Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lasene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lasene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (14)
būdelis
būdelis, ‡
3) ein ärgerlicher, vor Zorn aufgeblasener Mensch
(mit ū) Lems., Wainsel: iet kâ b. sapūties. ve̦cais b. nāk, - nu bārsies atkal.
Avots: EH I, 257
3) ein ärgerlicher, vor Zorn aufgeblasener Mensch
(mit ū) Lems., Wainsel: iet kâ b. sapūties. ve̦cais b. nāk, - nu bārsies atkal.
Avots: EH I, 257
bumbulis
bumbulis, bumbuls MWM. X, 892, eine weiche Hervorraggung, Anschwellung, und zwar
1) eine Knolle, Wurzelknolle
[bum̃bulis Bächhof, Muremois u. a.]: puķe ar sakņu bumbuli Konv. 2 244. šiem augiem (dze̦guzenēm) ikkatram pa divi bumbuļiem. [bum̃bulis C., Ruj., Salis, Nigr., Lis. u. a., = bum̃baļa];
2) die Kartoffel:
dievs nuolaida bumbuli zemē; [vgl. Niedermann WuS. VIII, 87 f.];
3) der Knorr, ein knotiger Auswuchs am Baume
[bum̃bulis Wandsen]: bumbuļi uz alkšņu sāknēm;
4) die Beule
[bum̃bulis Ronneb.]: kāpēc Jēcītim bumbulis pierē BW. 20174;
5) die Blase:
apdzied savu maizes klaipu, savu piena bumbuliņu [?];
6) die Troddel, Franse:
lakatiņš ar maziem bumbulīšiem abuos galuos A. XX, 169;
7) auch sonstige Hervorragungen, Knöllchen, Knötchen, etwas Rundes, Aufgeblasenes überhaupt:
šīs šūniņas dažādi izveidojas, gan par gaŗiem pavedieniem, gan par bumbuļiem Vēr. II, 721. [bum̃bulīši ("Klümpchen") rūgušpienā Ruj., bumbulis 2 Warkhof "eine dickere Stelle".] vilnai de̦guot, ruodas uzpūsti uogļu bumbulīši Konv. 2 229. tautu meita bumbulīte BW. 33089,2. ej, vērsīt, bumbulīt BW. 29246. ir gan bumbulis šis te̦lē̦ns Mar. n. RKr. XV, 109;
3) (von Menschen) der Knirps:
vīra bumbulītis, bumbuliņš, der Knirps BW. 9397. Vgl˙li. bum̃bulas "knotenartige Verdickung, Kugel", bumbulỹs "Steckrübe", bumbolas "узел на бичѣ", [bumbur(i)s, bum̃ba. Nach Fröhde BB. I, 331, Uhlenbeck PBrB. XX, 327, Walde Wrtb. 2 101, Persson Beitr. 254 und 268 f. und Petersson IF. XXXIV, 236 bumbul - aus *bulbul - Wegen bumba und bumbur(i)s aber eher mit Berneker Wrtb. I, 79, Trautmann Wrtb. 39 und Niedermann Izgl. min. mēnešr, 1923, S. 855 als Ableitung von einer Lautgebärde bumb- aufzufassen].
Kļūdu labojums:
3) = 9)
Avots: ME I, 349, 350
1) eine Knolle, Wurzelknolle
[bum̃bulis Bächhof, Muremois u. a.]: puķe ar sakņu bumbuli Konv. 2 244. šiem augiem (dze̦guzenēm) ikkatram pa divi bumbuļiem. [bum̃bulis C., Ruj., Salis, Nigr., Lis. u. a., = bum̃baļa];
2) die Kartoffel:
dievs nuolaida bumbuli zemē; [vgl. Niedermann WuS. VIII, 87 f.];
3) der Knorr, ein knotiger Auswuchs am Baume
[bum̃bulis Wandsen]: bumbuļi uz alkšņu sāknēm;
4) die Beule
[bum̃bulis Ronneb.]: kāpēc Jēcītim bumbulis pierē BW. 20174;
5) die Blase:
apdzied savu maizes klaipu, savu piena bumbuliņu [?];
6) die Troddel, Franse:
lakatiņš ar maziem bumbulīšiem abuos galuos A. XX, 169;
7) auch sonstige Hervorragungen, Knöllchen, Knötchen, etwas Rundes, Aufgeblasenes überhaupt:
šīs šūniņas dažādi izveidojas, gan par gaŗiem pavedieniem, gan par bumbuļiem Vēr. II, 721. [bum̃bulīši ("Klümpchen") rūgušpienā Ruj., bumbulis 2 Warkhof "eine dickere Stelle".] vilnai de̦guot, ruodas uzpūsti uogļu bumbulīši Konv. 2 229. tautu meita bumbulīte BW. 33089,2. ej, vērsīt, bumbulīt BW. 29246. ir gan bumbulis šis te̦lē̦ns Mar. n. RKr. XV, 109;
3) (von Menschen) der Knirps:
vīra bumbulītis, bumbuliņš, der Knirps BW. 9397. Vgl˙li. bum̃bulas "knotenartige Verdickung, Kugel", bumbulỹs "Steckrübe", bumbolas "узел на бичѣ", [bumbur(i)s, bum̃ba. Nach Fröhde BB. I, 331, Uhlenbeck PBrB. XX, 327, Walde Wrtb. 2 101, Persson Beitr. 254 und 268 f. und Petersson IF. XXXIV, 236 bumbul - aus *bulbul - Wegen bumba und bumbur(i)s aber eher mit Berneker Wrtb. I, 79, Trautmann Wrtb. 39 und Niedermann Izgl. min. mēnešr, 1923, S. 855 als Ableitung von einer Lautgebärde bumb- aufzufassen].
