Paplašinātā meklēšana

kleñderis, klènderis Smilt., der Herumtreiber, Vagabund: vai bij manas jaunas dienas, manu koušu augumiņu paņemt tādam klender,am, kruogu, tirgu skrējējam? BW. 21911.

Avots: ME II, 222

[lènderis ² Lis., ein Umhertreiber Fest.]

Avots: ME II, 451

pleñderis Talsen, Kroppenhof, plenders Etn. IV, 165, Spr., Sessw., plenderis Hirschenhof, Golg., ein Herumtreiber, Taugenichts, Faulpelz, Säufer, Verschwender Fest., Stelp.: plenderam, dzērējam nuoņemt manu vainadziņu! BW. 24344. Eglītis nav ne plenders, ne dzē̦rājs Purap. Kkt. 27. Reimwort auf kleñderis.

Avots: ME III, 336

sleñderis: auch (mit èn ² ) Saikava.

Avots: EH II, 524

sleñderis Dond., U., slenderkājis, slendermanis, ein Bummler U.: vaj bij... manu... augumiņu paņemt tādam slenderam (Var.: klenderam, plenderam), kruogu, tirgu skrējējam! BW. 21911. ciemiņu slenderkājis nāk meitiņas lūkuoties 12102 var, pie tāda slendermaņa vadīt dienas asarās 24549 var.

Avots: ME III, 925

sliẽpsleñderis, einer, der Stricke windet Katzd.

Avots: ME III, 939

‡ suklènderis ² Saikava "ein wertloser Mensch od. eine solche Sache".

Avots: EH II, 601

[ìeklenderêt, = ieklejuot: svešs cilvē̦ks ieklenderējis Arrasch. Refl. - tiês, ein klenderis werden: viņš tagad pilnīgi ieklenderējies Ruj.]

Avots: ME II, 27

klem̃beris [Ruj.], der Bummler: kalpa klemberīši BW. 988. vai varu vienaldzīgi nuoskatīties, ka tas klemberis aizve̦d Aiju Jauns. [Vgl. klambât I, klimeris, klimstêt 5 und zur Form auch klenderis.]

Avots: ME II, 221

[II kleñcis Luttr., C., klèncis Smilt., = lenderis">klenderis.]

Avots: ME II, 222

pleîka Saikava, Golg., Jürg., Selsau, Fehgen, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, comm., ein leichtsinniger Mensch, ein Säufer, ein Taugenichts Erlaa, Laud., Fest., (pleîka) Bers., ein Zerlumpter Wid.; "plikadīda, lenderis">plenderis, plūznis" Lös. n. Etn. IV, 165: seglenieks es e̦smu liels" varbūt tikai pleika es e̦smu vēl lielāks Leijerk. II, 140. kas tuo būtu duomājis, ka jaunkundzes šituo pleiku tik smalki ievē̦ruo. jūs, ve̦lna pleikas! Jaunie mērn. laiki I, 43.

Avots: ME III, 333, 334

plûznis C., PS., Jūrg., N.-Peb., Golg., Saikava, plûznis ² Lautb:,

1) ein Durchnässter
Erlaa;

2) ein Säufer
Erlaa, (plûznis) Fest. und Golg., einer, der unordentlich angekleidet geht Lenči n. Etn. II, 17: pleika - plikadīda, plenderis, plūznis Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 363

samùldêt, tr., zusammenschwatzen, -faseln, -phantasieren: tukšas runas, muļķības. tā samuldēšuot nezin kuo, tâ ka vē̦lāk būšuot... neiespējami pie kādas skaidrības tikt Zalktis. kuo tad tas plenderis tur... samuldēja? A. XX, 84.

Avots: ME II, 690

švenderis N.-Peb., = lenderis">klenderis; kas švenderē 3.

Avots: ME IV, 115

uklenders "?": šādi, tādi uklenderi (var.: diedelnieki,vanderzeļļi; von den Freiem gesagt) BW. 6371 var. mežu ļaužu uklenderi 13507, 1. uklenderis "ein Eingewanderter" Saikava, "klenderis" Katharinenhof. Etwa aus einem nd. *ūtlender "Ausländer"? Doch bliebe das ūdann ungeklärt.

Avots: ME IV, 296, 297

vaļenderis, jem. ohne eine bestimmte Beschäftigung Nerft, Peb., Saul. Zur Form vgl. klenderis.

Avots: ME IV, 464