Paplašinātā meklēšana

atskuõlē̦ns, atskuõlniẽks, Schüler der Repetitionsschule.

Avots: ME I, 193

âzulē̦ns (unter âzis 1): auch BW. 14378.

Avots: EH I, 196

âzulẽns, âzis.

Avots: ME I, 246

bālē̦ns,

1); auch (mit à ) Ramkau, (bàlẽniņš) AP.: man bālēniņu pietīk, kuo suomazgās likt AP.

Avots: EH I, 208

bàlē̦ns ² [Lös.], Bers., AP., bàlene ² Erlaa,

1) ein verwelktes, gelb (eig. blass) gewordenes, falbes Blatt einer Pflanze, namentlich des Kohls:
iesim dārzā bālē̦nu lasīt Sessw.; dievam bij par varu skaisti rāceņi, ve̦lnam tikai izdēdējuši laksti un sapuvuši bālē̦ni LP, VII, 1176;

2) ein basser Mensch
Lasd., AP.: mans Antuoniņš neē̦d ne˙kā, - tīri kā bālē̦ns Kaudz. M. 99.

Avots: ME I, 271

‡ be̦zde̦lē̦ns Saikava, = bezdelîdzē̦ns.

Avots: EH I, 214

bitulē̦ns, der Bienenzüchter: ceļaties kājiņas, ve̦ci bišu bitulē̦ni BW. 30427.

Avots: ME I, 302

brãlē̦ns,

1): auch Pas. VIII, 24;

2): = brāļu bē̦rni - auch AP.;

4) (unter brãlis): auch BielU., (brãle̦ns) Pussen: maģajam brāle̦nam (Var.: brālītim) BW. 3429, 4. es ar savu brāleniņu 840.

Avots: EH I, 239

brãlē̦ns (brolėnas "Neffe"),

1) Brudersohn
[Kreuzb.], der Neffe;

2) der Vetter:
brãlēniņi = brāļu bē̦rni BW. 3850, dann aber Vettern überhaupt; cf. māsē̦ns;

3) der Stiefbruder, der von demselben Vater, aber von einer anderen Mutter stammt:
brālē̦ni ir viena tē̦va un savas mātes be̦rni Buschh.

Avots: ME I, 328

‡ briêde̦lē̦ns Saikava, (verächtl.) Demin. zu briêdis.

Avots: EH I, 243

‡ briêdulē̦ns, = ‡ briêde̦lē̦ns: pie stirnām un briedulē̦niem Janš. Dzimtene II ² , 46 (ähnlich Mežv. ļ. II, 408).

Avots: EH I, 244

‡ bude̦lē̦ns BW. 33539, 1 var., Demin. zu budēlis I.

Avots: EH I, 249

‡ bulē̦ns, ein Widder, Hammel Saikava; vgl. bul̃lē̦ns.

Avots: EH I, 251

bul̃lē̦ns: auch Siuxt, (mit ùl ² ) KatrE., Demin. acc. s. bulleniņu BW. 32762, 1.

Avots: EH I, 251

bul̃lē̦ns (Demin. zu bul̃lis), ein kleiner Boll.

Avots: ME I, 348

‡ čakste̦lē̦ns Pilda, = čakstē̦ns.

Avots: EH I, 283

cãlẽ̦ns (unter cãlis): jauns c. ietecēja ... vistu pulciņā BW. 24726, 1 var. neknāp ... cālēniņus! 24722.

Avots: EH I, 262

‡ ce̦plē̦ns, Demin. zu ceplis I, das Zaunkönigjunge Pas. I, 361.

Avots: EH I, 266

cĩrulē̦ns, eine junge Lerche, ein Lerchenkind.

Avots: ME I, 391

I čur̃kslē̦ns Frauenb., ein Hausschwalbenjunges.

Avots: EH I, 296

‡ čùškalḕ̦ns ² Oknist, = čũskulē̦ns.

Avots: EH I, 299

čũskulē̦ns, eine junge Schlange.

Avots: ME I, 426

‡ čusnē̦ns Siuxt, eine junge Schlange.

Avots: EH I, 297

dê̦lē̦ns, ein kleiner Sohn.

Avots: ME I, 462

‡ dē̦lulē̦ns Ronneb. n. BielU., = dē̦luks.

Avots: EH I, 318

dũdulē̦ns od. dudulē̦ns Stenden, = dūdaliņa.]

Avots: ME I, 524

ē̦rze̦lē̦ns (unter ḕrzelis): êrzelē̦ns ² Siuxt.

