liekšu
liekšu (unter lìekšus): tecinādami katrs vienu zirgu l. līdza Janš. Mežv. ļ. II, 136.
Avots: EH I, 753
Avots: EH I, 753
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'liekšu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'liekšu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
liekšus
liekšus
lìekšus, lìekšu, liekš, darüber hinaus, extra: bez kārtējā ēdiena viņš dabuon liekšus ēst C. par agru sāk maziņajiem liekšu piešķirt vēl citu barību A. XIII, 33. zināms, par tuo liekš aizmaksā Baltp. Von Müller auch ein Adjektiv liekšs gebildet, überzählig, privat: liekšiem jeb privātiem darbiem apkŗauts.
Avots: ME II, 496
Avots: ME II, 496
pliekšu
pliekšu lapas "?": pliekšu lapas, dadžu lapas jaunu puišu Jāņa zâles BW. 32367 var.
Avots: ME III, 351
Avots: ME III, 351
Šķirkļa skaidrojumā (3)
noliekt
nùolìekt, ‡
3) gönnen:
viņš ... nenuolieca mums tā prieka Jauns. B. gr. 3 II, 146; ‡
4) = nùotît 1: kāļ tu nītis siesi, es nuoliekšu Auleja. Refl. -tiês,
2): saiminieks ... nuozaliecēs (liess sich dazu bewegen, war einverstanden),
saka: "labi, atduošu" Pas. V, 147. jie nuozaliecēs Zb. XVIII, 462 "oni się zgodzili" (ähnlich 288);
3): kas bullī nuoliekusies, tai guovei ir apaļi ragi Seyershof;
4): ka nuoliektuos ar suni parīdīt guovis Sonnaxt. tas man nenuoliektuos ēst ebenda. ni par kuo nenuosaliecēm, ka dē̦ls pre̦cē̦tuos Oknist. māte nenuoliecēs mani vienu ciemā laist Warkl.
Avots: EH II, 63
3) gönnen:
viņš ... nenuolieca mums tā prieka Jauns. B. gr. 3 II, 146; ‡
4) = nùotît 1: kāļ tu nītis siesi, es nuoliekšu Auleja. Refl. -tiês,
2): saiminieks ... nuozaliecēs (liess sich dazu bewegen, war einverstanden),
saka: "labi, atduošu" Pas. V, 147. jie nuozaliecēs Zb. XVIII, 462 "oni się zgodzili" (ähnlich 288);
3): kas bullī nuoliekusies, tai guovei ir apaļi ragi Seyershof;
4): ka nuoliektuos ar suni parīdīt guovis Sonnaxt. tas man nenuoliektuos ēst ebenda. ni par kuo nenuosaliecēm, ka dē̦ls pre̦cē̦tuos Oknist. māte nenuoliecēs mani vienu ciemā laist Warkl.
Avots: EH II, 63
uzsliekt
uzsliekt, in die Höhe richten (perfektiv): u. kārtis gaisā Salis. Refl. -tiês Adsel, Smilten, gönnen, erlauben, dulden: viņš negrib man ne˙kuo uzsliekties PS., RKr. XVI, 37. viņš jau citādi tev maizītes neuzslieksies kâ maltītē Trik. uotram zirga neuzsliecas. es viņas neuzsliekšuos ne˙vienas dienas savā istabā. neuzsliecas pasniegt... ūdeni MWM. VII, 32. vai vecene mums kuo uzsliecas labu? So auch die aktive Form: vē̦rsē̦ns tâ vis neuzsliec (Reim!) Seibolt MWM. VII, 29.
Avots: ME IV, 380
Avots: ME IV, 380
zīmēt
zìmêt,
1): neliekšuos, - tâ zīmē̦ts manā dabā Janš. Maiga 50;
3): nuoraudzīdamies runātājā, zīmē̦dami viņā tāļu zemju ļaudis (sic!) Vindedze 154. nuo kaķa zīmē (prophezeit man, sagt voraus)
laiku AP.; ‡
5) pēc rakstiem ar ruoku z. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter schlagen), den Takt schlagen.
Refl. -tiês,
1): ē̦na, kas te zīmējās (kennzeichnete sich, war zu sehen)
uz apkvē̦pušās sienas Jauns. Sliņķu virsnieks 17. mūŗi, rāmajā ūdenī tik˙pat stipri zīmē̦damies kâ gaisā Raksti IV, 362;
2): stāvē̦dama es dziedāju, sē̦dē̦dama gavilēju, lai nevar tautu dē̦li nuo balsiņa z. Tdz. 36189.
Avots: EH II, 810
1): neliekšuos, - tâ zīmē̦ts manā dabā Janš. Maiga 50;
3): nuoraudzīdamies runātājā, zīmē̦dami viņā tāļu zemju ļaudis (sic!) Vindedze 154. nuo kaķa zīmē (prophezeit man, sagt voraus)
laiku AP.; ‡
5) pēc rakstiem ar ruoku z. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter schlagen), den Takt schlagen.
Refl. -tiês,
1): ē̦na, kas te zīmējās (kennzeichnete sich, war zu sehen)
uz apkvē̦pušās sienas Jauns. Sliņķu virsnieks 17. mūŗi, rāmajā ūdenī tik˙pat stipri zīmē̦damies kâ gaisā Raksti IV, 362;
2): stāvē̦dama es dziedāju, sē̦dē̦dama gavilēju, lai nevar tautu dē̦li nuo balsiņa z. Tdz. 36189.
Avots: EH II, 810