Paplašinātā meklēšana

‡ ìelàpainis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, ein ausgebesserter (gestopfter) Handschuh.

Avots: EH I, 526

ielãpaîns, geflickt, mit vielen Flicken versehen: ielāpaini svārki. skuolā viņu sauca par ielāpainuo, juo apģē̦rbs viņam mūžīgi bija caurumains Latv.

Avots: ME II, 37

I lãpa, die Fackel, die Kienfackel: lāpa dzisa, ej gulēt! Rainis. lāpa jeb lākturis, kuo iesprauž laivas galā, lai ūdeni naktīs apgaismuotu, lai dabūtu gulēt Plutte. [Zu li. lópe. "Licht; Bündel Leuchtspäne", apr. lopis "Flamme", s. Trautmann Wrtb. 149, Walde Wrtb. ² 431, Holthausen IF. XXXIX, 62 f.]

Avots: ME II, 439

[II lãpa (li. lópa "Pfote"), die Pfote Mitau, Walk, Kirchholm (> ostle. lùopa ² Stomersse): lãpiņa, das Pfötchen einer kleinen Katze Prawingen. suņam devu zaķa lāpu BW. 12957 (aus Neu - Laizen; mit hochle. ā aus ē̦? vgl. lē̦pa dass.). - Wohl identisch mit slav. lapa dass., got. lōfa "flache Hand"; vgl. auch kurd. lapk und dän. lab "Pfote" und Būga РФВ. LXXI, 56.]

Avots: ME II, 439

[III làpa ² Warkl., = lāpača.]

Avots: ME II, 439

làpača ² : kuo tu kâ lâpača ² piemin islabu? Zögenhof.

Avots: EH I, 728

làpača ² [auch Warkl.], comm., n. U. auch lāpacis [auch N. - Peb.], ein plumper Mensch: ka tik negadītuos kāda lāpača, kas sajauc visu māju MWM. XI, 5. tas izskatījās kâ lāpača A. XII, 99, Lub. [lãpača Burtn. "ein Schmutzfink".]

Avots: ME II, 439

‡ lâpačât C., (mit â ² ) Zögenhof, = làpačuôt ² : l. (bradāt) pa istabu.

Avots: EH I, 728

‡ lâpace Warkl. "der Frosch".

Avots: EH I, 728

làpačuôt ² : auch (mit â ) Serbig., Smilt.

Avots: EH I, 728

[lapačuôt ² Warkl., lāpačuot N. - Peb., lâpačuôt Bers., schwerfällig gehen (z. B. wenn das Schuhwerk voll Sand ist.).]

Avots: ME II, 439

lāpaîns, betatzt: čuči, guli, lāča bē̦rns, lāpainām (Var.: pe̦kainām) kājiņām BW. 2105, 2 var. [aus Tirsen. Vgl. lāpa II.]

Avots: ME II, 439

làpas ² eine Art Egge Mar. n. RKr. XV, 122. [Mit hochle. ā aus ē̦?]

Avots: ME II, 439

‡ lâpasta Serbig., = lâpsta. RKr. XIX, 91 (aus Bērzpils) dafür ein ostle. luopota (richtig ?).

Avots: EH I, 728

‡ lāpauka Strods Par. vōrdn. 106 "?" lāpausis, ‡

2) ein Lümmel
(mit ā ) Live (bei Riga).

Avots: EH I, 728

lāpausis, f. - se, der (die) Langohrige; so lāpause von einer Mütze Spr. [Mit hochle. ā aus ē̦? In Welonen und Baltinov sei lāpausis (gespr. mit ostle. uo aus ā) eine Pflanze.]

Avots: ME II, 439

*pielāpa od. *pielāps,

1) = pielaps: nuogriezis... matu pielāpu LP. VII, 675;

2) pielāpa, Reparatur:
pielāpas pie saimniecības lietām izdaru pats Puriņš Stāsti 125.

Avots: ME III, 266

pìelāpačuôt Lub., volltreten, volltrampeln: istabu.

Avots: ME III, 266

‡ salãpačât Wolmarshof, mit schmutzigen (kotbedeckten) Füssen volltreten, besudeln: s. grīdu.