Avots: EH I, 374

‡ gùote̦lē̦ns ² Auleja "eine ziemlich junge, gut aussehende Kuh".

Avots: EH I, 424

guotuļē̦ns, = Demin. von guovs.]

Avots: ME I, 692

grieze̦lē̦ns: auch (mit iê ) Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 408

grieze̦lē̦ns Jauns., das Junge einer die Schnarrwachtel.]

Avots: ME I, 660

‡ jìrbe̦lē̦ns ² Saikava, = ir̃bē̦ns.

Avots: EH I, 565

jumalē̦ns, im VL. ein Kind der jumala und des jumis: jumītis kliedza, jumītis brēca tīrumiņa galiņā; atsaucās jumalē̦ni (Var.: jumaleņi BW. 28532) aruodiņa dibinā Pūrs II, 65.

Avots: ME II, 117

‡ kaķe̦lē̦ns Strods Par. vōrdn. 88, Lubn., das Kätzchen.

Avots: EH I, 576

kaķulẽ̦ns, kaķulĩtis, eine junge Katze.

Avots: ME II, 140

kaze̦lẽ̦ns: auch Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 597

kaze̦lẽns BW. 16859, = kazlẽ̦ns.

Avots: ME II, 183

kazlẽ̦ns: pē̦rnais kazleniņš BW. 34103. raibu kazleniņu BW. piel. ² 33461, 1.

Avots: EH I, 597

kazlẽ̦ns, kazlẽniņš, ein Zickel, eine kleine Ziege.

Avots: ME II, 183

kazulē̦ns (unter kazulis

1): auch AP., Pilda, Siuxt, Zvirgzdine: zaķīt[i]s ēda kazulē̦nus BW. 22277, 2 var.

Avots: EH I, 597

‡ ķève̦lē̦ns ² Auleja, Deminutivform zu ķève, die Stute.

Avots: EH I, 701

‡ ķiķe̦lē̦ns (s. unter ‡ ķiķa) "?"

Avots: EH I, 702

‡ ķīlē̦ns BielU., ein kleiner Keil (Stein) beim Mauern.

Avots: EH I, 706

‡ ķìve̦lē̦ns ² Sonnaxt, ein Kiebitzjunges.

Avots: EH I, 706

klaidulẽ̦ns, ein junger (kleiner) Herumstreicher oder Sohn eines Herumstreichers: kuo vēl var prasīt klaidulē̦ns? [Sudr. E.] MWM. VII, 406.

Avots: ME II, 208

kuosalē̦ns, eine junge Dohle: bē̦rni mani kuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi) BW. 2997 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 348

kraûklẽ̦ns: auch Pas. III, 317; VII, 380.

Avots: EH I, 643

kraûklẽ̦ns, ein junger Rabe.

Avots: ME II, 263

‡ krìeve̦lē̦ns ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 194. Kaltenbr., Tdz. 52197, Deminutivform zu krìevs, der Russe.

Avots: EH I, 658

krĩklẽ̦ns C., krĩklis, krīklīte, die Krickente. [Vgl. li. kryklė dass.]

Avots: ME II, 283

kuce̦lē̦ns (unter kuce̦ns): auch Gr.-Buschh., Pas. IX, 233.

Avots: EH I, 666

‡ kuculē̦ns, = kuce̦ns: (als Schimpfwort) pievaldi savu kuculē̦nu (gemeint ist der Sohn des Angeredeten)! Erglis Pel. bar. vectēvi 115.

Avots: EH I, 666

‡ kuĩlē̦ns AP., Siuxt, (mit ùi ² ) Saikava u. a., Deminutiv zu kuilis I: mazi kuilēniņi Tdz. 50726. vilks nuokuoda kuilēniņu BW. 29132, 1.

Avots: EH I, 667

kukulē̦ns, ‡

2) Deminutiv zu kukulis 1 Sonnaxt.

Avots: EH I, 669

kukulē̦ns, ein Erdklumpen Kaul. [Zu kukt.]

Avots: ME II, 302

‡ ķulē̦ns (s. unter ‡ ķulene) "?". ‡

Avots: EH I, 707

kume̦lē̦ns: auch Tdz. 46008, Brigadere Daugava I, 1343, AP., Ramkau, Rutzau, (mit -e̦ns ) Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 673

kume̦lẽ̦ns, ein kleines Füllen: es nākuotnei ieskrēju krūtīs kâ saskrējies kume̦lē̦ns Latv.

