aizlaicīt
‡ àizlàicît 2 gaļu līdz vasarai Oknist, mit dem Fleischvorrat, sparsam davon Gebrauch machend, bis zum Sommer auskommen.
Avots: EH I, 35
Avots: EH I, 35
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laicīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laicīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)
aplaicīt
‡ aplaicît (li. aplaikýti "задержать"): dievs viņu aplaicīs, Gott wird ihm helfen Für. I (unter laicīt).
Avots: EH I, 96
Avots: EH I, 96
ielaicīt
ielaicīt
izlaicīt
‡ izlaicît (li. išlaikýti "aushalten; unterhalten" ),
1) "izmitināt" PlKur. (mit aĩ ); aufbewahren (mit ài 2) Kaltenbr.: i. gaļu da vasarai;
2) kas var dūmu zagli i. Für. I "wer kann sich vor einem Hausdieb in acht nehmen?"
Refl. -tiês (s. I, 760): mežsargs izlaicīdamies (= izvairīdamies) atteica Pas. II, 360 (aus Leegen).
Avots: EH I, 461
1) "izmitināt" PlKur. (mit aĩ ); aufbewahren (mit ài 2) Kaltenbr.: i. gaļu da vasarai;
2) kas var dūmu zagli i. Für. I "wer kann sich vor einem Hausdieb in acht nehmen?"
Refl. -tiês (s. I, 760): mežsargs izlaicīdamies (= izvairīdamies) atteica Pas. II, 360 (aus Leegen).
Avots: EH I, 461
izlaicīties
izlaicîtiês [(li. išsilaikýti "sich erhalten") "izvairīties nuo termiņa" Karkel; izlaicīties (="izvairīties") nuo darba Tadaiken, Sessw., Trik., Golg., Druw.: vai tu duomā te uz darbu atnācis izlaicīties? Sessw.].
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760
izslaicīt
izslaîcît, tr., ausrecken, ausstrecken: viņš izslaīja savus luocekļus A. XII, 240. Refl. - tiês, sich ausrecken, sich ausstrecken: izslaikās un izstaipās patīkamā vaļībā A. XII, 738. viņš mīkstā gultā vēl izslaikās Liev., Sessw.
Avots: ME I, 799
Avots: ME I, 799
laicīt
làicît 2 ,
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
1): auch Sessw.;
2): kad ir kas labāks; laicī kādam nelaikam (für schlechte Zeiten)
Aulejā. miežus laika sē̦klai ebenda. gaļa jālaika (jālaicī Līksna, Nīcgale) vasarai Kaltenbr., Oknist. mums (acc.) te nelaicīs: dzīs pruojām Kaltenbr. man Laimiņa laicījusi slave̦nuo tē̦va dē̦lu Nerft; am Leben lassen OB.;
3): Zeit geben
-auch OB.; warten - auch Dunika; ‡
4) bestimmen
(mit aĩ ) Rutzau: kâ dieviņš laicīs ("nuoteiks"), tâ būs;
5) sich (von jem. etwas) leihen
Rutzau. Refl. -tiês,
1): sich in acht nehmen
Lng.; nu tad tik laîkies 2 (sargies)! Schrunden n. FBR. XIII, 106; ‡
2) vörkommen, sich (auf)halten:
kur žusi laĩkās Nidden; kur ūdens laĩkās ebenda. - Zur Bed. vgl. auch nuolaicît 1.