Avots: EH XVI, 424

šlāpa, eine grosse, nasse Schneeflocke (?): sniegs lielām šlāpām Aps., Ramkau.

Avots: ME IV, 59

‡ slāpains, dürstend (?): nuo klinta ... ūdentiņš izte̦k ... viņš nuoliecas ... apdzēst ... slāpainu kvēli Lundberg Dažādu ... rakstu krājums 30.

Avots: EH II, 523

šlāpaîns laiks "Wetterbei nassem Schnee". šlāpe, Schaluppe Mag. IV, 2, 143.

Avots: ME IV, 59

apslâpt [li. apslópti], intr.,

1) verschmachten (vor Durst), ersticken:
tev sirdī apslāpa visdaiļie dīgļi Aps.;

2) zusammenfallen, weich werden (von Geschwürden).

Avots: ME I, 123

‡ atlãpît ielāpu Trik. u. a., die Ränder eines Loches (in einem Kleidungsstück), unter dem ein Flicklappen angenäht ist, zurückbiegen und festnähen: lelāps glīti jaatlāpa. Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss flicken Festen.

Avots: EH I, 153

‡ dirslāpis Saikava "kas dibe̦nu lāpa".

Avots: EH I, 322

dũle: auch (mit ù ² ) Kaltenbr.; lāpas un dūles nebija sagatavuotas Janš. Līgava I, 380.

Avots: EH I, 347

dũriêns,

1) der Stich:
ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena (Rätsel). ceļa nesaredzi uz priekšu ne pa adatas dūrienam LP. VIII, 627. krusta dūriens, der Kreuzstich, saules d., der Sonnenstich, zalkša d.;

[2) der Fauststoss, Faustschlag
L., St.].

Avots: ME I, 529

iekrēsliņā, zum Beginn der Dämmerung: (puiši) tīklus lāpa, iekrēsliņā sē̦dē̦dami BW. 30774, 3.

Avots: ME II, 30

‡ ķẽrneklis Stenden,

1) eine knitfliche, lästige Arbeit:
tāds ķ.: jālāpa saplīsis tīkls!

2) = ķe̦za 2, ķibele: uznāks vēl policija: tad būs ķ.

Avots: EH I, 700

klaîduôt, intr., freqn., umherstreifen, sich umhertreiben: pa laukiem lapsa klaiduo Vēr. II, 23. lāpa izdzisa; ej dusēt, neklaiduo! Rainis.

Avots: ME II, 209

lãkturis (eig. lākt - turis, aus lākte + turêt),

1) das Gestell, das zum Halten des brennenden Pergels dient, eine in einen Klotz eingerammte Stange, die oben mit einem Haken versehen ist, in welchem der Pergel brennt
[Suhrs, Ronneb.; in Salis, Ruj., Lis. eine Laterne];

2) eine ähnliche Vorrichtung der Fischer am Ende des Bootes
Grob. lāpa jeb lākturis, kuo iesprauž laivas galā, lai ūdeni naktīs apgaismuotu un dabūtu zivis ķert Plutte. Sprw.: tukšs kâ lākturis, sehr arm Grob. tam mute kâ lākturis, von einem Gossmaul Naud.

Avots: ME II, 438

lapainis,

1): auch Dunika, Grob.; ‡

3) an Blättern (Laub) reiches Heu
Ramkau; Demin. lapainītis, ein Handschuh mit einem gewissen Strickmuster AP. (vgl. dazu lapa 4): adu cimdus lapainīšus Tdz. 39705, 1; ‡

5) "?": mammai mazi lapainīši (Var.: lāpainīši, lipainīši) Tdz. 37136, 3 (aus Stom.); ‡

6) "?": adu cimdus lapainīšus, gaidu svātu lapainīšu 39705, 1 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 720

lãps [li. lõpas], der Flick(en): lāps uz lāpa, adatas ne dūriena (Rätsel: die Gans) Biel. R. 494.

Avots: ME II, 440

I lãps: auch Dunika, Ermes, PlKur., Ruhental; izraun ādas lāpu (Fetzen) Pas. UIII, 91 (ebenda auch ein gen. lāpa).