Kļūdu labojums:
3) = 9)
Avots: ME I, 349, 350
burbekls
‡ I bur̂be̦kls Warkl., ein unschöner Mensch, der gleichsam mit aufgeblasenen Wangen einhergeht. Zur Wurzel von burbulis II.
Avots: EH I, 254
Avots: EH I, 254
burzgulis
burzgulis, burzgula, burzgule BW. 24518,
1) die Wasserblase
[bùrzgulis 2 Laud., Bers., bur̂zgulis 2 Ruj., bur̂zgula Kreuzb.]: mīlestība ir kâ ziepju burzgulis Lautb. L. 100. ūdens vārīdamies sitās baltuos burzgulīšuos Stari I, 177. iet laiviņa pret laiviņu, burzguliņas (Var.: burzgaliņas, burzdaliņas, burskaliņas) mē̦tādamas BW. 19121, 1. kumeliņu kâ ūdeņa burzgulīti BW. 29981;
2) ein aufgeblasener, roher, grober Mensch:
viņš jau tāds burzgulis bija Niedra. Als Liebkosungswort: māsiņ, zelta burzgaliņa BW. 13611, 4;
[3) burzgulis Bers., ein Kind, das eine flüssige Speise nicht essen will und sie auspeit.
Vgl. etwa li. burzgė´ti "бренчать"].
Kļūdu labojums:
19121,1 = 19122,1 var.
Avots: ME I, 355, 356
1) die Wasserblase
[bùrzgulis 2 Laud., Bers., bur̂zgulis 2 Ruj., bur̂zgula Kreuzb.]: mīlestība ir kâ ziepju burzgulis Lautb. L. 100. ūdens vārīdamies sitās baltuos burzgulīšuos Stari I, 177. iet laiviņa pret laiviņu, burzguliņas (Var.: burzgaliņas, burzdaliņas, burskaliņas) mē̦tādamas BW. 19121, 1. kumeliņu kâ ūdeņa burzgulīti BW. 29981;
2) ein aufgeblasener, roher, grober Mensch:
viņš jau tāds burzgulis bija Niedra. Als Liebkosungswort: māsiņ, zelta burzgaliņa BW. 13611, 4;
[3) burzgulis Bers., ein Kind, das eine flüssige Speise nicht essen will und sie auspeit.
Vgl. etwa li. burzgė´ti "бренчать"].
Kļūdu labojums:
19121,1 = 19122,1 var.
Avots: ME I, 355, 356
kalmiks
[kal˜miks "ein Truthahn"; ein aufgeblasener Mensch (staigā uzpūties kâ kalmiks) Briņķi in Kurl.]
Avots: ME II, 142
Avots: ME II, 142
ķaupis
ķaupis,
1) = garmetis Bershof, Naud., Annenburg ;
2) die Pfeife:
vis˙pirms viņš piebāza ķaupīti, aizkūpināja tuo un tad likās gultā A. XVII, 708 ;
3) der Täubling
[um Hasenpot mit aû 2]: par ķaupīti sauc tikkuo nuo zemes izlīdušu bē̦rzlapu Siuxt LP. ;
4) die Kröte, der Frosch
JK. VI, 13 ; ķaupīte, ein kleiner Frosch Gr. - Sessau ;
5) der Sperling
Salis [ķaûps 2], Lems. ;
6) ķaũpis, ein aufgeblasener Mensch, ein Geck
Dond.: tas ir tīrais ķaũpis ; viņš nezin, kâ izrunāt, iet, ģērbeties. Vgl. kaũpiņš.
