Paplašinātā meklēšana

blaiskains, fleckig: dabūjis tādu sitienu, ka viss vaigs blaiskains Naud.

Avots: ME I, 307

I laiska, das Blatt am Flachsstengel, am Getreidehalm: linu, labības laiskas jau nuokaltušas Garrosen. Zu laiksne.

Avots: ME II, 410, 411

II laiska, ein Pfahl, an dem Missetäter gestraft werden LD.; Pfosten, darandie Bauern gestrichen werden Elv.; ein Pfosten L. [Zu laitît "streichen"?]

Avots: ME II, 411

III laiska: celies, l. (Var.: sliņķi), strādā darbu! BW. 6689, 1. vai visiem vazankām un laiskām nauda jāduod? Pas. XI, 422. laĩska tāda! Jürg., N.-Peb.

Avots: EH I, 714

III laîska ² Bauske, ein Faulpelz; laiska Bers., ein faules Weib: kuo tā laiska te dara?]

Avots: ME II, 411

laiska mēle "?": kas tā tāda l. (Var.: skala, lišķu) mēle, manu dziesmu dziedātāja! BW. 924.

Avots: EH I, 714

‡ laiskainis Tdz. 41816, Ein Faulpelz.

Avots: EH I, 714

laiskanica Selg. n. Etn. IV, 129, = laiksne (s. dies).

Avots: ME II, 411

plaîska, comm., die Plappertasche Sassm.: kas tā tāda plaiskas mute? VL.

Avots: ME III, 315

plaiskaîns, sumpfig, quebbig L., U.

Avots: ME III, 315

plaîskans, flüssig, dünn: plaiskana putra Veismaņi.

Avots: ME III, 315

gļē̦vulîgs, schlaff, weichlich, enegrielos: padevās le̦pnai, laiskai, gļē̦vulīgai dzīvei Pav. gļē̦velīgas acis, trübe, matte Augen Golg.

Avots: ME I, 632

kûpt, kûpstu, kûpu, intr., qualmen, dampfen, rauchen: kūpin kūpa [könnte auch das prs. zu kûpêt sein!], bet nedega laiska kurts uguntiņš BW. 6870. Namentl. in Zstz.

Avots: ME II, 337

II laids, faul, träge: mīļajam dēliņam visai laida līgaviņa BW. 21948, 9. čigānam kūtri zirgi, muižā laida (Var.: laiska) līgaviņa. S. laĩda II.

Avots: ME II, 404

laiksne [Liewenhof], laiksnis [Skaista], N. - Peb.], die See -, Teichrose (nymphaea nuphar) Lub., Druw.: e̦ze̦ruos un upēs baltas un dze̦ltānas puķes - laiksnes Druw., Wid. bālgana gaisma... kâ skautin skāvās ap niedrēm un laiksnēm A. XI, 21. un cik plakani gulēja uz līmeņa zaļās laikšņu lapas un starp tām balti ziedi Poruk, AP. [Mit laiksn - aus * laiksn. -; nebst laiska I, laišķi zu li. laĩšķas, slav. listъ "Blatt", apr. lāiskas "Buch". Vgl. dazu Petersson Ar. und arm. Stud. 91.]

Avots: ME II, 407

laĩsks: auch Blieden, Roop, Salis, Seyershof, Wolm. (unbek. in AP., Dond., Dunika, Meselau, N.- Peb., Postenden, Rutzau, Sonnaxt, Stenden; Windau, wo dafür slinks); laîsks ² Schwitten "träge"; laiska guovs Bērzgale, eine fette, langsam gehende, watschelnde Kuh.

Avots: EH I, 714

laĩsks, faul, träge [zur Verbreitung s. BW. 21924 ff., 22448]: Sprw. plikam visur auksti, laiskam visur grūti. laiska biju darbiņā BW. 9915. vēl aizjūdza tautu dē̦ls kūtru, laisku (Var.: slinku, laisku) kumeliņu 26506. laiska mani laisku sauca, pati laiska pēdējā; laiskas kurpes kājiņā, laisku ziedu vainadziņš 6914. [Wohl zu laîst; vgl. laists (unter laîst) und (zum Suffix) an. lǫskr "schlaff, lass" und le. nasks, sowie Thomsen Beröringer 193.]

Avots: ME II, 411

palaĩskuôt, ‡ Refl. -tiês, ein wenig faulenzen: tâ˙pat palaiskajas pa māju Salis.