Avots: EH I, 728

lâpsta,

1) der Spaten, die Schaufel
Manz., [Wolm.], C., Ps., Kand.: lai aizmaksā lāpsta! sagt man von der Schuld eines gestorbenen Schuldigers;

2) die Brotschaufel
[Bielenstein Holzb. 270]: kur būs ņemt maizes lāpstu (lizi) LP. VII, 872;

3) das Schulterblatt,
gew. so das Demin. lâpstiņa od. lāpstas kauls: puodu likuši uz ple̦ciem tai vietā, kur lāpstiņa Etn. II, 164;

4) lāpstiņa, das Ärmchen am Spinnrade, darum der Flachs gewickelt wird
RKr. XVII, 89;

[5) das breite Ende des Ruders
U., Bielenstein Holzb. 632;

6) lāpstiņa, ein Brettchen für die Bandweberei
Bielenstein Holzb. 419; in N. - Peb. und Arrash = lēze des Webers;

7) lāpstiņa, ein Handgriff an der Sense daselbst
499. - Nebst lāpusta, li. lopetà, apr. lopto, slav. lopata "Schaufel", r. ластъ "(передняя) лапа морского звѣря", лáпость "ножная ступня" Zu le. lāpa II, s. Berneker Wrtb. I, 733, Būga PФB. LXVI, 243 f., Persson Beitr. 196 ff.]

Avots: ME II, 440

‡ *lē̦painis (?) "?": mātei mazi (ostle.) lāpaiņeiši Tdz. 37136, 4.

Avots: EH I, 738

lẽpe (li. lė´pė "Seerose"), gew. Pl. lẽpes, lẽpju lapas [Dond., PS.], der Huflattich; baltās, dze̦lte̦nās, mazās lēpes, See - od. Teichrosen, s. lē̦pa I; kazu lēpe, Teufels - Abbiss (scabiosa succisa) Mag. IV, 2, 26; III, 58. [Nebst lē̦pa I zu ļe̦pa I (s. dies); neben diesem lēp -: lep - auch ein sinnverwandtes lāp - in le. lāpa II und lâpsta (s. diese).]

Avots: ME II, 461

nùolãpît

1): n. brunčus tâ kâ ielāpu pie ielāpa Salis;

3): ak tu nuo˙lāpīts laukā! Dunika, Ausruf der Verwunderung od. Überraschung;
‡

4) schlagend beschädigen
Salis: nu lē̦nām, ka nenuolāpi pakausi! erschlagen, erschiessen C.: n. putnus, kas bija salaidušies ķiršuos.

Avots: EH II, 61

pajukt,

1): auseinandergehen:
ni jis (= kartupelis) miltāts, ni jis pajūk Kaltenbr. jāpielāpa pajukušas pudamentes (Fundamente) Jürgens 22; auseinander stieben Saikava: pajuka tirdzē̦nu kâ me̦lnais debesis; ‡

3) verworren (fig.) werden:
viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvē̦ka iespaidu Austriņš Raksti IV, 504; ‡

4) durch Geburt entstehen:
nuo viņa jau agrākuos laikuos bē̦rnu pajucis vai biezs Azand. 11. ‡ Subst. pajukums, die Menge (eig.: die auseinandergestobene Menge): kur tāds liels p. precinieku, tur meitai nav viegla lieta izmekleties ... īstuo Janš. Bandavā II, 115.

Avots: EH II, 138

palãps [li. palopas],

1) ein Instrument, ein Griffel, mit dem man die zweite Sohle
(palāpi) den Bastschuhen anbringt [Fest., Stelp.]: palāpiņš nuo kauliņa taisīts vīžu palāpīšanai Erlaa. palāps ir pastrupi nuodrāzts kuoks, ar kuŗu nuoplēš kuokiem mizu (sevišķi nuo eglēm) bišu struopiem Bers.;

2) gew. Plur. - die Unterlage, namentlich die zweite Sohle der Bastschuhe und
[palāpis Remten] Schlittensohlen Bers., Lub., Birzm., Etn. IV, 162. viņš vīzes darīja un palāpus lika Vīt. savas meitas tiltam lika palāpam (Var.: palāpuos) BW. 20957.