Avots: ME II, 357, 358
1) = garmetis Bershof, Naud., Annenburg ;
2) die Pfeife:
vis˙pirms viņš piebāza ķaupīti, aizkūpināja tuo un tad likās gultā A. XVII, 708 ;
3) der Täubling
[um Hasenpot mit aû 2]: par ķaupīti sauc tikkuo nuo zemes izlīdušu bē̦rzlapu Siuxt LP. ;
4) die Kröte, der Frosch
JK. VI, 13 ; ķaupīte, ein kleiner Frosch Gr. - Sessau ;
5) der Sperling
Salis [ķaûps 2], Lems. ;
6) ķaũpis, ein aufgeblasener Mensch, ein Geck
Dond.: tas ir tīrais ķaũpis ; viņš nezin, kâ izrunāt, iet, ģērbeties. Vgl. kaũpiņš.
Avots: ME II, 357, 358
kulbenes
kulbenes,
1) aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata)
Lös. n. RKr. III, 72;
2) aus Pferdeleder gemachte Pasteln
Dobl.
Avots: ME II, 304
1) aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata)
Lös. n. RKr. III, 72;
2) aus Pferdeleder gemachte Pasteln
Dobl.
Avots: ME II, 304
nīga
nīga: mazākas zivis ir lasenes jeb nīgas, kuo Vidzemē sauc par tirzēm Kavalls 1860, S. 175; jūŗas nĩga, Lachsforelle, Taimchen (salmo trutta) Livl. n. Heniņš; "nĩgate" ME. II, 747 zu verbessern in "nīgate".
Avots: EH II, 26
Avots: EH II, 26
plaukšķenes
plaukšķenes Bers., plaũkšenes C., Jürg., aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata) RKr. II, 78, Wid. - plaukšķe̦ni "baluožu rāceņi".
Avots: ME III, 326
Avots: ME III, 326
puncis
puncis,
1) auch punce U., ein verächtl. Demin. punčelis R. Sk. II, 65, der (aufgeblasene) Bauch
(vorzugsweise von Kindern, scherzweise) U., Lös. n. Etn. IV, 167, Fest., Naud., Frauenb., Ulpisch: bē̦rnam sāp puñcis Salisb., Ruj., Kand., Selg., Wandsen, Arrasch, Frauenb., Dond., Lautb., pun̂cis 2 Gr.Essern, pùncis 2 Lis., Selsau;
2) puncis N.-Kmph., pùncis 2 Lub., Dubena, pùncĩtis Smilt., ein aus einem Stamm angefertigter Bienenstock
Etn. IV, 167;
3) eine Art Lehmgefäss,
(pun̂cis) ein Topf Jürg., (puñcis) ein Lehmtopf Wolm.; ein Tönnchen Ruj.;
4) "kaļams kalts; drēbju kuļamā vāle (Bleuel)"
Etn. IV, 167. Aus dem Estnischen (vgl. etwa estn. ponts "Klotz, Klumpen" und punts "dick(bäuchig)")?
Avots: ME III, 412
1) auch punce U., ein verächtl. Demin. punčelis R. Sk. II, 65, der (aufgeblasene) Bauch
(vorzugsweise von Kindern, scherzweise) U., Lös. n. Etn. IV, 167, Fest., Naud., Frauenb., Ulpisch: bē̦rnam sāp puñcis Salisb., Ruj., Kand., Selg., Wandsen, Arrasch, Frauenb., Dond., Lautb., pun̂cis 2 Gr.Essern, pùncis 2 Lis., Selsau;
2) puncis N.-Kmph., pùncis 2 Lub., Dubena, pùncĩtis Smilt., ein aus einem Stamm angefertigter Bienenstock
Etn. IV, 167;
3) eine Art Lehmgefäss,
(pun̂cis) ein Topf Jürg., (puñcis) ein Lehmtopf Wolm.; ein Tönnchen Ruj.;
4) "kaļams kalts; drēbju kuļamā vāle (Bleuel)"
Etn. IV, 167. Aus dem Estnischen (vgl. etwa estn. ponts "Klotz, Klumpen" und punts "dick(bäuchig)")?
Avots: ME III, 412
pūslainis
pūslainis (f. -ne),
1) ein Verschlafener
U.: tu znuotiņ, pūslainīt[i]! BW. 13730, 32;
2) pûslainis 2 , ein aufgeblasener, dünkelhafter Mensch
Nigr.