Avots: EH I, 711
laicīt
làicît 2 Lub., [auch Nerft] (li. laikýti "halten"), - ku [od. - cīju Kurmin und Nerft], - cīju, tr.,
1) streichen, massieren:
gaŗas zeķes pārde̦vušas par vē̦de̦ra laicījumu (Var.: braucījumu, latījumu) BW. 20536, 4;
2) hüten, aufsparen, [schonen
Für.], länger erhalten, verschieben: laiki savu ce̦kuliņu BW. 29045, 1. vai bij pati veļa māte manis dēļ laicījusi (neveiklīti; Var.: taupījuse) BW. 21879, 1;
3) Zeit geben, warten:
kuo tad te laicīs, kuo tad vairs gaidīs Rutzau. Refl. - tiês, (sich entgegenhalten), ausweichen, sich hüten, zörgen: laikies, laikies, vilciņš nāk BW. 16844, 1. sērdienīte laicīdamâs atteica Dīcm. 1, 65. ar šuo burvi visi baidījās un laicījās satikties LP. VII, 133. laikies, brālīti, nu tevi kārs BW. 25439. laicījies un vilcinājies un nuokavējies īstuo laiku Druva 1, 369. jālaikuoties tuo darīt, man müsse sich hüten, das zu tun JK. VI, 32. [Nebst apr. laikūt "halten" Kausativform zu likt (s. dies)]
Avots: ME II, 401
1) streichen, massieren:
gaŗas zeķes pārde̦vušas par vē̦de̦ra laicījumu (Var.: braucījumu, latījumu) BW. 20536, 4;
2) hüten, aufsparen, [schonen
Für.], länger erhalten, verschieben: laiki savu ce̦kuliņu BW. 29045, 1. vai bij pati veļa māte manis dēļ laicījusi (neveiklīti; Var.: taupījuse) BW. 21879, 1;
3) Zeit geben, warten:
kuo tad te laicīs, kuo tad vairs gaidīs Rutzau. Refl. - tiês, (sich entgegenhalten), ausweichen, sich hüten, zörgen: laikies, laikies, vilciņš nāk BW. 16844, 1. sērdienīte laicīdamâs atteica Dīcm. 1, 65. ar šuo burvi visi baidījās un laicījās satikties LP. VII, 133. laikies, brālīti, nu tevi kārs BW. 25439. laicījies un vilcinājies un nuokavējies īstuo laiku Druva 1, 369. jālaikuoties tuo darīt, man müsse sich hüten, das zu tun JK. VI, 32. [Nebst apr. laikūt "halten" Kausativform zu likt (s. dies)]
Avots: ME II, 401
nolaicīt
[nùolaicît,
1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;
2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;
3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]
Avots: ME II, 807
1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;
2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;
3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]
Avots: ME II, 807
palaicīt
‡ palaicît (li. palaikýti),
1) ein wenig warten
(mit aĩ) Rutzau: p. kādu stundu;
2) ein wenig aufsparen, aufbewahren
Wessen, (palàicêt 2 ) Kaltenbr., Lixna, Nīcgale: vieglāka darba laikā maizi vajaga p. siena pļaujai Wessen;
3) (von jem.) leihen (mit aĩ) Rutzau: p. naudas.
Avots: EH II, 147
1) ein wenig warten
(mit aĩ) Rutzau: p. kādu stundu;
2) ein wenig aufsparen, aufbewahren
Wessen, (palàicêt 2 ) Kaltenbr., Lixna, Nīcgale: vieglāka darba laikā maizi vajaga p. siena pļaujai Wessen;
3) (von jem.) leihen (mit aĩ) Rutzau: p. naudas.
Avots: EH II, 147
pielaicīties
pìelaicîtiês, sich dranmachen Golg., Vank., Libau: pielaicīties tam klāt Jans. Fauni vai klauni 40. nevar vien pielaicīties pie darba Golg.
Avots: ME III, 264
Avots: ME III, 264
salaicīt
salaĩcît, ‡
2) = sataupît, aufsparen
Kaltenbr. (mit ài 2 ): nevar kartupeļu uotram gadam s.
Avots: EH XVI, 423
2) = sataupît, aufsparen
Kaltenbr. (mit ài 2 ): nevar kartupeļu uotram gadam s.
Avots: EH XVI, 423
salaicīt
saslaicīt
slaicīt
slaicīt
slàicît 2, -ku,-cĩju, tr., recken, strecken,: rekeln: garām krāsni, garām suolu slaiku (Var.: stiepu) savu augumiņu BW. 7633. s. ruokas uz augšu Gr.Buschhof. putni slaika kaklu Memelshof, Saikava, Selsau, Warkl. Refl. -tiês, Saikava, sich rekeln, recken Fest., Lubn., in wachem Zustande im Bett? liegen bleiben Saikava: viņš slaicījās un žāvājās, kâ tuo cilvēks dara lielā nuogurumā Zalktis. piecēlies nuo rīta, viņš gultā slaikās Saikava. pie . .. dārziņa sē̦tas uomulīgi slaicījās kaķis R. Sk. II, 225. kuoki upē slaikās (heben sich beim Flössen aneinander geratend) Warkl. - Anscheinend zu sliekt; zur Bed. vgl. slaistît: sliet.
Avots: ME III, 912
Avots: ME III, 912
šlaicīties
šlaîcîtiês: auch (mit ai; prs. šlaicuos) N.-Peb.; sich rekeln Stom., sich gähnend rekeln (mit "ài 2 ") Lubn.
