Paplašinātā meklēšana

‡ izpalĩdzĩba, die Aushilfe: griezties ... pie viņas pēc izpalīdzības Janš. Dzimtene III ² , 57.

Avots: EH I, 470

lĩdzĩba (li. lýgyba Arch. Phil. III, 52),

4): vai par lìdzību vai pa draugam? Kaltenbr. tur jiem ir sava l. (sie haben da unter sich abzurechnen)
ebenda; ‡

5) taisīt līdzību (ein Pensum) begleichen, (eine auferlegte Arbeit) beenden
(?): gribam tâ rīkuoties, ka svē̦tvakar varē̦tu t. l., lai nākuošnedēļ nav vairs jābrauc Janš. Mežv. ļ. II, 85.

Avots: EH I, 747

lĩdzĩba [li. lydỹbė],

1) die Ähnlichkeit:
darīsim cilvē̦ku pēc mūsu ģīmja, pēc mūsu līdzības I Mos. I, 26;

2) das Gleichnis, die Parabel:
runāt līdzībās; līdzība par sējēju, raugu u. c.; die Rede: līķa līdzība, die Leichenrede St.;

3) die Gleichheit, gleiches Los:
dar[i], dieviņ, kuo nedari, dar[i] visiem līdzībiņu! BW. 9172;

4) Genugtuung, Vergeltung, Bezahlung:
gan viņš dabūs savu līdzību, er wird schon seinen Lohn bekommen St.; līdzību darīt, Genugtuung verschaffen St.; līdzību turēt, Rechnung halten L., St. es tuo negribu par velti, bet par savu līdzību, ich will es nicht umsonst, sondern für Bezahlung U., Aps., Erlaa.

Avots: ME II, 481

lĩdzĩbas, das Dingen, Abmachen: saule gāja līdzības, es saulīti līdza gāju; saule līga dieva dē̦lu, es maizītes arājiņu BW. 33918, 1. Zu līgt.

Avots: ME II, 481

nelīdzība, die Ungleichheit: re̦dzu dieva nelīdzību BW. 16577.

Avots: ME II, 721

neviêlĩdzĩba ,* Ungleichheit, Ungleichmässigkeit: ne˙vis cilvē̦ku vienlīdzība, bet gluži uotrādi, pilnīga nevienlīdzība Stari II, 467.

Avots: ME II, 740

palĩdzĩba, palîdzĩba,

1) die Hilfe, Unterstützung:
ar viņa palīdzību dē̦ls laižas zemē Etn. IV, 16. atstājiet māsiņai visu dieva palīdzību! BW. 26180, 2. palīdzības biedrība, der Unterstützungverein;

[2) Ähnlichkeit
L.].

Avots: ME III, 61

pìepalĩdzĩba, die Beihilfe, Aushilfe: ar meitas piepalīdzību arī šuo darbu pārvarēšuot JK. V, 1, 68. ar mašīnas piepalīdzību tik daudz maizes pieražuot A. XVII, 493.

Avots: ME III, 277, 278

puslĩdzĩba* Spr.,

1) die Mittelmässigkeit;

2) die Hälfte
(?);

3) "полурасчет".

Avots: ME III, 430

viênlĩdzĩba, die Gleichförmigkeit L., die Gleichheit; die Übereinstimmung, Kongruenz: cilvē̦ku vienlīdzība Stari II, 466. tiesību vienlīdzība MWM. VI, 340.

Avots: ME IV, 661

atlĩdzinājums, atlĩdzĩba, auch atlīdze J. Kaln., Entschädigung, Vergütung, Kompensation: par meitu bija jāmaksā atlīdzinājums BW. III, 1, 4. viņš nedabū par saviem pūliņiem nekādas atlīdzības Vēr. XIII, 455; atlĩdzinâtãjs, einer, der entschädigt, vergilt, ausgleicht, aequivalent ist.

Avots: ME I, 173

nùovèikt [li. nuveĩkti], tr., überwinden, bewältigen: bruņenieki, nevaruot tuo nuoveikt, gāja lūgt palīdzības MWM. VIII, 119.

Avots: ME II, 884

padimât "vorwärtskommen": bez tiltiņa palīdzības maz varēja padimāt uz priekšu Blaum. Skal. ug. 9.

Avots: ME III, 17

paêst,

1): nuo ... pakavām ... vai cita knibekļa, kur ... vajadzēja kalēja palīdzības, Stiprajam neiznāktu ne lāga paē̦sta diena Delle Negantais nieks 32; ‡

3) durchfressen
(li. praė´sti) Sonnaxt: žurkas paē̦d kulīti. ‡ Subst. paêšana, = paêdiẽns 1: darbs bij smags, bet p. laba Siuxt. tē̦vam un mātei jāduod p. Frauenb.

Avots: EH II, 131

pãrsìrgt: auch Gramsden, Sermus; esi savu reizi pārsirdzis Jauns. Neskaties saulē 105. viņa pārsirga te˙pat, bez ārsta palīdzības Raksti IV, 126.

