Paplašinātā meklēšana

blaîza [Bers.], der Skandal: vakarvakarā kruogā iznāca liela blaiza Plm. [Zu blaizît.]

Avots: ME I, 308

[laiza Warkl., laiža.]

Avots: ME II, 414

plaĩzars, f. plaĩzarene, die Plappertasche: netici visu tuo, kuo plaizars saka! Dond.

Avots: ME III, 316

‡ àizlaizît, beleckend zuheilen machen: suns aizlaiza pušumu Golg.

Avots: EH I, 35

[ìelaizît,

1) leckend zu sich nehmen:
slimnieks ne˙kuo neē̦d, tik drusku ielaiza Nigr.;

2) zu lecken anfangen:
suns ielaizīja blūodu Dunika.] Refl. - tiês,

1) leckend ein wenig den Hunger stillen:
[viņš jau tur ielaizījies, tāpēc bruokasti neē̦d Salis. ielaizījies me̦dus Bauske.] muļķītis ieē̦d mazāk un atstāj bļuodā šiem ielaizīties LP. IV, 99;

2) sich einschmecken:
viņš me̦dus ielaizīcies grib vienmē̦r me̦dus. [iel. zagšanā, slinkumā Ruj.;

3) sich einschmeicheln
Ruj.]

Avots: ME II, 36

izblaizît, tr.,

1) wiederholt gründlich streichen, massieren:
ej nu pie ve̦cmātes, lai tevi izblaiza;

2) gründlich schlagen, durchprügeln
Mag. III, 1, 116: es viņam izblaizīju mīkstumus A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 717

ķẽpis,

1) ein Haken zum Drehen der Stricke
[Bielenstein Holzb. 573], Oberl. n. U.: ķēpītis laiza siena kaudzi (Rätsel: die Harke) Tr. III, 420;

2) ein kleiner, mutiger Junge
Katzd.

Avots: ME II, 374

[làìzît [auch Trik., Jürg., Arrasch, C., Serbigal, PS., Peb., laĩzît Tr., Līn., Ruj., Salis, Selg., Wandsen, Gr. - Essern, Bauske, Lautb.], - u, - ĩju (li. laižýti), tr., lecken: vedējini lūpas laiza BW. 16323. cūku gani gaļu ēda, pirkstu galus laizīdami 29354; fig., küssen: viņš tam vienmē̦r laiza ruokas. Refl. - tiês, sich lecken: laizās it kâ būtu pīrāgu ēdis. laižas ap viņu kâ kaķis. kaķis laizās, viesi nāk. Subst. làizĩjums, das Lecken, das Geleckte: labāk suņa kuodums nekâ laizījums; làizîšana, das Lecken; làizîšanâs, das Sichlecken: ruokas bučuošanu lamā par ruokas laizīšanu Vēr. I, 1443; làizîtãjs, der Lecken: pārve̦d brālis līgaviņu, kreima puodu laizītāju BW. 22598. [Zu le. lizas mèle, li. liẽžti, aksl. lizati, gr. λείχειν "lecken", ai. lēḍhi "leckt", arm. lizem, ir. ligim "lecke", got. bilaigōn "belecken" u. a., s. Walde Wrtb. ² 432 unter lingo und Berneker Wrtb. I, 726.]

Avots: ME II, 414, 415

‡ laizs "?": man pašam laiza daba Tdz. 36034 (aus Lubn.).

Avots: EH I, 716

II lāms,

1) eine grosse, ganz ebene (ohne Gesträuch und Hümpel) Wiese
Mar.: zila guovs lāmu laiza (Rätsel) Mitau; [vgl. lãma pļavas Lvv. II, 87];

2) eine Strecke:
rudzi lāmiem vien izē̦sti Mag. XIII, 3, 52; vgl. auch lāma 2. [Wohl aus estn. lām "ausgedehnte Fläche".]

Avots: ME II, 438

lizga: auch Heidenfeld, Lubn., Oknist; "kas kuo laiza" Warkl.

Avots: EH I, 745

palaizît: kazas cisku palaizī[ju]ši Tdz. 52765; "sehr wenig essen" Frauenb.: gaļa jāpalaiza maz.