Avots: ME II, 311

‡ kur̂kalē̦ns Lubn., Saikava; ein Truthahnjunges.

Avots: EH I, 678

‡ kurtulē̦ns Tdz. 51783, ein Jagdhundjunges.

Avots: EH I, 680

‡ kuzlẽ̦ns Usmaiten, kusis.

Avots: EH I, 681

‡ lapse̦lē̦ns Pas. VI, 470, = lapsē̦ns.

Avots: EH I, 720

lapsulẽ̦ns, ein junger Fuchs Karls.

Avots: ME II, 422

lḕ̦ns,

1): izlē̦na Kaltenbr., = lè̦nãm;

2): auch Liepna;

3): lē̦na sirds, l. cilvē̦ks Strasden. lē̦na ziema, l. ("mild")
laiks Kand., Stenden. gaļu kaltē lē̦nā siltumā Mahlup. lē̦na uguns Iw, Salis u. a. lē̦na jūŗa Salis. kad spirtam pielej ūdeni, tad tas ir lē̦nāks (mazāk stiprs) Frauenb.; ‡

4) schwach
(?): man šī brille par lē̦nu Stenden, ich kann mit dieser Brille nicht gut sehen.

Avots: EH I, 738

‡ lêns, -s Oknist, = mar̂ga I 1 und 2. dasiet zirgu pie l. Vgl. lẽne ‡ IV.

Avots: EH I, 738

lḕ̦ns (li. [lė̃nas in Biržai u. a.] od. lė̕nas "ruhig, zahm, langsam; blöde", [serb. lì`jen "faul"]),

1) langsam, leise, sanft:
jāja lē̦nas tautas BW. 7432. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. drebi, drebi, apšu lapa, lē̦na vēja purināma! Ltd. 1095. duomas griezās lē̦nākā gaitā Aps. [esi čakls labas lietas dzirdēt, bet lē̦nais atbildēt Sirach V, 11];

2) faul
U.: viņš ir lē̦ns cilvē̦ks: negrib ne˙maz strādāt Mar. n. RKr. XV, 123;

3) gelassen, gelinde, sanft, milde:
ve̦cais mierīgā, lē̦nā balsī atteica Dīcm. tev, brālīti, lē̦na daba BW. 31508. māmiņai lē̦ns prātiņš 15323. puisis lē̦nā garā apvaicājās LP. VI, 441. Sprw.: lē̦ns kâ aita od. jē̦rs, od. jauns teļš. lē̦na cūka dziļu sakni ruok. [Wohl zu la. lēnis "sanft, mild", und weiterhin wohl auch zu le. lêlis sowie le. lē̦ts, (s. dies) und li. lė̃tas "langsam, träge; blöde" (s. Walde Wrtb. ² 421, Būga РФВ. LXXI, 57, Persson Beitr. 710, Trautmann Wrtb. 157), weshalb die noch von Berneker Wrtb. I, 711 vertretene, phonetisch an und für sich mögliche Annahme, das dies lēn - aus lēdn - (zu gr. ληδεῖν "träg sein" u. a.) entstanden sei, wohl zu entfallen hat.]

Avots: ME II, 460

lìetulẽ̦ns Burtn., Dickeln, Roop, Segewold, für lietuvē̦ns.

Avots: ME II, 507

‡ mežābuolē̦ns Delle Negantais nieks 224, ein kleiner wilder Apfel.

Avots: EH I, 804

mīlēns Manz. Lett., Für. I, lieb, freundlich, holdselig.]

Avots: ME II, 644

naģulē̦ns Gr. - Essern, ein junger Frosch.]

Avots: ME II, 689

‡ uôzalē̦ns Lubn., eine kleine (junge) Eiche.

Avots: EH II, 745

‡ uôzuolē̦ns, eine kleine (junge) Eiche: jaunuos bērziņus, uozuolē̦nus Straumēni ³ 21.

Avots: EH II, 745

palḕ̦ns, ziemlich langsam, sachte, sanft, mild: viņš mani vada pie palē̦na ūdens Psalm 23, 2.

Avots: ME III, 59

pārkulē̦ns, s. pãrkũlẽjs.

Avots: ME III, 162

pilē̦ns U., = piliens.

Avots: ME III, 214

pĩlȩ̄ns (unter pĩle),

1): Demin. pĩlẽniņš Siuxt; ‡

2) = ‡ *pìlȩns ² Jauns. Raksti IV, 91 (fehlerhaft für pīlȩns?).

Avots: EH II, 241

‡ pīlulȩ̄ns, das Entlein BielU.

