Paplašinātā meklēšana

àizkleñderêt, intr., hin-, wegschlendern Seg.

Avots: ME I, 32

àizpleñderêt, intr., hinschlendern: kur viņš atkal aizplenderējis AP.

Avots: ME I, 44

‡ apklenderêt, = ‡ apklaiņât: a. visu pagastu.

Avots: EH I, 92

‡ apsleñderêt, schlendernd (bummelnd durchstreifen Salis: a. visu pagastu.

Avots: EH I, 114

‡ atklenderêt Wid., (mit eñ) Salis, Trik., = ‡ atklejuôt.

Avots: EH I, 148

‡ atsleñderêt Salis, Stenden, herschlendern: a. nuo kruoga uz māju.

Avots: EH I, 167

[ìeklenderêt, = ieklejuot: svešs cilvē̦ks ieklenderējis Arrasch. Refl. - tiês, ein klenderis werden: viņš tagad pilnīgi ieklenderējies Ruj.]

Avots: ME II, 27

izkleñderêt, ‡

2) hinaushinken
Auleja: izklênderēja ² ārā.

Avots: EH I, 456

izkleñderêt, tr., bummelnd durchwandern, durchstreifen: visu pasauli. Refl. - tiês, vergeblich lange Zeit wandern, schlendern: vēl kādas stundas pa mežu izklenderējušies.

Avots: ME I, 752

izpleñderêt, tr., vertun, verprassen: kad ieduotais izple̦nde̦rē̦ts, tad nabagi žē̦luojas, ka jāmirstuot badā MWM. III, 103, Kand. Refl. - tiês ["sinlos zur Genüge die Zeit vergeuden" Domopol]: vai vakar visu nakti diezgan neizplenderējās MWM. VII, 506; ["izdzīvuoties, iedzīvi izautināt, nejēdzīgi iztērēties, izdzerties, izākstīties" Bers., Roop, Golg., Marzenhof u. a.; "bez darba vazāties, izklaiņuoties, ļurbuoties" Stenden; in Weinsch. dafür izpļenderêtiês].

Avots: ME I, 782

‡ izsleñderêtiês Dond., nach Herzenslust, zur Genüge schlendern, sich herumtreiben: es viņu svētdiers labi izslenderējuos.

Avots: EH I, 480

kleñderêt, ‡

2) schwerfällig (hinkend) gehen
(mit èn ² ) Auleja.

Avots: EH I, 614

kleñderêt C., Kand., [Salis], klènderêt Smilt., - ẽju, intr., umherschweifen, sich umhertreiben, umherirren: muļķītis klenderēja pa mežu šurpu turpu LP. IV, 211. ve̦lnam bij jāklenderē uz citurieni dzīvuot III, 97. [Vielleicht aus lenderêt dass. mit dem k von klejuôt; doch vgl. auch klandīties 2 und izklanstîtiês.]

Avots: ME II, 222

leñderêt: auch Meselau (mit en ).

Avots: EH I, 733

leñderêt, - ẽju, intr., sich umhertreiben: kur šuodien lenderēji? BW. 16055. nakti gāja lenderēt 12498. [Wohl aus d. dial. lendern "schlendern".]

Avots: ME II, 451

‡ nùoklènderêt ² Auleja, hinkend hingehen.

Avots: EH II, 53

nùopleñderêt,

1) intr., sich umhertreiben
Spr.: viņš bija nuoplenderējis pa Majuoriem Seib.;

2) tr., verprassen, vertun:
es visu tuo nuopleñderēju [Salis, Sessw.], Vēr. II, 427.

Avots: ME II, 830

‡ nuosleñderêtiês Dond., = ‡ nùoslemerêt.

Avots: EH II, 87

‡ pasleñderêt(iês) Dond., eine zeitlang sleñderêt.

Avots: EH XIII, 173

pìeklenderêt, = pieklīst: svešs suns pieklenderējis (pie) mūsu luopiem.

Avots: ME III, 257

plenderêt Spr., pleñderêt Ruj., Dond., Wandsen, Arrasch, Bauske, Salis, -ẽju, auch refl. plenderêtiês, sich herumtreiben, schlendern, ein unsolides Leben führen: vuška plenderē (bried) pa dubļiem Sakstagala. es tagad plenderēju bez darba apkārt A. v. J. 1901, S. 102, AP., Golg, kas tas būtu par vare̦nu puisi, ja tâ neple̦nde̦rē̦tu! V. Egl. nu es varu Rīgā braukt un pa kruogu plenderēt! BW. 3134. plenderējās, kamē̦r labi izplenderējies aizgāja, tēriņa nesamaksājis Fest., Stelp. Reimt zu kleñderêt.

Avots: ME III, 336

saklenderêt,

1) zerknüllen
U. (unter klundurêt);

2) eine gewisse Zeit hindurch umherschweifen:
s. visu dienu.

Avots: ME II, 650

‡ skleñderêt NB., seitwäris gleiten: ragus sklenderē.

Avots: EH II, 505

sleñderêt: auch Salis, (mit èn ² ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, = sleñderêt: kruoga brālīši slenderējās pamaziņārn vien uz priekšu Dünsb. Piķis un Stintis 10.

Avots: EH II, 524

sleñderêt Dond., Ahs., -ẽju, intr., schlendern, bummeln U.: kâ tev tâ vaļas apkārt slenderēt? Ahs. bez darba slenderēt Duomas IV, 3. kam, tautieti, tu slenderē (Var.: vazājies) te pa mūsu ganeklim? BW. 29506, 1. Aus nd. slendern.

Avots: ME III, 925

‡ šlenderêt,

1) = šļenderêt 1 (mit èn ² ) Fehgen, Stom.;

2) = šļenderêt 2 (mit eñ) Lesten, Ruj., Walk. u. a. In dieser Bed. aus d. schlendern.

Avots: EH II, 642

uzklenderêt, auf etw. (hinauf)schlendern (perfektiv); dzē̦rājs uzklenderēja uz ceļa.

Avots: ME IV, 342

uzsleñderêt, hinaufschlendern; schlendernd geraten auf: u. uz cela Stenden.

Avots: ME IV, 380

leñterêt, - ẽju, intr., gehen, wackeln: pa kāju taciņu lenterēja pare̦ti gaŗāmgājēji Stari I, 199. Refl. - tiês, zappeln, baumeln: kājas vien pa gaisu lenterējās MWM. II, 419, Smilt. Vgl. lenderēt.

Avots: ME II, 451

II šķir̃binât N. - Bartau "sklenderēt, slîdêt": ragus (nom. pl.) šķirbina. Zu an. skorpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)?

Avots: ME IV, 43