Avots: EH II, 148

pḕrt,

1): kuŗu mazu nepeŗ, tuo lielu sit Warkl.;

2): kad aita vienu bē̦rnu peŗ ("tikkuo piedzimušu laiza ar mēli") un uotru nedabū tik ātri pēc dzimšanas nuopērt, tad aita vai[r] nepadzīkst jē̦ru Seyershof;

3): sieva tūlīt pē̦rusi (= teikusi) vaļā: ... Pas. XI, 363; ‡

4) giessen:
p. ūdeni virsū Strasden. Refl. -tiês,

2): ar galvu, ar asti zirgs peŗas (= gaiņājas) karstā laikā Seyershof. bē̦rns peŗas (= spārdās) AP. plēšamies un peŗamies (plagen uns),
bet kâ netiek, tâ netiek uz priekšu Austriņš Raksti V, 231; ‡

4) sich herumtreiben (?):
nepēruos skruoderim līdzi Daugava 1933, S. 197. Subst. pèrẽjs, pè̦rãjs: dieva dē̦li (sc.: pirts) kūrējiņi, saules meitas pērējiņas (Var.: pē̦rājiņas, pē̦rājās) BW. 33844.

Avots: EH XIII, 229

pìerêkt, vollspucken (?): pats pierēcis, pats izlaiza! Alksn.-Zund.

Avots: ME III, 285

sā`ļš Wolm., PS.,

1) salzig
U.: jūŗas üdens ir sāļš R. Sk. II, 250;

2) fig., salzig, gepfeffert; teuer:
ja tas mums ar maksātu uotrtik saļi MWM. X, 512. - Subst. sàļums; das Salzige, die Salzigkeit U.: ķēve̦... sāļumus laizīdama, ielaiza zivs samazgas LP. VI, 482; die Salzlake C., Dond.

Avots: ME III, 803

I vâts, -s (li. votis "ein böses offenes Geschwür") Lös., Nerft, Neuenb., Prl., Ronneb., Wolm., (mit â ² ) AP., Karls., vâte C., Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 17, Serbigal, Preili n. FBR. VIIl, 13, (mit â ² ) Iw., Ruj., die Wunde (vāts-, s) U., (vâte ² ) Līn., Salis; eine eiternde Wunde (vâts, -s) Sessw.; Schorf auf der Wunde (vâts, -s) A. - Laitzen, Drosth., Erlaa, Kl., Ogershof, Oknist, Pankelhof, Saikava, Salisb., Schujen, Schwanb., Sonnaxt, (mit â ² ) Arrasch, Bauske, Siuxt, (vâte ² ) Dunika: Sprw. katram sava vāts sāp Br. sak. v. 1341. sirds tâ sāp kâ vāts RKr. VI, 729. juo mazāk vāti plēs, juo ātrāk tā sadzīst Blaum. Var. 515. piecas vātiņas Gesangb. nāvīga vāte Glück Offenb. 13, 12. vātes asinis I Kön. 22, 35. vātes apsiet Hiob 34, 17. tie (= suņi) laiza viņa vātes Manz. Post. II, 22. bē̦rnam vātis (Ekzeme) galvā Adiamünde, Bers., Drosth., Erlaa, Golg., Kl., Saikava, Salisb., Siuxt. - Plur. vâtis,

a) Masern
Kaugershof;

b) Pocken
Arrasch, Wolmarshof: vātis gulēt, an Pocken darniederliegen. - lielās vātis, Pocken U., Salisb.; nelabās vātis, Syphilis, venerische Krankheit U.; sarkanās vātis, Scharlach Celm.; smalkās vātis Masern U.; līķa vātis dabuon,... kad uzmiez līķa ūdenim; tās ir lielas re̦tas pumpas miesas pašā virsū JK. VI, 50. Anscheinend zu gr. Ƒατάλαι· οὐλαί Hes. u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 211, Boisacq Dict. 96, Bechtel Lexil. 338 ff. und Havers KZ. XLIlI, 232.

Avots: ME IV, 511, 512

viên˙àlga Wolm. u. a., (mit al˜) C., ) C., gleichviel U., einerlei: Sprw. tam jāiet - vien˙alga vai lūst, vai plīst RKr. VI, 417. kas jādara, tas jādara - vien˙alga, vai luok, vai laiza Br. sak. v. 441. šuodien vai rīt - man tas vien˙alga A.v. J. 1901, S. 102. man tas viss vien˙alga (das ist mir ganz einerlei) LA.

Avots: ME IV, 656

zîžļât AP., Burtn., Drosth., Kosenhof, Schujen, Sermus, zĩžļât Frauenb., Schibbenhof, Schnehpeln, Stenden, zîžļât ² Ruj. - Thorney, zīžļât Grünh., Grünw., -ãju, = zîžļât: bē̦rns zīžļā knupi Schibbenhof. jūrnieks zīžļā tabaku aiz lūpas Grünw. mazie teļi laiza un zīžļā, kur tik vien tiek klāt AP.

Avots: ME IV, 737