Avots: ME I, 311

lãgs,

1): tagad mums l. iet Warkl.;

2): jam nav ir runas lāgas Kaltenbr. tur ne˙kas l. nav Ramkau: l. kuoks, laiks Salis. l. cilvē̦ks Dunika. nestāv lāgi (Var.: labi, jauki); ne ražaini BW. 24707, 2. nela lieta, nela l. ("?") nicin[a] manu augumiņu BW. 8720, 2.

Avots: EH I, 727

lãgs, s. lãga.

Avots: ME II, 437

[ļẽ̦lāgs Ellei, ļē̦lāks Morizberg, Ukri], ļē̦laks, [ļēļaks Mar.], = ļêļâgs: nestrādā, ļē̦laks tāds! Plūd. LR. IV, 115. ["ļē̦ļāks, ein Mensch ohne Willensstärke und Kraft" Grünh., Sehren.]

Avots: ME II, 539

nelãgs (unter nelãga): n. piens Pas. XV, 241.

Avots: EH II, 15

pîlāgs ² : auch (mit ī) Neuenb.

Avots: EH XIII, 240

pîlãgs ² Treiden, pilāgs N.-Peb., pīlāgs Blieden, Stenden, Kand., Treiden, Pabbasch, pīlags 2 Salis, Dond., Selg., Lubessern, Senten, Waldegahlen, Lipsthusen, Rönnen, pīlags U., = pīlādzis.

Avots: ME III, 231

slâgs: ar slâgu suosluoga linus mārkā Lubn.

Avots: EH II, 522

slâgs, = sluogs, die Last Warkl., Cir.Buschh.: (fig.) viņš man par mūžīgu slāgu; s. auch slāga.

Avots: ME III, 922

vilāgs, ein fauler, in seinen Bewegungen träger Mensch Grawendahl.

Avots: ME IV, 584

I zalāgs, s. zalaks I.

Avots: ME IV, 683

II zalāgs, s. zalaks.

Avots: ME IV, 683

I zlāgs Bers., ein nicht ausgegorener, beim Backen nicht aufgegangener flacher Kuchen (plācenis; hauptsächl. ein solcher aus Roggenmehl und zerstampften Kartoffeln) Laud.: raugs gadījies ve̦cs, plācenis kâ zlāgs sakritis. labāk ē̦du rupju maizi, ne šādu zlāgu Laud.

Avots: ME IV, 746

II zlãgs Jürg. "sluogs": kas man nav par zlāgu uzturēt sliņķi! Kokn. Vgl. slâgs.

Avots: ME IV, 746

III zlãgs Jürg., = zlāģis I: kuoki sakrituši zlāgā.

Avots: ME IV, 746

‡ bḕrnene ² , ein pejoratives Deminutiv zu bḕ̦rns: blāgs b., ein abscheuIiches, ungezogenes Kind N.-Rosen n. FBR. VIII, 42.

Avots: EH I, 216

blē̦gs, heimtückisch, listig, unzuverlässig: viņš ir blē̦gs cilvē̦ks Plm. [dikti blē̦gas tās guovis: uz labību vie zuogas Mahlup., Sessau. Auch in der Bed. "ausgelassen, ungezogen, wild": guovis pa˙visam blē̦gas ² Stuhrhof.] Dazu das Substantiv blē̦ga ² Bers., ein unverlässiger Mensch: es ar tādu blē̦gu negribu darīšanās ielaisties. [Vielleicht eine Umbildung von blāgs unter dem Einfluss von blèdis.]

Avots: ME I, 314

II deidars: deĩdars Seyershof, ein grosser und ungelenker Mensch od. ein solches Tier: zirgs nav ne˙kāds lāgs: tāds d. ir.

Avots: EH I, 314

lãga, 1): pa divi lāgi (kann auch zum nom. lāgs gehören!) Janš. Apskats 1903, S. 163, zweimal. viņš uz divi lāgi (zweimal) bij par rādītaju AP. pa uotri lāgi Dunika, zum zweiten Mal, gailis dzied trešā lāga (zum drittenmal) Frauenb, atstāšu darbu uz uotru lāgu (= uz citu reizi) Salis;

2): nav l., ka tâ rīkuojas Frauenb. lāgas cilvē̦ks, luops; zâle Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt. pirtī nav lāgas siltuma Seyershof. silts ūdens zirgam nav lāgā Salis. negrib lāgā ne maizi ēst ebenda. lāgā dziesmas nemācēja BW. 880. nele l. ("?") teica mani, nele l. (Var.: lieta) nicināja: purva niedre teica mani, vīgriestiņš nicināja BW. 8707, 4 var.

