Paplašinātā meklēšana

‡ àizklèncêt ² Golg., schnell hin-, weghumpeln.

Avots: EH I, 31

apklencêt: a. tīrumus, um die Felder bumpeln VL. n. U. (unter klencêt).

Avots: EH I, 92

apklencêt, herumhumpeln um etw. Kabillen.

Avots: ME I, 95

ìeklencêt, herein -, hineinhinken: vecis ieklencēja iekšā A. v. J. 1892, S. 119.

Avots: ME II, 27

izlencêt, den richtigen Weg ausmitteln Mag. XX, 3, 207: tādam bija kūmās ite, kas varēja izlencēt BW. 1303 (Var.: izstaigāt). saknei vajaga izlencēt pa zemes dažādajiem šķēršļiem Vēr. II, 802.

Avots: ME I, 763

‡ I izplencêt Schwanb., Trik., = izpļaũkât.

Avots: EH I, 472

‡ II izplencêt AP., C., Jürg., Lemb., Salis, = ‡ izplencît: Refl. -tiês (mit eñ ) Frauenb. "izdarît palaidnības".

Avots: EH I, 472

klencêt, - ẽju,

1) intr., ungeschickt gehen, humpeln:
četri zemes kle̦ncē̦tāji, vier, die auf der Erde humpeln Biel. R. 214; [kleñcêt C., umherschweifen];

2) trödeln, zottern, müssig die Zeit verbringen: viņš klencē visu dienu pa kruogu Naud. [Dieses Wort kann hier n (vor k) aus m haben (vgl. klemst II) und nebst klincis I und klinkāt mit li. klēnkti "schnell gehen"
und ksl. poklęcati "sich krümmen, hinken" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 514 f.) verwandt sein; vgl. Būga РФВ LXX, 254.]

Avots: ME II, 222

[II kleñcêt C., Autz, klèncêt Serben, Trik., hastig und gierig essen], unästhetisch schlürfen: nu atradu (tautu dē̦lu) piestā putru klencējjuot (Var.: lencējuot, plencējam, lempējuot) BW. 19047, 15.

Avots: ME II, 222

I lencêt,

1): zaķis leñcē pa lauku Salis;

2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡

3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.

Avots: EH I, 733

I lencêt.

[1) mit einem Bogen herumgehen, einen Kreis um etw. beschreiben
Wid.];

2) gehen, trollen:
pats lèncē ² kājām Lub.

Avots: ME II, 451

II leñcêt: auch Schujen; unmässig viel essen AP., Jürg., N.-Peb.

Avots: EH I, 733

II leñcêt. - ẽju, tr., schlürfen Smilt.: es aizgāju, es atradu piestā putru lencējam BW. 19407, 14.

Avots: ME II, 451

‡ III lencêt M. 33 "schlecht schreiben":

Avots: EH I, 733

‡ I nùolencêt Ungurmuiža, durchprügeln.

Avots: EH II, 62

‡ II nùolencêt, beobachten, absehen: labāki nuoskatīties, labāki n. viens uotra dabū, tikumu Janš. Mežv. ļ. II, 267.

Avots: EH II, 62

nùopleñcêt: n. (vertun) māju C., Jürg., Trik. n. (vergeuden) laiku Ermes (mit èn ).

Avots: EH II, 76

nùopleñcêt, tr., beschmutzen, vertun: viņš nuoplencējis drēbes. Refl. -tiês, watend sich beschmutzen: bē̦rns nuoplencējies pa dubļiem Ahs., C.

Avots: ME II, 830

‡ pārplèncêt ² Zvirgzdine, hinüber-, hindurchgehen: p. dubļus.

Avots: EH XIII, 208

pìeklencêt, viel klencēt II: p. putras Warkl.

Avots: ME III, 257

pìeplencêtiês De̦glavs, sich voltsaufen.

Avots: ME III, 280

pleñcêt C., -ẽju,

1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt ² nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;

2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt ² ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;

3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;

4) plèncêt ² Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,

1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;

2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.

Avots: ME III, 335

saklèncêt ² eine gewisse Zeit hindurch klencêt I 1: divi reizes saklencēju līdz mežam Gr.-Buschhof.

Avots: ME II, 650

[klañgât C., N. - Peb., Warkl., sich umhertreiben; ungewandt, weit ausschreitend gehen. Nebst kle̦nguot zu germ. hlenk - biegen bei Fick Wrtb. III ⁴ , 110? Vgl. auch klencēt I.]

Avots: ME II, 213

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē ² viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349