Paplašinātā meklēšana

gaŗlaĩcîgs, ‡

2) Adv. gaŗlaĩcîgi "lange, langsam"
Salis: kad agrāk ņe̦m cūku, viņu gaŗlaicīgāk var ēdināt. ar žuogiem kurina, lai gaŗlaicīgāki dūmajas.

Avots: EH I, 386

gaŗlaĩcîgs, langweilig: tur bija ļuoti gaŗlaicīgi.

Avots: ME I, 607

il˜glaĩcîgs ,* langwierig, chronisch: ilglaicīgi iekaisumi MWM. IX, 729; ilglaicīga (ilgstuoša) slimība.

Avots: ME I, 705

îslaicîgs ,* zeitlich, kurzfristig Hebr. 11, 25.

Avots: ME I, 837

jaûndaĩcîgs, jaûnlaĩka, jaûnlaĩku, modern, neuzeitig: jaunlaicīga ve̦de̦kla A. XII, 785; jaunlaika rakstniecība JR. VII, 182.

Avots: ME II, 100

laĩcîgs,

1): ļaudis, kam pagasta ruobežās pastāvīga jeb tikai laicīga mājas vieta Pēt. Av. III, pielik., S. 23;

3): auch Ziepelhof.

Avots: EH I, 711

laĩcîgs,

1) zeitlich:
laicīgās mantas; laicīga nāve; laicīguo gaitu beigt, das Zeitliche segen;

2) passend, gewöhnlich:
kad jūs laicīgus suoļus vien me̦tuši, tad duobe nebūtu tik gaŗa, hätter ihr eben gewöhnliche Schritte, nicht allzugrosse gemacht Mag. V, 224, Smilt.;

[3) reif:
uoguas nāk jau laĩcîgas (vgl. oberd. zeitig "reif") Neuenb.].

Avots: ME II, 401

[nelaicîgs,

1) unzeitgemäss
Wid.;

2) unreif:
nelaicīgi augļi Bauske.]

Avots: ME II, 720

puslaĩcîgs,

1) ziemlich, mittelmässig, zur Not ausreichend:
viens bijis ļuoti bagāts, uotrs tāds puslaicīgs, trešais pa˙visam nuoskrandējies LP. V, 278. abas ve̦cākās māsas ir tādas pusiaicīgas (von mittlerer Schönheit), bet jaunākā tik daiļa un baita . . . IV, 119. Adv. puslaicîgi, = puslīdz, halbwegs, mittelmässig, einigermassen Kl., Grünh.: tâ puslaicīgi gan aizsprucis ar dzīvību Pas. I, 211;

2) halb weltlich, halb geistlich:
puslaicīga runa, dziesma Jürg.

Avots: ME III, 429

se̦nlaicīgs: se̦nlaicīgās durvis Anna Dzilna 45.

Avots: EH XVI, 477

se̦nlaicîgs* Wid., LKVv., altertümlich, (ur)alt.

Avots: ME III, 817

ve̦claĩcîgs, altertümlich; altmodisch: ve̦claicīgi nami Kaudz. nebij redzējis ve̦claicīguo šķirstu, kurus izdalbīja nuo... bluķiem Ezeriņš Leijerk. I, 229. ve̦claicīgs krē̦sls augstu, stāvu zveltni A. Brigader Daugava I, 567. ļaudis vēl runājuot tādu savādu, ve̦claicīgu valuodu Janš. Dzimtene ² I, 83.

Avots: ME IV, 516

‡ atbâst (li. atbósti) Auleja, Cibla, Kaltenbr., Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, -stu, -du, auch refl. -tiês Auleja, Kaltenbr., zum Oberdruss (zuwiderl werden: kaķis atbāda saimniecei Pas. I, 222 (aus Lettg.). pīrāgs atbāst ēst, sava maize ni˙kad neatbāst Auleja. atbado tuo darbu strādāt Zvirgzdine. atbāda gaŗlaicīgs darbs Warkl. vienam atbāda dzīvuot Kaltenbr. net atbādās staigāt ebenda. ka[d] častai (= oft) sāc virt [sc.: zivis], atbāstas drīž Auleja.

Avots: EH I, 134

‡ iztĩst,

1) sich lang ausstrecken
Dunika: pavediens iztīsa par daudz garš, mīkla iztīsa nuo pirkstiem; lang aufschiessen, auswachsen Dunika: puišelis pa beidzamiem gadiem iztīsa tik gars, ka bail. Eüerzu das Part. iztīsis (ME. I, 819),

a): auch (mit ĩ ) OB., Rutzau: iztīsušais, izbālējušais dūmu uodējs Janš. Dzimtene V, 372; ‡

b) kraftlos, schlaff
(mit ĩ ) NB.; "gauss, garlaicīgs" (mit ĩ ) Gramsden: i. cilvē̦ks; ‡

2) nicht gelingen, zu nichte werden
Dunika: atkal iztīsa! ‡

3) "?": acis iztĩsušas. gaiduot uz tevi Gramsden.

Avots: EH I, 490

peine: "gaŗlaicīgs un pa daļai nederīgs darbs" (mit eĩ) AP.: liela p. bij ar tuo samurkšītuo dziji.

Avots: EH XIII, 218