Avots: EH XIII, 210

pìelabinât, begütigend herbeiziehen, herbeischmeicheln, anlocken (z. B. ein Kind, einen Hund); begütigen, bereden zu etwas: saimniece gavējuse dienām, kamē̦r pielabinājuse dievus LP. VII, 324. (puisītis) meitiņu pielabināja: nāc, nāc, meitiņa, še saldi riekstiņi! BW. 22855. jūs manu dē̦lu e̦sat apmulsinājuse un pielabinājuse Vēr. I, 1341. ar pielabināšanu var panākt arī tuo, ka mīlestība atjaunojas Etn. II, 168. Refl. -tiês,

1) für sich anlocken:
varu labāku arī sev pielabināties Apsk. v. J. 1903, S. 355;

2) sich anschmeicheln:
kad viņam vajadzēja... palīdzības, tad viņš prata pielabināties Lautb. Luomi 28. tiesas vīrs pielabinādamies sacīja... Kaudz. M. 37. mana sirds pie kādas sievas ir likusi pielabināties Glück Hiob 31, 9.

Avots: ME III, 264

šķist, šķìetu, šķitu, pers. und unpers., refl. šķistiês, meinen U., achten Manz. Lettus, vermuten V.; scheinen: dziedi skaņi, maza meita,... lai šķiet tautas lielu meitu! BW. 556. tautu meita kalnā kāpa gavilēt: šķita... bāleliņus... klausāmies 484, 1. kruoga meita cisas taisa, šķita mani še guļuot 13250, 23. šķiet dieviņš nere̦dzuot, kuo man dara ļauni ļaudis 9130. šķitu (Var.: šķituos) nieka nepruotuot svešu ļaužu istabā 25814, 2. es šķitu lietiņu laukā līstam RKr. sviež pār upi balt[u] akmini, šķiet man siera gabaliņš BW. 33089, 18. jaukumu, kādu līdz šim bija duomājis un šķitis ap šuo meiteni Janš. Bandavā I, 44. ķēniņiene neliekas ne˙kuo šķietam LP. VI, 1015. nāc nāves nuoslē̦pumu šķist! Poruk V, 69. tuo var gan šķist St., das kann man wohl erachten. man šķiet(as), mich dünkt, mir kommt es vor, ich vermute. nešķietiet pie sevim sacīt (denket nicht, dass ihr bei euch wollt sagen)! Glück Matth. 3, 9. Jē̦kabs šķietas, ka zvē̦rs Jāze̦pu sapluosījis I Mos. 37. tas šķitās, ka man bij viņam vēstnešu algu duot II Sam. 4,10. Jelus šķietas viņu piedzē̦rušu e̦sam I Sam. 1. es šķituos nuogrimusi (Var.: es duomāju, ka es grimtu) apakš ļaužu valuodām BW. 8310, 2 var. nešķituos uzauguse tādam būt ļaudaviņa 25960, 1. māte... šķitās pili bavējuot BW. piel. ² 3336. būšuot šķitusēs re̦dzam tuo, kuo pate vēlējusēs Janš. Bandavā I, 232. es šķituos, brūnuos svārkus nebūs vilkt šuodieniņ BW. 1311, 3. es šķituos jauna būt 1249, 1. le̦pni jāja tautu dēls, šķietas muižu pakaļā 14440. tē̦vs... meitiņu padzirnē audzināja, lai galviņa pieputēja, šķietas tautu malējiņa 7949 var. viss, kas... nezināms, šķietas arī jauks Janš. Mežv. ļ. I, 29. šķietas, ka es būtu atkal pusaugu skuķe Bandavā II, 218. darīt, kâ pašiem pa prātam... šķietas Lapsa - Kūm. 144. - Part. šķìetams, scheinbar: patiesas vai šķietamas līdzības Pūrs I, 81. nerauguoties uz šķietamiem izņē̦mumiem A. v. J. 1899, No 7, S. 69. aiz šī vienaldzības un šķietamās aizmiršanas vairuoga Vēr. II, 59. - Subst. šķitums, der Schein; die Vermutung V.; das Votum V.: glezniecība muodina ķermeniskas priekšmetības optisku šķitumu MWM. v. J. 1898, S. 825. kas viņa šķitumam duod īste̦nuo svaru Vēr. II, 928. Zu skàitît, skaits; daneben ohne s- slav. čisti (prs.) čьtǫ "halten für, schätzen, zählen, lesen", čьstь "Ehre", ai. cētati "(be)achtet, merkt, denkt, erkennt, versteht", kēta-ḥ "Gedanke, Hoffnung", av. čisti- "Einsicht" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 388 Berneker Wrtb. 1, 174 f., Trautmann Wrtb. 135.

Avots: ME IV, 47

uzbilˆst, uzbilˆdêt, uzbilˆdinât, sagen (uzbilst) Bauske, Gr.-Buschh.; obenhin zu sprechen anfangen, eine Anspielung machen (uzbildêt, uzbildinât) Spr.; anreden L. (uzbildēt, uzbildināt), U., (uzbildêt, uzbildinât) Gr.-Buschh.; kurz fragen (uzbilst) Adsel, Golg., Sessw.; jem. um etwas angehen U.; werben, anhalten (uzbildinât) C., Golg., Gr.-Buschh., (uzbilst) Veselis Tīr. ļaudis: uzbilst kādu vārdu Bauske. viņš man uzbilda tādu vārdu, ka nezināju, kuo atbildēt Gr.-Buschh. viņi neiedruošinājās Laimu uzbildināt Veselis Tīr. ļaudis. varēji uzbilst viņam, vai viņš nāks, vai ne Adsel, Golg., Sessw. viņu kāds ... uzbilda, vai ... kungs vēl nee̦suot atnācis Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 138. ... palīdzības ziņā uzbildināts, atteica 143. (ķēniņģine) viņu ... uzbildināja, lai tas paliekus pie viņas par ķēniņģi Pas. II, 181 (aus Ob.-Bartau). tā tava laime, ka uzbildināji mani VI, 51.

Avots: ME IV, 317