Avots: EH II, 642
Avots: EH II, 642
uzlaicīt
Šķirkļa skaidrojumā (5)
nelaiks
nelaĩks,
1): auch (plur. nelaiki) Nautrēni; kaidā nelaika dienā pasacēle viesulis Pas. VII, 340; schlechtes Wetter Perkunen;
‡
3) nelaiks Auleja, nelaiki Behnen, Marzenhof, Nötk., Wesselshof "nedienas": laicīt kaidam nelaikam, kad kaida slimība ci kas Auleja; ‡
4) nelaiki, Zeitmangel
Auleja: galva nesukāta - vis aiz nelaiku.
Avots: EH II, 14
1): auch (plur. nelaiki) Nautrēni; kaidā nelaika dienā pasacēle viesulis Pas. VII, 340; schlechtes Wetter Perkunen;
‡
3) nelaiks Auleja, nelaiki Behnen, Marzenhof, Nötk., Wesselshof "nedienas": laicīt kaidam nelaikam, kad kaida slimība ci kas Auleja; ‡
4) nelaiki, Zeitmangel
Auleja: galva nesukāta - vis aiz nelaiku.
Avots: EH II, 14
šļaicīties
slaikas
I slaîkas Fest., Bers. "das Sich Rekeln" : uznāk slaikas Fest. man nāk slaikas (t. i., gribas slaicīties) Lub., Bers. Zu slaikâtiês.
Avots: ME III, 913
Avots: ME III, 913
sliekt
sliekt Karls., sliecu,
1) stützen
U.;
2) "stiept, gāzt gar zemi" (mit ìe) PS. RKr. XVI, 7;
3) emporheben
(: ruokas) Golg., Schwanb., Gr.-Buschhof (mit ìe 2 ), Salis (mit iê 2 );
4) slìekt 2 Mar., erlauben, lassen, gönnen:
sliec da viņam paēst! Mar. n. RKr. XV, 136. Refl. -tiês,
1) sich neigen
Karls.: jūŗas dibinam jāsliecas uz tuo pusi MWM. X, 332; sich strecken nach C. (mit ìe ), Adl., Golg., Bers., Schwanb. (mit ìe 2 ), Salis, Widdrisch (mit iê 2 );
2) sich anschicken
V.;
3) gönnen
U.;
4) impers., gelüsten: viņam nesliecas ilgāki palikt pilsē̦tā A. XVI, 291. sliekt 1-3 und sliekties 1-2 hat man nebst slaicīt zunächst wohl zu sliegt (s. dies) zu stellen; sliekt 4 und sliekties 3-4 wohl aus nùosliekt(ies) abstrahiert, dessen -s- das infigierte Reflexivpronomen zu sein scheint (vgl. nuoliekties 2 und 4).
Avots: ME III, 939
1) stützen
U.;
2) "stiept, gāzt gar zemi" (mit ìe) PS. RKr. XVI, 7;
3) emporheben
(: ruokas) Golg., Schwanb., Gr.-Buschhof (mit ìe 2 ), Salis (mit iê 2 );
4) slìekt 2 Mar., erlauben, lassen, gönnen:
sliec da viņam paēst! Mar. n. RKr. XV, 136. Refl. -tiês,
1) sich neigen
Karls.: jūŗas dibinam jāsliecas uz tuo pusi MWM. X, 332; sich strecken nach C. (mit ìe ), Adl., Golg., Bers., Schwanb. (mit ìe 2 ), Salis, Widdrisch (mit iê 2 );
2) sich anschicken
V.;
3) gönnen
U.;
4) impers., gelüsten: viņam nesliecas ilgāki palikt pilsē̦tā A. XVI, 291. sliekt 1-3 und sliekties 1-2 hat man nebst slaicīt zunächst wohl zu sliegt (s. dies) zu stellen; sliekt 4 und sliekties 3-4 wohl aus nùosliekt(ies) abstrahiert, dessen -s- das infigierte Reflexivpronomen zu sein scheint (vgl. nuoliekties 2 und 4).
Avots: ME III, 939
slocīties
sluocîtiês Warkl. (mit "uô" ), Fest., -kuôs, -cĩjuôs, = slaicîtiês; "sich wiederholt biegen (luocīties) Nötk.; "lässig arbeiten, faulenzen" Gold., Grünwald. Aus luocīties + slaicīties? In Betracht kommt allenfalls auch li. slánkioti "umherschleichen".
Avots: ME III, 943
Avots: ME III, 943