laĩcîgs,

1) zeitlich:
laicīgās mantas; laicīga nāve; laicīguo gaitu beigt, das Zeitliche segen;

2) passend, gewöhnlich:
kad jūs laicīgus suoļus vien me̦tuši, tad duobe nebūtu tik gaŗa, hätter ihr eben gewöhnliche Schritte, nicht allzugrosse gemacht Mag. V, 224, Smilt.;

[3) reif:
uoguas nāk jau laĩcîgas (vgl. oberd. zeitig "reif") Neuenb.].

Avots: ME II, 401

laĩcîgs,

1): ļaudis, kam pagasta ruobežās pastāvīga jeb tikai laicīga mājas vieta Pēt. Av. III, pielik., S. 23;

3): auch Ziepelhof.

Avots: EH I, 711