Avots: ME III, 57

piča, die Badstube (in der Kindersprache): iesim uz piču pičāties! Ahs. n. RKr. XVII, 46. pičaks, ein Stück, Fetzen: še ir viens pičaks drēbes, var˙būt pietiks ielāpam Dond.

Avots: ME III, 212

počkât, -ãju, auch refl. -tiês, mit Lehm schmieren: kuo tu ap tuo krāsni tā počkājies? jāaizlāpa šķirbas Dond. Aus dem Livischen (vgl. estn. potsima "beschmieren")?

Avots: ME III, 375

‡ raibiķis Janš. Līgava II, 200, wer bunt ist: divi (sc.: sivē̦ni) kuoši balti, divi - balts ar me̦lnu raibiķi Janš. Mežv. ļ. I, 235; "cilvē̦ks ar raibām, ielāpainām drēbēm" Janš.

Avots: EH II, 350

salāpît, tr.,

1) ausflicken, ausbessern; mit Flickern besetzen:
salāpīju visu, kas bija lāpāms Druw. salāpīt cimdus, zekes, drēbes. kalējam bij pade̦vuši ziņu, lai nākuot atslē̦gu salāpīt Krišs Laksts 20. suns izdzina ve̦cu meitu salāpītu (Var.: saskrandušu, nuoplīsušu) lindraciņu BW. 13074;

2) durchprügeln, verhauen:
piesargies, ka nesalāpa ādu! Baltpurviņš I, 113;

3) das Part. pass.
sa˙lãpîts, verflucht: sasuodīts, sa˙lāpīts zirga mugurkauls! RA. Refl. -tiês,

1) für sich ausflicken, ausbessern, sich beflicken;

2) den Katzenjammer kurieren:
kābatā tas sačamdīja nedaudz... sudrabnieciņu, salāpījās un izgāja ārā A. XXI, 30.

Avots: ME II, 668

‡ slāpin, Adv. zur Verstärkung von slâpt: pēc kafejas s. slāpa Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 93.

Avots: EH II, 523

slâpt,

1): slāpu, silķes saēdies AP. man slāpst dzert Linden in Kurl.;

2): zem ze̦majiem griestiem slāpa bez e̦lpas Fausts (1936), 97. kad sniegs piesnidzis, tad e̦ze̦ruos zivis slāpst AP., Sonnaxt; "ģībt" Auleja; uguns slāpst (= dziest) Linden in Kurl.;

3): auch Orellen.

Avots: EH II, 523

uzkvè̦luôt: nu uzkvē̦luoja lāpas un vairs neapdzisa Vindedze 205. dusmās dzirkstuošās acis uzkvē̦luoja un atmaiga Anna Dzilna 60.

Avots: EH II, 727

vadmala Adiamünde, Arrasch, Bauske, Doblen, Dond., Drosth., Dunika, Erlaa, Fest., Frauenb., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Mahlup, Meiran, Memelshof, Nigr., Ogershof, Peb., Ramelshof, Ronneb., Saikava, Schujen, Schwanb., Segew., Selg., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Widdrisch, vadmãla Pankelhof, Siuxt, Wolm., vadmals L., U., Bielenstein Holzb. 6851, PlKur., Salis, Wainsel, vadmalna Bers., Fest., Kl., grobes, eigengewebtes Tuch; Tuch zu Kleidern überhaupt U.: dārgs vadmals ir viņa drēbes Manz. Spr. Sal. 31, 21. lāpa ve̦cās drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu Glück Matth. 9, 16. Aus mnd. watmal, wobei das Le. ein kurzes a in der ersten Silbe (vgl. die Schreibung wattman bei Schiller und Lübben unter wâtmâl voraussetzt (vgl. in dieser Hinsicht auch estn. wadmal und schwed. vadmal); zum dm aus tm s. Streitberg-Festgabe 45. Le. vadmalna wohl aus vadmala und * vadmana (nebst estn. watman aus mnd. wattman) kontaminiert.

Avots: ME IV, 430