nùovèikt [li. nuveĩkti], tr., überwinden, bewältigen: bruņenieki, nevaruot tuo nuoveikt, gāja lūgt palīdzības MWM. VIII, 119.

Avots: ME II, 884

nùovèikt: es viņu nuoveicu U. (unter veikt).

Avots: EH II, 106