Avots: EH II, 148

pliks (li. plìkas),

1) entblösst, nackt, kahl, bloss
(eig. und fig.): plikas ruokas, kājas. plika galva,

a) haarloser,

b) entblösster
Kopf. pliks un kails, kapp und kahl U. Sprw.: pliks kâ verstes stabs. pliks kâ zirnis, kâ zutis. juo pliks, juo traks (juo plikāks, - juo trakāks), - juo salst, juo skrej. plikam visur auksti, laiskam visur grūti. kâ pliks pa nātrēm skrien od. kuļas kâ pliks pa nātrēm. grūti ar pliku plūkties, ar muļķi runāt. tas paņe̦m pliku zuobinu (ein entblösstes Schwert) un nuostājas tuornī LP. IV, 160. guovis neganīju pa plikuo (kahl, graslos) ve̦cainīti BW. 28974. pliks kažuoks, ein Pelz ohne Überzug: Zeļķis bija šuvis saimniekam "plikuo kažuoku", t. i. aitādas kažuoku bez virsdrēbes MWM. X, 101. plika dzīvība, das blosse Leben: laimīgs tas, kas pliku dzīvību izvilka (wer mit dem blossen Leben davonkam) JK. V, 1, 52. mājenieki paspēja tikai izglābt pliku dzīvību iz uguns briesmām De̦glavs Ve̦cais pilskungs 87. viņa balss bija tāda plika (kahl, hart) un skaņa De̦glavs Rīga II, 1, 459. - ne plika vērdiņa, graša, ne plikas kapeikas, kein Groschen, gar nichts: par saviem sūrajiem sviedriem pats ne plika vērdiņa neredzi JR. IV, 86. nuo jums nevar izspiest ne plika vērdiņa Alm. man nav ne plikas kapeikas pie dvēseles, ich besitze keinen Groschen A. XXI, 782;

2) abgetragen
U.;

3) arm:
nu ir laiks plikajiem precēties: nu izauga divas vārpas viena stiebra galiņā BW. 12181, 3. nu ir laiks plikajiem (Var.: tukšajiem) alu dzert: nu aizgāja bagāti pār Daugavu zirgu zagt BW. 20982, 1. - Nebst pleiks zu li. pleĩkė "Glatze" und (?) le. plaĩkums "Fleck"; vgl. auch Persson Beitr. 881 und BB. XIX, 260 f., Trautmann Wrtb. 226 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 93.

Avots: ME III, 344

slàumi AP., slaũmi N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, No 35, S. 378, Kehricht, das Zusammengefegte Wid.: tai ciemā laiskas meitas, pa luodziņu slaumus me̦t BW. 14000, 13 var. kur, skuķīte, slaumus (Var.: slaukus, mē̦slus, gružus) liki? 24114 var. Aus *slavumi (vgl. li. šlavìmas "Fegen"); zu li. šlúoti "fegen" (wozu auch le. sluôta), šlavinė̕ti "mehrfach ein wenig fegen", alat. clovāca "Abzugskanal" und cluō "purgo", cymr. clir "hell, rein" u. a. (vgl. auch le. slaucît), s. Walde Wrtb˙z 172 f., Trautmann Wrtb. 307.

Avots: ME III, 919

vàļât (ostli. volióti "hin und her wälzen") Arrasch, C., Jürg., Nötk., Wolm., vâļât ² Dond., vāļât U., Spr., Lenzenhof, Rosenbeck, Serben, -ãju, vāļuôt U., (mit à ) Nitau, (mit à ² ) Vīt., (hin und her) wälzen; "размазывать" Spr.: vāļuo cik gribi slapju ābuoliņu, - bez saules sausa nedabūsi! Vīt. Refl. vāļâtiês U., Spr., Ronneb., (mit à ) Arrasch, C., Jürg., Wolm., (mit â ² ) Dond., Sassm., (mit ã ) Dunika, Pankelhof, Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch, vāļuôtiês U., sich wälzen; fig., faulenzen: zirgs vāļājās zâlē Sassm. n. RKr. XVII, 62. es vāļājuos stundu pa gultu Apsk. v. J. 1903, S. 417. (sunīši) vāļuojās un mē̦tājās pa ūdens virsu Latv. visur vālājās daudz kaulu Pas. V, 30 (aus Makašē̦ni). citās meitas kâ liepiņas, tu kâ rumba vāļuojies (Var.: vazājies) BW. 20107, 3. laiskai māršai . . . , kas lē̦nām vāļuojās 3745, 1 var. nu būs vaļa kaidas dienas vāļāties: zaļ[i]s nuospēra muižas kungu, gail[i]s nuocirta saiminīcu 31482, man ir... darīšanās; es nevaru vis tâ vāļuoties Jauns. M. dz. 162. Zu vel̂t "wälzen".

Avots: ME IV, 498

valkums,

1) (unter der Haut) unterlaufenes Blut:
dabūjis tādu sitienu, ka viss vaigs vienā valkumā blaiskaiņš Alksnis-Zundulis;

2) s. valks II.

Avots: ME IV, 458