Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līksna' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līksna' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

slīksna

I slĩksna Adiamünde, = ve̦lê̦na, Erdkloss: zeme aruot nedrūp, bet krīt lielās slīksnās.

Avots: ME III, 935

slīksna

II slìksna 2 Warkl., Gr.-Buschhof, eine einschiessende Stelle im Sumpf oder Wald Memelshof.

Avots: ME III, 935

slīksnaine

slìksnaine 2 Borchow, Gr.-Buschhof, eine einschiessende (staigna) Wiese.

Avots: ME III, 935

slīksnains

slīksnains, (stellenweise) einschiessend (staigns) Memelshof, (mit ĩ ) Drobbusch.

Avots: ME III, 935

Šķirkļa skaidrojumā (13)

apgaut

apgaut: auch (mit aũ ) Lems., Salisb., Trik., Wolmarshof. ‡ Refl. -tiês "pievilties" Līksna.

Avots: EH I, 81

atdzīt

atdzìt RefI. -tiês: atdze̦nas guovu gans Pas. IV, 122 (aus Līksna); ‡

2) einander wegtreiben
Auleja: cūkas atdze̦nas (nuo kuopējas siles).

Avots: EH I, 140

cebris

‡ cebris, ein Holzgefäss mit Henkeln Jāsmuiža, Kapiņi, Līksna, Skaista, Višķi.

Avots: EH I, 262

gamants

‡ gamants, -s, Līksna "der Verstand" (?).

Avots: EH I, 382

laicīt

làicît 2 ,

1): auch Sessw.;

2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;

3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡

4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;

5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,

1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡

2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.

Avots: EH I, 711

maut

II maût,

1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡

3) "sich baden"
Infl. n. BielU.

Avots: EH I, 787

maut

‡ V maût Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69, Līksna, Warkl., Zvirgzdine, winken: m. ar ruoku.

Avots: EH I, 787

meitine

meîtine (unter meîtene): auch Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IV, 122 und XV; 26 (aus Līksna), V, 451 (Kr. Rositten), VIII, 149 (aus Barkava), IX, 105 (aus Eglūna), XIV, 129 (aus Preiļi), Birk. Sakāmv. 125, Demin. meitinīte Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: EH I, 796

mīkle

II mîkle (Rätsel): auch Auleja, Gr.- Buschh., Kaltenbr., Oknist, Warkl., Pas. X, 238 (aus Līksna), XII, 169 (aus Kapiņi).

Avots: EH I, 820

milins

I milins,

2) (unter. mile̦ns): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Nautrēni n. Latv. Saule 1923, S. 112, Oknist n. FBR. XV, 174, Pilda n. FBR. XIII, 40, Bērzgale, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Skaista: dzirnys, rūc, m. klaudz BW. 7988, 1. es jam iegrūdu ar milinu Pas. XIII, 431.

Avots: EH I, 813

murdināt

murdinât,

1): "duļķuot" (mit ùr 2 ) Līksna. Zu li. mùrdyti stellt Scheftelowitz KZ. LVI, 206 auch bulg. mrъdam "bewege" und poln. mardać "wedeln".

Avots: EH I, 832

slīksns

I slìksns 2 Kr., in slīksna zeme, ein Boden, der keinen festen Untergrund hat U. Entweder zu slìkt, oder aber zu slīgt, vgl. Trautmann PBrB. XXXII, 151, sowie le. lìksnis I.

Avots: ME III, 935