Avots: EH II, 241

piulē̦ns Salisb., = pĩlē̦ns, eine kleine Ente; piûlīši ² Nigr., Küchlein.

Avots: ME III, 229

‡ pīvulȩ̄ns Saul. Pie pasaules sliekšņa 10, = cãlītis, ein Keuchel.

Avots: EH II, 242

I plēns: plḕns ² , -s Oknist, Warkl., = plẽne 1; plēnis vien palikušas. plēnis (Var.: plēnes, pȩ̄rslas) bira... namiņā BW. 10118, 1 var. Demin. plēntiņa (ME. III, 339, unter plẽne 3), plḕnteņa ² Warkl.: ziepju plēntiņai Jauns. B. grm. ³ I, 17.

Avots: EH II, 293

I plēns "?": kâ uguns plēns dziest viss Duomas I, 1079. tas manai naktij blāzmas plēns Druva II, 1028.

Avots: ME III, 340

II plē̦ns, dünn Kurl. n. U., flach Bielenstein Holzb. 251. Dürfte aus plâns entstanden sein (zum ģ aus ā vgi die Bem. zu Mẽ̦traine).

Avots: ME III, 340

‡ puõlē̦ns Siuxt, = leitis ‡ 3.

Avots: EH II, 346

‡ popȩlȩ̄ns Pas. XII, 192 (aus Lettg.), ein Popenkind.

Avots: EH II, 311

pulē̦ns Aahof, Treppenhof, = pulîtis.

Avots: ME III, 406

‡ puskuĩlē̦ns Iw. ("kuo nevar rūnīt"), Siuxt, Demin. zu puskuĩlis.

Avots: EH II, 332

‡ rate̦lē̦ns Auleja, ein Rattenjunges.

Avots: EH II, 355

‡ raudulē̦ns Tdz. 38180, das Junge einer Wildente.

Avots: EH II, 356

‡ rùnkulē̦ns ² Lubn., eine Deminutivform zu ruñkulis.

Avots: EH II, 385

sasalē̦ns, ein gefrorener Klumpen (z. B. von Erde, Viehfutter usw.) Druw.: kapā savēla zārkam virsū lielus sasalē̦nus, t. i. lielus sasalušus zemes pikus Druw. luopiem nevar duot ēst ne salmu, ne sakņu sasalē̦nu ebenda. nav ne˙kādi virsāji, - tīri sasalē̦ni ("sasaluši virsāji sienam, salmiem, labībai") Fest.

Avots: ME III, 726

‡ sĩpuolē̦ns, eine Deminutivform zu sĩpuols, Zwiebel Kaudz. Izjurieši 259.

Avots: EH II, 493

skuõlẽ̦ns Wolm. u. a., skuolens U., der Schüler.

Avots: ME III, 909

‡ škuorstalē̦ns (erschlossen aus ostle. škūrstolāns) Tdz. 37537 (aus Nautrēni), = skuõsalē̦ns.

Avots: EH II, 628

skuõsalē̦ns Bauske, skùorsalē̦ns ² Warkl., skùosulē̦ns ² Gr.-Buschhof, = kuosalē̦ns: bē̦rni mani skuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi (=kuovārnīši)), visiem pliki vēderiņi BW. 2997 var.

Avots: ME III, 910

‡ skruõde̦lē̦ns Jans. Līgava I, 59, der (noch unmündige) Sohn eines Schneiders.

Avots: EH II, 513

slḕ̦ns ² (so zu schreiben statt "slè̦ns ² " ME. III, 928): sluoksne slē̦nas pļavas Jauns. J. un v. 12. ‡ Subst. slē̦nums, die Niedernng (?): ieraudzījis pļavas slē̦numā zirga pē̦das Jauns. J. un v. 102.

Avots: EH II, 524

slè̦ns ² (Kr.) (li. slėnas "niedrig gelegen") lauks, ein niedrig gelegenes, nasses Feld Nerft n. U., Memelshof. Zu slêne.

Avots: ME III, 928

sluokulē̦ns (unter slùoka

1): auch BW. 2659, 4.

Avots: EH II, 530

‡ II šmaũkstulẽ̦ns Nötk. "sīks dzīvnieks, kas šmaukstina".

Avots: EH II, 648

šmaukstulē̦ns (Substantiv?) "smuks, patīkams" Grawendahl.

Avots: ME IV, 83

spĩkstulẽ̦ns C., der Piezker Peb. n. U.

