Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lekšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lekšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizplekšēt

‡ àizplekšêt, sich mit Schmutz anfüllen, sich verkleben: (pīpe) atkal aizplekšējusi P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.

Avots: EH I, 42

aplekšēt

[aplekšêt, schmutzig werden in Serben, Lisohn, Saussen u. a.].

Avots: ME I, 100

applekšēt

‡ applekšêt Golg., Warkl., ringsum mit Schmutz u. a. bekleben (intr.): kubulam malas applekšējušas ar raugu.

Avots: EH I, 105

izplekšēt

izplekš(ķ)êt, tr., ausschwatzen, aussprengen: izplekšējis ka es rupju dziju vērpju BW. 8402. citu priekšā tuo izplekšķēt Alm.

Avots: ME I, 782

lekšēt

[lekšêt,

1) unsauber machen, verunreinigen
Wid.;

2) = lêkšêt II Lis., Ruj.]

Avots: ME II, 448

lekšēt

[I lêkšêt Trik. "langsam gehen".]

Avots: ME II, 458

lekšēt

[II lêkšêt, zu einer lêkša 1 werden: aitai vilna sāk lēkšēt PS., Wolm.]

Avots: ME II, 458

nolekšēt

nùolekšêt (unter nùolekšķêt ): auch Frauenb.

Avots: EH II, 61

noplekšēt

nùoplekšêt,

2): auch N.-Peb,; nuoplekšējusi visa priekša ar netīrumiem Wessen.

Avots: EH II, 75

noplekšēt

[nùoplekšêt,

1) schwatzend eine Zeit verbringen:
viņas tur visu vakaru nuoplekšēja C.;

2) schmutzig werden
C., Lis.]

Avots: ME II, 830

plekšēt

plekšêt, -u, -ẽju,

1) plekšêt Lös. n. Etn. IV, 165, N.-Peb., Wessen, U., Fest., Zaravič, C., plekšķêt Spr., Alt-Ottenhof, plappern, schwatzen, brodeln:
kad puodiņš ar ēdienu uz uguns vāruoties, tad maziem bē̦rniem nevajaguot nuo viņa ēst, juo tad tiem mute tâpat vāruoties (plekšķuot) kâ ūdens puodiņā Etn. II, 61. bija tikai vārdu klabināšana un plekšķēšana A. v. J. 1896, S. 419;

2) weiche Erde od. Lehm schlagen
U.;

3) "sekšēt" Lös. n. Etn. IV, 165, schmutzig werden PS., Smilt.;

4) ankleben
(intr.): zeķes plekš caurā un netīrā zābakā. Zu den Bed. 1 u. 2 vgl plakš(ķ)êt und li. pleškė´ti "prasseln, knallen", r. плескáть "klatschen, plätschern" u. a., s. Trautmann Wrtb. 225.

Avots: ME III, 335

salekšēt

salekšêt,

1) schmutzig geworden zusammenkleben
(intr.), klebrig und steif werden: mē̦sli, zeķes var s. C., Wolmarshof. vāts salekšējusi (hat sich mit einer Kruste bedeckt) PS.;

2) schmutzig machen:
s. apavus Wolmarshof.

Avots: ME II, 670

saplekšēt

saplekšêt,

1) tr., auch saplekšķêt, zusammenschwatzen, -klatschen:
kāds juods tevi dīdīja skriet pie saimnieces, saplekšķēt tur diezin kuo Alm.;

2) schmutzig werden
N. - Peb., Smilt.: zeķes ir saplekšējušas Vīt.;

3) fest zusammenkleben
(intr.) und hart werden Serben.

Avots: ME II, 702