Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lēka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lēka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

aulēka

àulẽ̦ka AP., = àulaka 2 : tas jau tads a. - i[r] valdīt nevar (von einern Pferde gesagt).

Avots: EH I, 187


lēka

lẽ̦ka, ‡

2) Plur. lē̦kas, das Pulsieren der Adern, bes. des Herzens
Brasche Anl. 95.

Avots: EH I, 736


lēka

lẽ̦ka [Nigr.], Wid., lē̦kas U., die Pulsader: līdz mūsu asins vēl te̦k lē̦kās Rainis. Zu lèkt.

Avots: ME II, 456


lēkači

[* lê̦kači (erschlossen aus lâkači aus dem ostle. Pededze) "ein an Zäunen und Wänden wachsende Pflanze mit violetten Blüten"; vgl. lakači.]

Avots: ME II, 456


lēkainis

[lẽ̦kainis, f. l - ne "?": pīzdiņ, mana lē̦kainīte, lec priekšā, pakaļā! priekšā biji man maļuot, pakaļā - velējuot Preekuln.]

Avots: ME II, 456


lēkains

lē̦kaîns "?": šī smēre e̦suot arī derīga pret lē̦kaiņiem zirgiem Etn. IV, 119. [le̦kains "geäpfelt; munter (von Pferden)" Wolgunt; (bereit) willig Nigr.]

Avots: ME II, 456


lēkalēt

lẽ̦kalêt: auch (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Kaltenbr., Lettg.; l. pa kuokiem Pas. XIII, 29 (ähnlich 64). mīcuot krējums ... lē̦kalē nuo puodiņa XI, 401. pa sieksteņas l. Tdz.46120.

Avots: EH I, 736


lēkalēt

lẽ̦kalêt, - ẽju, lẽ̦kaļât [auch Nigr.], - ãju, intr., frqn., demin. zu lèkt, hin und wieder ein wenig springen, hüpfen: jē̦ri lē̦kaļā pa nuoru.

Avots: ME II, 456


lēkalis

‡ *lē̦kalis (erschlossen aus voc. s. lē̦kalīt) Tdz. 51858 (vom Hasen); wer zu springen (hüpfen) pflegt.

Avots: EH I, 736



lēkans

lè̦kans 2 ,

1): auch Meselau. - "lētiņa" ME. II, 456 durch "lētina" zu ersetzen.

Avots: EH I, 736


lēkans

lè̦kans 2,

1) [lẽ̦kans Nigr.], bereit, willig Lub.: viņš ir lē̦kans ticēt; lē̦kans pircējs, gājējs. ja māmiņa mani deva, es lē̦kana (Var.: le̦skana, lētiņa) gājējiņa BW. 14935. jau lē̦kana tautu meita līdz ar mani gājējiņa BW. 17117, 1. kādā lē̦kanā brīdī krustmāte pieķērās viņam pie ruokas RA.;

[2) "schnell, gewandt":
l. gājējs Modohn, Lasd.; lẽ̦kans "lose, schlaff" Behnen; in Kandau dei auch feuchte Wäsche "lẽ̦kana". Vgl. lēcins; zu lèkt?]

Avots: ME II, 456


lēkas

lẽ̦kas,

1): auch Dunika, OB.

Avots: EH I, 736


lēkas

lẽ̦kas,

1) ein Strick oder eine aus Tannenästen gemachte Barriere, Uber die man die Pferde springen lässt; auch eine Barriere, über welce die Knaben springen
N. - Bartau, [Ruj.;

2) "eine gewisse Krankeit"
Ruj.] Zu lēkt.

Avots: ME II, 456


lēkašķi

lē̦kašķi "?": lē̦kašķi lē̦kā šurpu turpu Vēr. II, 415.

Avots: ME II, 456


lēkatnes

lẽ̦katnes, ein Sprungapparat, ein auf den Ästen zweier Bäumchen ruhender Stock, über den man springt Smilt., Peb.

Avots: ME II, 456



lēkausis

lē̦kausis Lubn. n. FBR. XVII, 126, Demin. lè̦kàusê̦ns 2 ebenda,

1) ein kleines Fuder;

2) ein Schimpfname
(= ļè̦nkàusis 2 ?).

Avots: EH I, 736


pārlēkalēt

pãrlē̦kalêt, wiederholt od. über eine Reihe von Objekten hinüberspringen: ir jau visi kalni jam pārlē̦kalē̦ti Pas. IX, 108.

Avots: EH XIII, 205


pelēkans

pe̦lē̦kans: auch AP., N.-Laitzen: plaušu zâlītes ir tādas pe̦lē̦kanas kâ akmens AP.

Avots: EH XIII, 221


pelēkans

pe̦lē̦kans, graulich Widdrisch, Warkl.

Avots: ME III, 196


plēka

plê̦ka 2 "ein leiser Ansatz von Schimmel" Bauske.

Avots: ME III, 338


plēkas

plē̦kas,

1) plê̦kas 2 Ahs. n. RKr. XVII, 46, Grünh., Gr.-Essern, auch plē̦ki, das Spinngewebe
Gold.: kad iegriež pirkstā, jāuzliek plē̦kas jeb zirnekļu tīkliņš Etn. II, 135. visas (lietas) ir apputējušas un apstaipītas plē̦kiem MWM. VlI, 241. uz plauktiem grāmatas zem plē̦kiern dēd Duomas I, 17;

2) die Flockasche:
ugunij izplē̦nuot paliekas plē̦kas JK. VI, 32.

Avots: ME III, 338


saullēkas

saũllē̦kas, der Sonnenaufgang Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 774