Avots: ME III, 1003

‡ starkulē̦ns Fest. n. FBR. XVII, 85, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 571

‡ stradulẽ̦ns AP., ein Starjunges.

Avots: EH II, 584

‡ strazdulē̦ns Tdz. 57136, ein Starjunges.

Avots: EH II, 585

‡ suķe̦lē̦ns Siuxt, Demin. zu suķis II.

Avots: EH II, 601

‡ sune̦lē̦ns Lubn., Pilda, Sakstagals, = kuce̦ns.

Avots: EH II, 603

suņe̦lē̦ns Pas. 11, 440, = kuce̦ns, Welpe.

Avots: ME III, 1124

‡ sunulē̦ns O. Skrinda Latv. vol. gram. 24, Demin. zu suns.

Avots: EH II, 603

‡ svē̦te̦lē̦ns (unter svêtelis ² ): ist kein geringschätziges Demin. zu svētelis (wie ME. III, 1155 gesagt ist), sondern ein Storchjunges: svē̦te̦lē̦ni ilgi tup ligzdiņā BW. 2147 var.

Avots: EH II, 617

‡ te̦kulẽ̦ns Siuxt, ein noch kleiner Schafsbock.

Avots: EH II, 674

te̦lē̦ns: baruo mani ... ar te̦lē̦na biezumiem BW. 2938, 1. slaikiem te̦lē̦niem 35206, 1.

Avots: EH II, 675

te̦lē̦ns U., Spr., Saussen n. BB. XII, 217, Wolm. u. a., telēniņš, Demin. zu teļš, das Kalb: viena pate man bitīte kâ pē̦rnais telēniņš BW. 30353, 4.

Avots: ME IV, 160

tilē̦ns A.-Rahden n. U., = tilka 1, der Eiszapfen. Aus den finnischen Sprachen (vgl. estn. tila "Eiszapfen"), s. Thomsen Beroringer 282. Zur Form vgl. pilēns.

Avots: ME IV, 187

tutulē̦ns, der Duzbruder, Duzfreund Vīt.; tie jau ir lieli tutulē̦ni Vīt.

Avots: ME IV, 275

var̂de̦lē̦ns: auch Gr.-Buschh., Kalupe, Lubn., Oknist, Selb.

Avots: EH II, 757

var̂de̦lē̦ns, Deminutivform zu var̂de I, ein kleiner Frosch: vardes kurca purviņā, varde̦lē̦ni maliņā BW. 276.

Avots: ME IV, 476

var̂dulē̦ns: auch AP.

Avots: EH II, 757

var̂dulẽ̦ns C., Deminutivform zu var̂de I, ein junger, kleiner Frosch L., U.: pa peļķēm staigādami, vardulē̦nus lasīdami BW. 12797.

Avots: ME IV, 477

‡ varglẽ̦ns Kaltenbr., = var̂dulē̦ns.

Avots: EH II, 758

vãrnulẽ̦ns: auch Orellen.

Avots: EH II, 764

vãrnulẽ̦ns Ar., = vãrnē̦ns.

Avots: ME IV, 507

ve̦lē̦ns (unter ve̦lē̦na 1): mit ẽ̦ Siuxt; (duris) ve̦lē̦niem aizkrautas Pas. XV, 286.

Avots: EH II, 769

‡ vè̦lne̦lēns ² Gr.-Buschh., Kaltenbr., Pas. XIV, 71, = ve̦l̃nẽ̦ns.

Avots: EH II, 770

vārne̦lē̦ns (unter vārnẽ̦ns): auch (mit ā̀r ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.

Avots: EH II, 764

vilce̦lē̦ns: auch Pas. IX, 174.

Avots: EH II, 782

vilce̦lē̦ns, ein kleiner Wolf: māte duošuot vienu vilce̦lē̦nu LP. VI, 700.

Avots: ME IV, 585

‡ vìrbe̦lē̦ns ² BW. I, S. 923, № 2659, I (aus Lettg.), ein Rebhuhnjunges.

Avots: EH II, 786

‡ viste̦lē̦ns Kaltenbr., Lubn., ein kleines (junges) Huhn.

Avots: EH II, 790

‡ zaķe̦lē̦ns Pas. IX, 172, ein Hasenjunges.

Avots: EH II, 800

zaķulē̦ns A. XX, 266; XXI, 349, ein kleiner Hase.

Avots: ME IV, 683

zaltulē̦ns Frauenb., eine kleine Ringelnatter.