Avots: EH I, 726, 727

II lãga (li. lóga "Mal"), lãgs, lãgus,

1) Schicht, Ordung:
pirmā, uotrā u. s. w. lāgā, zum ersten, andern u. s. w. Male St., U. pa uotram lāgam, zum zweiten Male [Salis]: saimnieks aizbrauc pa uotram lāgam pie mācītāja JK. III, 74. lāgām, lāgiem [Fest.] od. lāgu lāgām, lāgiem, zuzeiten, ein Mal über das andere: lielskungs lāgu lāgam vaicājis Neik. viņš slimuo lāgiem C. lāgu lāgiem viņš ar visu spē̦ku skrēja pret riņķi LP. VII, 189. pa deviņi lāgi (neunmal) tie jāē̦d V, 57. [uz trīs lāgi jāduod bruokasts Fest.] te uz vienu lāgu (auf einmal) pamanījis jau tuorņus VI, 344. viņa gribēja pa trešuo lāgu (par trešam lāgam LP. II, 58) izrauties iz Mārtiņa ruokām Poruk. svece nuoplivinājas vairākus lāgus Vēr. II, 1313. citās lāgās Launitz Stāsti 39. lāgā (lāgu 20013), brāļi, netiksim ar dzeršanu, dziedāšanu, trinkend und singend werden wir auf den grünen Zweig nicht kommen BW. 20014. negājis ne˙kādā lāgā ne ar kustuoņiem, ne ar citu saimniecību Etn. III, 141. viņš runājis arī vācu valuodu, nez vai nu par lāgu, vai arī tâ˙pat, kâ jau dažs labs kārklu vācietis, ich weiss nicht, ob richtig JU. šī komisija vēl pa lāgam nebija sākusi darbuoties, diese Kommision hatte noch nicht ordentlich angefangen zu arbeiten Plūd.;

2) die Tüchtigkeit, Tauglichkeit, der Nutzen:
nava lāga (Var.: lāgas 12752), nava lāga tuos nabaga puisē̦nuos BW. 20279. nava lāgs, nava lāgs nuo tiem ciema puisīšiem 20278. [pie viņa ne˙kā lāga U., der ist nicht zu brauchen. tas nebūs pa lāgu od. neies lāgu resp. lāgā U., das wird nicht gut, recht ablaufen.] tur ne˙kāda lāga nee̦suot Kaudz. M. nee̦suot ne˙viena luopiņa par lāgu, kuo uz priekšu audzināt Etn. I, 74. kas nu tas par lāgu Lautb. Besonders beliebt ist der attributive Genitiv lāga, auch lāgas, selten lāgus: lāga vīrs, puika, ein tüchtiger, braver Mann, Bursche; lāga od. lāgas mieži, gehörige Gerste; lāga vieta, eine gute Stelle; lāga paduoms, ein guter Rat. nava lāga arājiņš BW. 26807. nav ne˙viena lāgas puiša 20256, 4. lāgus meitu neredzēju 20258, 4. tev nav lāga ce̦purites 12974. vai tev ir lāga zirdziņš, kuo braukt, vai kāda lāga lietiņa JU. In manchen Gegenden, z. B. in Kandau, ist aus diesem attributiven Gen. ein Adjektiv lāgs entstanden: lāgi ļaudis u. dazu das Adverbium lāgi, tüchtig, gut, brav: kuo tu dziedi, bezdvēsele? tev jau lāgi (st. lāgā) neskanēja BW. 869. Vgl. kuo tu dziedi, bezdvēsele, tev lāgā neveicas Var. 2; tev jau lāga (sic!) neskanēja 875, 1, 2; 870; Burtn., Lub., [Salis]. ne lāga nemācēja cūkai sili pataisīt 21908, 2;

3) die Einsicht, der Sinn:
ar lāgu likt, im Sinn behalten, sich merken, beachten, sich einprägen [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 129. šis nelicis ne˙kuo lāgā. [Wohl zu r. лáгода "Ordnung, Harmonie", vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 397 und Būga P"B. LXXI, 54; wie li. lóga zeigt, ist von der Bed. "Ordnung, Mal" auszugehen (vgl. die Bedeutungen von le. kā`rta und reĩze).]

Avots: ME II, 436, 437

I ļē̦ļāks (unter ļẽ̦lāgs): ein ungeschickte Mensch (mit ẽ̦; wo?).

