Paplašinātā meklēšana

‡ àizblĩvêt, dicht zusammenpackend schliessen, zumachen: a. duris ar sienu (Heu vor der Tür zusammentreten). Refl. -tiês, sich verstopfen: ūdens vadi aizblīvējušies.

Avots: EH I, 10

atplīvêt,

1) herschwimmen:
par jūriņu atplīvēja margiem šūta vācelīte BW.16793;

2) herkommen od. herfahren
es ar atplīvēju uz baznīcu Kokenhof.

Avots: ME I, 182

blĩvêt: kuo nu blīvē luogu ciet (warum schliesst du das Fenster)? lai nāk iekšā svaigs gaiss! PV. Refl. -tiês: baļķi labi blīvējas ("sagulst cieši kuopā") Dond.

Avots: EH I, 230

blĩvêt, -ēju, tr., dicht zusammenpacken. Refl. -tiês, kompakt werden, besonders sablīvēties, sich zusammendrängen, sich zusammenpressen. [Aus mnd. vlīen "in Ordnung legen"].

Avots: ME I, 316

glīvêt, - ẽju, intr., schleimig, schlammig werden U.

Avots: ME I, 628

ìeblĩvêt: "mit Gewalt hineintreiben, stopfen": die˙zi vai varēs ie. dēli siênas izlauzumā! Saikava.

Avots: EH I, 504

ìeblĩvêt, dicht hineinpacken.

Avots: ME II, 4

izklìvêtiês, Lub., sich ausputzen, sich aufdonnern: viņa le̦pni izklīvējusies Dünsb. tie ļāvās nuo tādas izklīverēšanās knīpas apmulsināties Alm.

Avots: ME I, 753

‡ izlĩvêt Seyershof "(nasse Wege) befahren": i. ceļus.

Avots: EH I, 463

‡ klīvêt Druw., = kvērnêt, warten, zögern.

Avots: EH I, 620

‡ *II klivêt(iês) ² , zu erschliessen aus izklìvêtiês ² .

Avots: EH I, 620

līvêt, -ēju, intr., mit dem līvis fischen Karls.

Avots: ME II, 491

nùoblĩvêt, Refl. -tiês: iesals nuoblīvẽjās dibe̦nā Linden in Kurl.

Avots: EH II, 33

nùoblĩvêt, tr., voll -, feststampfen: kad bedre cieti piepildīta un nuoblīvē̦ta... Konv. ² šīs zemes pie mums nuosē̦dušās ūdenī un cieti nuoblīvējušās Būvm.

Avots: ME II, 763

nùoplĩvêt, nùoplĩvuôt, nùoplivuôt, nùoplivinât, nùoplivinât, nùoplĩvinêt, eine flatternde Bewegung machen, dahin flattern: mētelis vien nuoplīv Dok. A. nuoņe̦m tautas vainadziņu, mati vien nuoplīvuoja BW. 24450. pār krastu nuoplīvuoja gara dūmu strīpa Stari I, 41. [kâ bālgana liesma nuoplīvuoja... acīs Veselis Saules kapsē̦ta 20.] meitene nuoplīvinē pa pļavu Latv. Refl. -tiês, eine flatternde, flackernde Bewegung machen: vakarblāzma nuo-dzisa, nuoplīvuodamās nakts me̦lnuo mākuoņu asiņainās krēpēs Austr. svece nuoplivinājās vairākus lāgus Vēr. II, 1313.

Avots: ME II, 831

pìeblĩvêt, dicht zusammenpackend vollstopfen Grünh.: kules pilnas kâ pieblīvē̦tas Kleinb. st. 48. visas malu malas pieblīvējis (ar malku) LP. VII, 774.

Avots: ME III, 239

pieglīvêt "verschleimen" V.

Avots: ME III, 251

pìelīvêt, pielīmēt, (ein Gefäss mit einer Flüssigkeit) bis zum Rande anfüllen Spr.

Avots: ME III, 268

plīvêt, -u, -ẽju, plivêtiês Bauske, flattern; flackern: mati plīvēja V. Egl. nuoņe̦m tautās vainadziņu, mati vien plīvējās (Var.: nuoplīvuoja) BW. 24450. viņa seja atmirdz plīvuošas liesmas sarkanumā AU. svece plīvuoša Bārda Zemes dē̦ls 18.

Avots: ME III, 350

sablĩvêt, tr., fest, dicht zusammenstopfen, zusammenpacken Seew. n. U., zusammenfleihen Biel. n. U.: viļņu sablīvē̦tais smilšu kuls Latv. uzbeŗ kārtu grantes un tuo labi sablīvē Būvmācība 12. tu tuo malku esi tâ sablīvējis, ka uguns ne˙maz nede̦g Wain. sēnes krietni jāsablīvē; tad tās labāk stāvēs Dond. izcepu kukulīšus, sablīvēju šķirstiņā LP. IV, 181. braucēji sablīvē̦ti kâ siļķes (im Wagen) R. Sk. I, 141. viņi dzīvuo sablīvē̦ti cits pie cita kâ uostas pāļi Zalktis II, 62. sanesi visus krē̦slus ģē̦rbkambarī, sablīvē līdz griestiem čupā! LP. VI, 505. Refl. -tiês, sich zusammentun, sich dicht aneinanderstellen, sich sacken (von Gebäuden Biel. n. U.): cilvē̦ki sablīvējās lielpilsē̦tās MWM. IX, 938. sniegs piekrastēs sablīvējas; le̦di sablīvējas lieluos blāķuos Fest. vīriešu pulciņš, kuŗš bij cieši sablīvējies ap šņukstuošuo slīpernieku Latv. grē̦da sablīvējusēs Konv. ² 1414.

Avots: ME III, 595

saglīvêt, schliefig werden : maize atlē̦kusi, saglīvējusi R. Sk. II, 128.

Avots: ME II, 626

uzblīvêt, aufpacken, -stopfen, -stapeln: tur vēl jāuzblīvē sìens virsū. dambi augstāk uzblīvēt.

Avots: ME IV, 318

sabliestiês,

1) konfus, blode werden :
suns sabliêdies ² Wandsen. stāvu sabliedusēs kâ jau kaunīga meita DL. Ciesa paņe̦m sabliedies atslē̦gu;

2) = sablīvēties Notk., Vank., (mit iê ²⁾ Schibbenhof.

Avots: ME III, 595

sastaukât, ‡

2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡

3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu ² ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.

Avots: EH XVI, 451