Avots: ME IV, 686

‡ žīde̦lē̦ns Tdz. 52917 (aus Lubn.), Kaltenbr., = žĩdelis.

Avots: EH II, 819

zir̂dze̦lē̦ns, verächtl. Demin. zu zir̂gs, Pferd: vai tad nu šis lāga zirgu var nuopirkt? tik tādu zirdze̦lē̦nu bij atvedis Saikava.

Avots: ME IV, 726

‡ zirgulē̦ns (pejorativ) O. Skrinda Latv. vol. gram. S. 24, = zir̂dzē̦ns.

Avots: EH II, 808

zivtulē̦ns, Demin. zu zivs, Fisch: izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639.

Avots: ME IV, 730

zuose̦lē̦ns: mit ùo ² Borchow, Kaltenbr., Lubn., Oknist.

Avots: EH II, 813

zuose̦lē̦ns, s. zuosulē̦ns.

Avots: ME IV, 759

zuoslē̦ns:

1) mit uô ² AP.; ‡

2) = zuosene III: juožamās siksnas z. A. Upītis Kailā dzīvība 9.

Avots: EH II, 813

zuoslē̦ns, s. zuosulē̦ns.

Avots: ME IV, 760

zùosulē̦ns: mit ùo ² Kaltenbr., mit uô ² Frauenb.

Avots: EH II, 813

zùosulẽ̦ns C., (mit ùo ² ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Meiran, Saikava, Sessw., Sonnaxt, (mit uô ² ) Arrasch, Salisb., zuosulē̦ns L., BW. 17605 var., Memelshof, zùose̦lē̦ns ² Warkh., zùosale̦ns ² Oknist, zùosalāns ² Prl. n. FBR. VI, 94, zuôslē̦ns ² Bauske, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, zuoslē̦ns St., U., BW. 30566, 1, ein junges Gänschen.

Avots: ME IV, 760

žùrkalē̦ns ² Prl. n. RKr. VI, 76, Demin. zu žùrka, eine kleine Ratte.

Avots: ME IV, 834

‡ žur̂kulẽ̦ns ² AP., ein Rattenjunges Lesten.

Avots: EH II, 822

‡ zutulē̦ns Jaun. Ziņas 1938, № 41, ein Aaljunges.

Avots: EH II, 812

zvirbulē̦ns (unter zvir̃bulis): ein Spatzenjunges (mit ir̃) Siuxt, Tdz. 56677.

Avots: EH II, 815

‡ žvir̃bulẽ̦ns AP., ein Spatzenjunges.

Avots: EH II, 824

atàlguôt, tr., besolden, belohnen, vergelten: kalpus atalguo ne naudā vai graudā, bet ar zemes gabalu. un tavu lēnsirdību atalguo MWM. V, 252. Refl. -tiês, sich bezahlt machen, Vergeltung, Lohn erhalten: pūliņi atalguojās Pūrs III, 49. atàlguõjums, die Belohnung.

Avots: ME I, 148

‡ lum̂zna ² Wandsen, Teilchen einer sich teilweise abgeschält habenden Kieferrinde; lùmznas Ermes "drubazas": birdinādamas nuo luogiem stikla lumznas kâ iztecējušas acis A. Jansons Ērglēns.

Avots: EH I, 761

‡ pḕ̦rkuoņtūce, die Gewitterwolke: kâ pē̦rkuoņtūces dārduoņa A. Jansons Ērglēns.

Avots: EH II, 228

rid(uv)ē̦ns "mittelmässig, viduvējs" (?): r. telēns Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 523

rid(uv)ē̦ns "mittelmässig, viduvējs" (?): r. telēns Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 523

II ũdelêt C., Jürg., Nötk., Schujen, kommandieren, vexieren; scheltend, mit Verachtung dressieren Loddiger, Nötk., Treiden, Widdrisch; antreiben, anspomen Stolben; mit Vorwürfen überschütten (mit ũ ) Wain.: lielais brālis mazuo vienmē̦r ūdelē C. u. a. sveša māte pabērni ūdelē Nötk. skuolmeistars stingri ūdelē savus skuolas bē̦rnus Loddiger u. a. gailēns mazuos cālẽ̦nus briesmīgi ūdelē, tas ir, knāpj tuos, dze̦nā, nelaiž pie barības C. kuo nu tu viņu vienmē̦r tâ ūdelē? A. XI, 101. kuo viņi tik ilgi guļ? vajag ūdelēt nuo migas laukā Allasch. Ans d. hudeln "schlecht behandeln, plagen, quälen".

Avots: ME IV, 404