laipnība
laĩpnĩba, die Leutseligkeit, Freundlichkeit, Liebenswürdigkeit, Langmut: bardzība krusa, laipnība rasa.
Avots: ME II, 410
Avots: ME II, 410
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laipnība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laipnība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
bardzība
bar̂dzība Wolm., bārdzība, ([bei Glück und] n. ST. und U. dial. auch bārzība), die Strenge, Härte: nabadzīte raud cauru nakti par tē̦va bardzību LP. IV, 160. Sprw.: bardzība krusa, laipnība rasa.
Avots: ME I, 263
Avots: ME I, 263
biedrot
bìedruôt, vereinen, paaren: laipnība biedruota ar stingrību. Refl. -tiês [li. bendrúotis]: sich verbinden, vereinigen, assoziieren: ne tu ar kādu runā, ne biedruojies Kaudz. M. 53. kruodzinieks ar pašu ve̦lnu biedruojies JK. III, 4. nuojē̦gumi biedruojas mūsu apziņā.
Avots: ME I, 306
Avots: ME I, 306
nabagot
nabaguôt, intr., betteln: atduodi bē̦rniem mantu un pēc eji pats nabaguot! viņam arī nebij jānabaguo pēc viņas laipnības Purap. Refl. -tiês, bettelnd umhergehen U.; [sich irgendwie durchschlagen Wid.]
Avots: ME II, 686
Avots: ME II, 686
neliekuļots
nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.
Avots: ME II, 721
Avots: ME II, 721
nolabināt
nùolabinât, tr., weg -, ablocken: dzejnieks raudzījis viņas vaigam nuolabināt kādu staru laipnības A. VI, 577.
Avots: ME II, 806
Avots: ME II, 806
nolaidīgs
nuolaîdîgs,
1) nachlässig, fahrlässig:
viņš paliek darbā nuolaidīgāks AU.;
[2) herblassend:
nuolaidīga laipnība Celm.]
Avots: ME II, 807
1) nachlässig, fahrlässig:
viņš paliek darbā nuolaidīgāks AU.;
[2) herblassend:
nuolaidīga laipnība Celm.]
Avots: ME II, 807
patība
patĩba,*
1) die Persönlichkeit:
dzīvniekam trūkst pašapzinīgas patības (pe̦rsuonības) A. XI, 49;
2) der Egoismus:
ja šī laipnība ir jūsu patības apse̦gs Seib.
Avots: ME III, 122
1) die Persönlichkeit:
dzīvniekam trūkst pašapzinīgas patības (pe̦rsuonības) A. XI, 49;
2) der Egoismus:
ja šī laipnība ir jūsu patības apse̦gs Seib.
Avots: ME III, 122
vēlība
vẽlĩba,
1) der Übermut
Manz. Lettus, L., St., U.; die Frechheit St., U.; die Vennessenheit St.; die Üppigkeit U.: tava vēlība (dein Stolz) priekš manām ausīm ir nākusi Glück Jesaias 37, 29. ... trūkst vēlība: pametīsim ... zīmes, ka mēs esim priecīgi bijuši Weish. Sal. 2, 9. pacelties spārnuos tam vēlība aug JR. IV, 117. sirds viņam dietin deja aiz vēlībām;
2) die Gefälligkeit, Freundlichkeit, das Wohlwollen, "laba vēlēšana" Lemburg, Lennew., Lindenberg, Weissenstein, (mit ẽ ) Nötk.: laipnības un vēlības pilna LA. znuots ir ... liede̦ns puisis ... jūsu meitai gan prieka un vēlības (Willigkeit) Janš. Bandavā I, 28;
3) der Wunsch
Livl. und Kurl. n. U.: kur nu tam izdabāsi? viņam ir vēlība vēlības galā Vīt.;
4) die Erlaubnis
Oppek. n. U., Mag. XIII, 26.
Avots: ME IV, 557, 558
1) der Übermut
Manz. Lettus, L., St., U.; die Frechheit St., U.; die Vennessenheit St.; die Üppigkeit U.: tava vēlība (dein Stolz) priekš manām ausīm ir nākusi Glück Jesaias 37, 29. ... trūkst vēlība: pametīsim ... zīmes, ka mēs esim priecīgi bijuši Weish. Sal. 2, 9. pacelties spārnuos tam vēlība aug JR. IV, 117. sirds viņam dietin deja aiz vēlībām;
2) die Gefälligkeit, Freundlichkeit, das Wohlwollen, "laba vēlēšana" Lemburg, Lennew., Lindenberg, Weissenstein, (mit ẽ ) Nötk.: laipnības un vēlības pilna LA. znuots ir ... liede̦ns puisis ... jūsu meitai gan prieka un vēlības (Willigkeit) Janš. Bandavā I, 28;
3) der Wunsch
Livl. und Kurl. n. U.: kur nu tam izdabāsi? viņam ir vēlība vēlības galā Vīt.;
4) die Erlaubnis
Oppek. n. U., Mag. XIII, 26.
Avots: ME IV, 557, 558
viķelis
‡ viķelis, fem. v-le PV. "kas viķelē": tā tik ir viķele: aiz laipnības nezin, cik sirsnīgi visu izrunāt.
Avots: EH II, 782
Avots: EH II, 782