Avots: ME III, 450
1) ein Verschlafener
U.: tu znuotiņ, pūslainīt[i]! BW. 13730, 32;
2) pûslainis 2 , ein aufgeblasener, dünkelhafter Mensch
Nigr.
Avots: ME III, 450
pūslis
pùslis Serbigal, Neuenb., Wolm., pûslis 2 Līn., Iw., Salis, Ruj., AP., pùslis 2 KL, Nerft, Preili, pûsls 2 Dond.,
1) eine Blase:
Sprw. baidi kaķi ar pūsli, tas baidīsies, - ne vīrs! "kuņģis" Zaļmuiža;
2) die Urinblase bei Menschen und Vieh;
3) fig., ein leicht aufgebrachter, erzürnter Mensch
U. (in dieser Bed. auch dusmu pūslis BW. 10781 var.); zur Bezeichnung eines Menschen von kleinem Wucltse: bija man kaimiņuos vīra pūslis cerējams BW. 9397. kur tas mūsu znuota pūslis? 22973, 6. nāc laukā, švaiņa pūsli! 13730, 29 var. -jē̦ra pūslis, Schimpfwort: ai svainīti, jē̦ra pūsli! RKr. XVI, 152; BW. 25759. juoku pūslis, ein Spassvogel: mazais Jūlijs, mūsu juoku pūslis MWM. VIII, 40;
4) pūslĩtis, ein Vogel
Konv. 2 2319;
5) dūdu pūslis, die Sackpfeife
St., Bergm. n. U.;
6) Plur. pūšļi, das Verbällen der Pferde
Ruhental n. U.;
7) pūšļi, Andorn (marrubium vulgare
L.) RKr. I1, 74, St.;
8) Demin. pūslĩši,
a) Taubenkropf (cucubalus
Behen.) U.,
b) pûslīši 2 Nigr., Kandau, Wandsen, Dond., aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata
Sm.) RKr. II, 78,
c) digitalis purpurea Bauske. Nebst li. pūslė˜ "Blase"
wohl direkt zu pùst: vgl. Persson Beitr. 248.
Avots: ME III, 450
1) eine Blase:
Sprw. baidi kaķi ar pūsli, tas baidīsies, - ne vīrs! "kuņģis" Zaļmuiža;
2) die Urinblase bei Menschen und Vieh;
3) fig., ein leicht aufgebrachter, erzürnter Mensch
U. (in dieser Bed. auch dusmu pūslis BW. 10781 var.); zur Bezeichnung eines Menschen von kleinem Wucltse: bija man kaimiņuos vīra pūslis cerējams BW. 9397. kur tas mūsu znuota pūslis? 22973, 6. nāc laukā, švaiņa pūsli! 13730, 29 var. -jē̦ra pūslis, Schimpfwort: ai svainīti, jē̦ra pūsli! RKr. XVI, 152; BW. 25759. juoku pūslis, ein Spassvogel: mazais Jūlijs, mūsu juoku pūslis MWM. VIII, 40;
4) pūslĩtis, ein Vogel
Konv. 2 2319;
5) dūdu pūslis, die Sackpfeife
St., Bergm. n. U.;
6) Plur. pūšļi, das Verbällen der Pferde
Ruhental n. U.;
7) pūšļi, Andorn (marrubium vulgare
L.) RKr. I1, 74, St.;
8) Demin. pūslĩši,
a) Taubenkropf (cucubalus
Behen.) U.,
b) pûslīši 2 Nigr., Kandau, Wandsen, Dond., aufgeblasenes Leimkraut (silene inflata
Sm.) RKr. II, 78,
c) digitalis purpurea Bauske. Nebst li. pūslė˜ "Blase"
wohl direkt zu pùst: vgl. Persson Beitr. 248.
Avots: ME III, 450
tampīt
tam̂pît 2, -u, -ĩju Dunika, mit einem Holzknüppel schlagen (etwas Weiches oder Aufgeblasenes): t. naģes.
Avots: ME IV, 129
Avots: ME IV, 129
ūbiķis
I ūbiķis,
1) = ūpis;
2) ein aufgeblasener, verärgerter, maulender Mensch, "nikns cilvē̦ks" Fehteln: tas jau ir tāds kâ ūbiķis Fehteln.
Avots: ME IV, 403
1) = ūpis;
2) ein aufgeblasener, verärgerter, maulender Mensch, "nikns cilvē̦ks" Fehteln: tas jau ir tāds kâ ūbiķis Fehteln.
Avots: ME IV, 403