maut
I maût [Kr., Kl., Lis.] (li. máuti "worauf ziehen, streifen"), mauju od. maunu, māvu,
1) = màukt, an-, aufziehen: [brunčus maût Lis., Ruj., Warkh. zirgiem maut dzelžus mutē Kl.] man... trejdeviņu lindraciņu: trejus māvu sētiņā, trejus dieva baznīcā, ar trejiem pate gāju savu znuotu aplūkuot BW. 20501;
2) zäumen
U. [Refl. -tiês,
1) sich (den Zaum) abstreifen:
zirgs maûjas 2 Ruj., Lautb.;
2) hindurchzudringen versuchen:
guovs maujas caur sē̦tu Ruj. - Zu mnd. mouwe "Ärmel", la. movēre "bewegen", ai. kāma-mūta-ḥ "von Begierde getrieben" u. a., s. Walde Wrtb. 2 496 f., Osthoff MU. IV, 22 u. a.]
Avots: ME II, 570
1) = màukt, an-, aufziehen: [brunčus maût Lis., Ruj., Warkh. zirgiem maut dzelžus mutē Kl.] man... trejdeviņu lindraciņu: trejus māvu sētiņā, trejus dieva baznīcā, ar trejiem pate gāju savu znuotu aplūkuot BW. 20501;
2) zäumen
U. [Refl. -tiês,
1) sich (den Zaum) abstreifen:
zirgs maûjas 2 Ruj., Lautb.;
2) hindurchzudringen versuchen:
guovs maujas caur sē̦tu Ruj. - Zu mnd. mouwe "Ärmel", la. movēre "bewegen", ai. kāma-mūta-ḥ "von Begierde getrieben" u. a., s. Walde Wrtb. 2 496 f., Osthoff MU. IV, 22 u. a.]
Avots: ME II, 570