Avots: EH I, 772

‡ ļê̦puris ² Lems., Wainsel "nelāgs, vājš nevarīgs kustuonis": tas ļ. nav ne˙kāds luopa suns.

Avots: EH I, 772

mùrkļi ^2, böse Träume Mar. n. RKr. XV, 127, N. - Schwanb.; ["murgi, nelāgs miegs" Alswig].

Avots: ME II, 670

nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.

Avots: ME II, 720

nidrs [?]"?": nidras drēbes, nidri("vienkārši, ne trinīšü) palagi; [in Rositten seien nidras drēbes - pamitras drēbes(?); "mitrs, nelāgs": nidras drēbes, nidrs laiks Bewern; "re̦ts" : šīs drēbes ir nidras Memelshof].

Avots: ME II, 743

slāga Kr. (li. slogà "Plage"),

1) slāgs Ar., ein aus sehr hartem Holz angefertigtes Instrument zum Holzspalten
Guld. n. Etn. I, 89;

2) der Schaden, die Beschwerde
U., Plage: slāgu darīt, Schaden tun U. tam uzbrukusi ļauna slâga ("dauerndes Unglück") Bers. man šī tiesāšanās ir par slâgu (zur Plage) Gr.-Buschhof, Saikava;

3) eine Krankheit, Seuche
Lubn. n. Etn. III, 1, (mit â) Warkh., Warkl., Viehseuche Sessw. n. U.: lai tevi slāga! hol dich die Pest! Lubn.;

4) slâgas ² (li. slogos Miežinis), Schnupfen Rutzau: dabuisit slāgas, ka jūs tâ pliki ietat! In der Bed. 1 wohl aus mnd. slage "ein Schlägel, womit man beim Holzspalten den Keil eintreibt"; in den Bedd. 2-3 (und 4?) wohl (nach Leskien Nom. 217 und Prellwitz KZ. XLVII, 303) zu slêgt mit sekundärem Ablaut (wozu Le. Cir. § 39d); s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 714.

Avots: ME III, 922

spīlags, ein Stift V. ; spĩlāgs Bauske "ein Keil, mit dem etwas auseinander gehalten wird".

Avots: ME III, 1003

‡ stē̦gas "?": saimniecei bijis nelāgs piens: nesis nuo kūts vienās stēgās Pas. XV, 241.

Avots: EH II, 577

stīladzis U., stīlags U., stīlāgs Dünhof, ein Griffel U., ein Stift U. Nach Petersson Heterokl. 98 f. zu mnd. stīl "Säule, Stange", norw. stīl "dünner Stecken", and. stil "Schaft", ahd. stil, lat. stilus "Stiel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 612). Zum Suffix vgl. gr. στέλεχος "Stamm".

Avots: ME IV, 1075, 1076

I zalaks U., AP., N.-Peb., zalaka N. -Peb., zalags Wid., zalāgs Bauske, das Pfand: viņš savu zalaku pazaudēs AP. Aus r. залог dass.

Avots: ME IV, 683

II zalaks, ein fauler Strick. Mag. XIII, 2, 47, Neik. n. U.; ein Faulpelz Fockenhof, Pankelhof, zalāks Alksn.-Zund., Naud., Siuxt, zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., zalāgs Alksn.Zund., ein Faulpelz; zalaka Nötk., comm., zalags Nötk., ein Herumtreiber; zalaka Dickeln n. U., comm., ein liederlicher Junge; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders. "nekrietns, nelāgs cilvē̦ks"; zalāks Alksn.-Zund., zalāgs ders., ein Mensch von grossem Wuchs: guļ kà zalaks Fockenhof. ciema puiši kâ zalāki bez darbiņa vazājas Alksn.-Zund. liels kâ zalāks ders. Falls ein Erbwort, zu gr. χαλάω "werde schlaff "?" Anders und auch ganz unsicher Petersson Ar. und arm. Stud. 94. Vgl. auch zaltens

II.

Avots: ME IV, 683

I žurga,

1): "eine unreine Flüssigkeit;
cūkēdiens; salaistīts, nelāgs cilvē̦ku ēdiens (mit ur̃)" Pankelhof, Ruhental;

2): eine schmutzige Pfütze
(mit ur̃) Kaugurciems; eine Jauchgrube Blieden;

3): auch Schwitten (mit ur̃); ‡

4) "ar ūdeni nuolaistījies cilvē̦ks" (mit ur̃) Luttr.; ‡

5) "ķe̦za" (mit ùr ² ) Borchow.

Avots: EH II, 822